Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Dizains – tā ir komandas spēle

Jānis Gabrāns
23:00
05.06.2019
14
Skolotajas1 1

Jaunu pedagogu, pasniedzēju ienākšana mūsu izglītības sfērā nav izplatīta parādība, tāpēc bija saistoši uzzināt, ka šajā mācību gadā Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā (CTDV) strādājušas divas jaunas pasniedzējas, kas izglītību ieguvušas ārzemēs, atgriezušās Latvijā un nonākušas skolā. Ilze Brokāne ir pasniedzēja apģērbu dizaina programmā, Elīna Bušmane – mēbeļu dizaina programmā. Lai arī neviena nav dzimusi Cēsīs, ceļi atveduši uz šo pilsētu.

Ilze Lielbritānijā ieguvusi maģistra grādu trikotāžas apģērba dizainā, bet Elīna Somijā maģistra grādu mēbeļu dizainā un radošā ilgtspējā.
Programmas, kurās abas strādā, jaunas, tikai pērn rudenī uzņemti pirmie audzēkņi. Skaits nav liels, deviņi apģērbu dizainā, astoņi mēbeļu dizainā, bet, kā atzīst pasniedzējas, šis ir ļoti optimāls lielums pirmajai pedagoģiskajai pieredzei.

Vēlme dot savu pienesumu

Par tēmu “Dizains” sabiedrībā valda spēcīgi stereotipi, bet abas pasniedzējas apņēmības pilnas to mainīt.

Stāstot, kas atveda uz skolu, I. Brokāne atklāj, ka pirms diviem gadiem pārcēlusies uz Cēsīm, avīzē izlasījusi, ka CTDV direktors vēlas attīstīt tekstildizaina novirzienu. Piezvanījusi, notikušas pārrunas, pēc tām sākusi strādāt pie kursa izveides. Mēbeļu dizaina programma jau bija starta gatavībā, trūcis vien cilvēka, kas to varētu vadīt. Viņa pazinusi Elīnu, piezvanījusi un piedāvājusi nākt strādāt skolā.

“Laikam tā ir vēlme dot savu devumu atpakaļ izglītības sistēmā, kas man daudz devusi, liekot klāt kaut ko no ārzemju pieredzes,” saka Ilze.
E. Bušmane norāda, ka viņas mērķis gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā ir veicināt inovācijas: “Tā man tāda misijas apziņa, un darbs skolā paver šādas iespējas.”

Ar rietumu pieredzi ienākt Latvijas izglītības sistēmā bijis liels izaicinājums, un pirmajā gadā izaicinājušas sevi, izglītības sistēmu, audzēkņus, kolēģus domāt un darīt jaunā veidā. “Šī ir skola ar spēcīgām kokapstrādes tradīcijām, augstām amatniecības prasmēm, kam jācenšas likt klāt dizains,” saka E. Bušmane. “Tas jāmācās, ar to jāeksperimentē. Varbūt tieši eksperimentālās puses skolā pietrūcis, pietrūcis centienu aiziet tālāk par vispārpieņemto, labi zināmo, to, kas labi padodas, darboties ārpus tradici­onālajām tehnoloģijām un metodēm.”

Atrast unikālo ideju

I. Brokāne norāda, ka abas daudz cenšoties runāt par dizainu kopumā, jo sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi priekšstati: “Cenšamies aktualizēt dizaina domāšanu, kas savā būtībā ir radošs problēmu risināšanas veids. Dizains nav tikai kādas lietas, priekšmeta izskats, tas ir daudz plašāks.Dizaina domāšana ir vērsta uz patērētāju, proti, vai piedāvātā prece, pakalpojums patiks patērētājam.”

E. Bušmane piebilst, ka mūsdienu dizaineriem attiecībā uz risinājumiem ir svarīgi domāt ilgt­spējīgi. Šajā semestrī ar audzēkņiem strādājušas pie skolas pārdizainēšanas, vīzijas radīšanas skolas gaiteņiem, cenšoties saprast, kas no esošā labs, kā to pārveidot, lai tas būtu jēgpilns, lai sniegtu vienotu vēstījumu par skolu, saprast, kas ir šis vēstījums, kas ir tā nākotnes vide, kurā vēlamies atbildīgi dzīvot.

“Skolā gribētu iedzīvināt sadarbību,” saka E. Bušmane. “Lai studenti strādā komandās, iziet ārpus komforta zonas, lai par lietām, vai tie ir dizaina priekšmeti vai interjera risinājumi, ievāc informāciju no iesaistītajām pusēm, intervē potenciālos lietotājus, dalībniekus. Gribam mūsu skolā veicināt nozaru sadarbību. Šogad rīkojām biznesa ideju konkursu, aicinot jauniešus nākt klajā ar idejām, mācīties tās attīstīt. Ideāli, ja šādas komandas veido dažādu nozaru studenti: mēbeļu dizaineri, galdnieki, apģērbu dizaineri, elektriķi, IT jomas pārstāvji. Lai jaunieši saprot, ka dizains nav tas, kurā darbojies viens. Dizains – tā ir komandas spēle.”

Viņas cenšas iedzīvināt sadarbību ar uzņēmumiem, lai skolēni strādātu pie reāliem projektiem. Pirmajā kursā radījuši risinājumu organizācijas “Cerību spārni” darbnīcai Siguldā. Tas ir dienas centrs cilvēkiem ar invaliditāti, kur plāno atvērt kokapstrādes darbnīcu. CTDV audzēkņu uzdevums bija radīt dizainu nelieliem priekšmetiem, ko izgatavot šajā darbnīcā, tā tapis īpašs garšvielu plauktiņš.

Jāmeklē jaunais

Sabiedrībā daudz diskutēts par skolas nosaukuma maiņu, iekļaujot tajā terminu “dizains”. Tas saglabāsies arī pēc CTDV pievienošanas Priekuļu tehnikumam, apvienotās mācību iestādes nosaukums būs Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Pa­sniedzējas norāda, ka tas ir pareizs risinājums. Ilze citē Kultū­ras ministrijas dokumentā “Latvijas Dizains 2020” teikto, ka “dizains ir stratēģiskas attīstības process, pieeja un veids, kā identificēt un risināt problēmas. Efektīva dizaina izmantošana attiecas gan uz rezultātu, gan arī procesu”. Tas ļoti trāpīgi pasakot, ka dizains – tā ir pieeja, kā risināt problēmas. Tajā iekodēta radošā domāšana, tikai jāmaina izpratne.

E. Bušmane, kura strādā arī uzņēmumā “Design Elevator”, stāsta, ka tas izdevis dizaina domāšanas instrumentu komplektu, kas ir praksē pārbaudīto vērtīgāko dizaina domāšanas metožu apkopojums: “Dizains kā process, dizains kā iespēja no neziņas, no jautājumu kopuma, no problēmas, no idejas nonākt līdz rezultātam, līdz produktam, līdz tirgum. Tas noder ikvienā jomā, arī lauksaimniecībā, būvniecībā, visur. Cenšamies to mācīt arī audzēkņiem, lai viņi kļūst par procesa ekspertiem, zina soļus, kā veiksmīgi nokļūt līdz rezultātam. Pat atrodot darbu jebkurā citā jomā, nozarē, statusā, šīs zināšanas ir universāls veids, kā risināt problēmas. Audzēkņi šo risinājumu ķēdīti var ieteikt arī vecākiem, ja viņu darbavietā neveicas ar kādas problēmas risināšanu.”

Elīna norāda, ka mūsdienās svarīga arī kritiskā domāšana, lai audzēkņi vispārzināmas patiesības neuztvertu kā kaut ko akmenī iegravētu, bet uzdotu jautājumus. Piemēram, vai tas ir vienīgais veids, kā to izdarīt, atrisināt. Varbūt vērts sākt izpēti no paša sākuma, ceļā atrodot vēl neatklātas iespējas.

“Priecājos, ka audzēkņos attīstās kritiskā domāšana, viņi jau uzdod jautājumus, prot novērtēt savas idejas vērtību, viņos radusies atbildība un apziņa, ka kaut ko var izmainīt,” saka E. Buš­mane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
53

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
42

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi