Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Laiks – toreiz un tagad

JĀNIS BUHOLCS
12:56
23.11.2016
8

Novembris ir valsts svētku mēnesis. Izskan dažādas svinīgas runas, kas pušķotas ar zināmu patosu un lielāku optimismu nekā parasti. Bez patosa gan var iztikt, taču mazākais, ko varētu vēlēties no Latvijas iedzīvotājiem novembrī un visos citos laikos – neiestrēgt maldinošā nostalģijā par aizgājušajiem laikiem.

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pašlaik ir apskatāma Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes”. Likumsakarīgi, mākslinieks pašlaik tiek aicināts arī uz intervijām un viņam ir iespējas izteikt savu vērtējumu par dažādiem procesiem. Arī “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” pagājušajā nedēļā tika publicēta intervija ar viņu. Māksliniekam ir bijis daudz kas sakāms par mūsdienu sabiedriski politiskajiem procesiem. Tomēr īpaši zīmīga ir viņa attieksme par padomju režīma periodu. “Kā var nepatikt laiks, kad esi radījis savus labākos darbus, kad karjera nepārtraukti gāja uz augšu,” stāstījis J. Dimiters. “Šis laiks patīk cilvēkiem, kas tajā laikā veidojās, virzīja savu karjeru, guva lielākos panākumus. Man lielākais panākums bija 1989. gadā, kad man piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu.”

Te gan derētu kaut ko atgādināt. Kamēr J. Dimiters varēja mākslinieciski izpausties, tikmēr citi cilvēki tika slodzīti cietumos par saviem uzskatiem. Gunārs Astra bija viens no disidentiem, kas tika tiesāts par “pretpadomju aģitāciju un propagandu”. Ģederts Melngailis, kas 80. gados Rietumos izplatīja informāciju par komunistu noziegumiem, tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Tālajos Austrumos. Līdzīgā veidā padomju režīms “ārstēja” vēl virkni citu Latvijas iedzīvotāju. Tikai 2015. gadā (!) Latvijas tiesa atcēla Ģ. Melngailim politisku iemeslu dēļ noteikto diagnozi.

Ir cilvēciski saprotami, ka ļaudis augstu novērtē to laiku savā dzīvē, kad viņi ir guvuši panākumus un tikuši novērtēti. Tomēr padomju laika “labās dzīves” slavinājumi ir jāskata kontekstā. Kāpēc vieniem bija panākumi, bet citiem cietums vai psihiatriskā slimnīca?

Es šeit neapgalvoju, ka uz padomju laikos slavu ieguvušiem māksliniekiem būtu jāskatās šķībi. Nekādā ziņā. Okupācijas laikā izauga daudzi spēcīgi un talantīgi rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, gleznotāji, grafiķi utt. Šo cilvēku darbi arī šodien ir jēgpilni un bagātinoši. Arī J. Dimiters ir ievērojams un interesants gleznotājs un plakātu meistars.

Stāsts ir par ko citu – par spēju saskatīt sevi pašu saistībā ar tā laikmeta noteikumiem. Dažas no mūsdienās pašsaprotamām idejām tolaik bija aizliegtas. Bija cilvēki, kas par šīm idejām nerunāja. Bija tādi, kas prasmīgi mācēja runāt starp rindiņām. Arī J. Dimitera 80. gadu plakāti spilgti simboliski atainoja laikmeta paradoksus un atbalsoja ikdienā novērojamās ačgārnības, kuras oficiālā padomju retorika lika uztvert kā normu. Taču tolaik bija arī cilvēki, kas atteicās spēlēt šo spēli vispār – un vienmēr der atcerēties, kas ar viņiem notika. Vienam padomju laiks bija labs laiks tāpēc, ka tajā tika piedzīvoti personiski panākumi, bet citi tolaik tika mocīti par viņu uzskatiem. Un ir veselīgi apdomāt, kas šīs divas cilvēku grupas atšķir un ko īsti šī atšķirība stāsta par to laiku.

Intervijā J. Dimiters gan pamanās nonākt ar sevi pretrunās. Vispirms viņš stāsta, ka pozitīvā attieksme pret to laiku ir saistīta ar saņemto atzinību. Taču dažus teikumus vēlāk viņš saka: “Lai gan es nīdu to laiku varbūt pat vairāk nekā šo laiku, bet tolaik man bija, ar ko lepoties.” Patika un naids vienuviet. Tad kā īsti bija?

Un kā tad ir ar šodienu? J. Dimiters pašironiski norāda, ka ir dzīvojis 12 “valdnieku” laikā – sākot no Staļina un beidzot ar šodienu. “Totāla kolaboracionista dzīve,” viņš saka. “Jo es jau sadarbojos arī ar pašreizējo varu.” Arī šodienu mākslinieks raksturo kā autoritāru režīmu. “Šodien ir naudas autoritārisms, vismaz man tas ir desmit reižu smagāks nekā Brežņeva autoritārisms,” uzskata J. Dimiters. “Šobrīd ir prasts, primitīvs, vulgārs autoritārisms bez ideāliem.”

Protams, kapitālisms dara savu. Cilvēki nemaz nav jāpiespiež ar tiesām un žņaugiem. Viņi visu, kas vajadzīgs iekārtas pastāvēšanai, dara paši un labprātīgi. Strādā daudz, lai varētu nopirkt jaunākā modeļa preces, jo vecās ir apnikušas. Un, tā kā gribas daudz tērēt, daudz ir arī jāstrādā. Tas ir darbs citiem, un liela daļa tēriņu arī. Dzīve šādā vāveres ritenī neizskatās iepriecinoša. Un tomēr ir kāda atšķirība starp šodienu un padomju laiku. Šī atšķirība ir – izvēles un atbildība par tām pašam savā priekšā.

Mūsdienu cilvēka lielākā atbildība ir saskatīt izvēļu daudzveidību – arī tās izvēles, kas ir noslēpušās aiz šķietami neizkustināmām “normām” un uzskatiem, ka citādi būt vienkārši “nevar”. Atbildība ir katram pašam pārdomāti izlietot savā rīcībā esošos resursus – laiku, prātu, spēku. Tas nav viegli, taču cietumā neviens par to neliks un par režīma nodevību netiesās. Taču neviens arī negarantēs vienīgo pareizo un taisno ceļu ar vislabāko rezultātu galā.
Lai cik mēs vainotu šodienas režīmu, politiķus, partijas un visus citus, lēmumus pieņemam mēs katrs pats. Kāds emigrējot, kāds paliekot. Kāds mācoties vai strādājot, kāds slinkojot. Kāds turpinot darboties, kāds dzīvojot nostalģijā par pagājušo. Daži lēmumi ir labāki par citiem, bet tie pirmām kārtām ir pašu lēmumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi