Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Laiks – toreiz un tagad

JĀNIS BUHOLCS
12:56
23.11.2016
12

Novembris ir valsts svētku mēnesis. Izskan dažādas svinīgas runas, kas pušķotas ar zināmu patosu un lielāku optimismu nekā parasti. Bez patosa gan var iztikt, taču mazākais, ko varētu vēlēties no Latvijas iedzīvotājiem novembrī un visos citos laikos – neiestrēgt maldinošā nostalģijā par aizgājušajiem laikiem.

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pašlaik ir apskatāma Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes”. Likumsakarīgi, mākslinieks pašlaik tiek aicināts arī uz intervijām un viņam ir iespējas izteikt savu vērtējumu par dažādiem procesiem. Arī “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” pagājušajā nedēļā tika publicēta intervija ar viņu. Māksliniekam ir bijis daudz kas sakāms par mūsdienu sabiedriski politiskajiem procesiem. Tomēr īpaši zīmīga ir viņa attieksme par padomju režīma periodu. “Kā var nepatikt laiks, kad esi radījis savus labākos darbus, kad karjera nepārtraukti gāja uz augšu,” stāstījis J. Dimiters. “Šis laiks patīk cilvēkiem, kas tajā laikā veidojās, virzīja savu karjeru, guva lielākos panākumus. Man lielākais panākums bija 1989. gadā, kad man piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu.”

Te gan derētu kaut ko atgādināt. Kamēr J. Dimiters varēja mākslinieciski izpausties, tikmēr citi cilvēki tika slodzīti cietumos par saviem uzskatiem. Gunārs Astra bija viens no disidentiem, kas tika tiesāts par “pretpadomju aģitāciju un propagandu”. Ģederts Melngailis, kas 80. gados Rietumos izplatīja informāciju par komunistu noziegumiem, tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Tālajos Austrumos. Līdzīgā veidā padomju režīms “ārstēja” vēl virkni citu Latvijas iedzīvotāju. Tikai 2015. gadā (!) Latvijas tiesa atcēla Ģ. Melngailim politisku iemeslu dēļ noteikto diagnozi.

Ir cilvēciski saprotami, ka ļaudis augstu novērtē to laiku savā dzīvē, kad viņi ir guvuši panākumus un tikuši novērtēti. Tomēr padomju laika “labās dzīves” slavinājumi ir jāskata kontekstā. Kāpēc vieniem bija panākumi, bet citiem cietums vai psihiatriskā slimnīca?

Es šeit neapgalvoju, ka uz padomju laikos slavu ieguvušiem māksliniekiem būtu jāskatās šķībi. Nekādā ziņā. Okupācijas laikā izauga daudzi spēcīgi un talantīgi rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, gleznotāji, grafiķi utt. Šo cilvēku darbi arī šodien ir jēgpilni un bagātinoši. Arī J. Dimiters ir ievērojams un interesants gleznotājs un plakātu meistars.

Stāsts ir par ko citu – par spēju saskatīt sevi pašu saistībā ar tā laikmeta noteikumiem. Dažas no mūsdienās pašsaprotamām idejām tolaik bija aizliegtas. Bija cilvēki, kas par šīm idejām nerunāja. Bija tādi, kas prasmīgi mācēja runāt starp rindiņām. Arī J. Dimitera 80. gadu plakāti spilgti simboliski atainoja laikmeta paradoksus un atbalsoja ikdienā novērojamās ačgārnības, kuras oficiālā padomju retorika lika uztvert kā normu. Taču tolaik bija arī cilvēki, kas atteicās spēlēt šo spēli vispār – un vienmēr der atcerēties, kas ar viņiem notika. Vienam padomju laiks bija labs laiks tāpēc, ka tajā tika piedzīvoti personiski panākumi, bet citi tolaik tika mocīti par viņu uzskatiem. Un ir veselīgi apdomāt, kas šīs divas cilvēku grupas atšķir un ko īsti šī atšķirība stāsta par to laiku.

Intervijā J. Dimiters gan pamanās nonākt ar sevi pretrunās. Vispirms viņš stāsta, ka pozitīvā attieksme pret to laiku ir saistīta ar saņemto atzinību. Taču dažus teikumus vēlāk viņš saka: “Lai gan es nīdu to laiku varbūt pat vairāk nekā šo laiku, bet tolaik man bija, ar ko lepoties.” Patika un naids vienuviet. Tad kā īsti bija?

Un kā tad ir ar šodienu? J. Dimiters pašironiski norāda, ka ir dzīvojis 12 “valdnieku” laikā – sākot no Staļina un beidzot ar šodienu. “Totāla kolaboracionista dzīve,” viņš saka. “Jo es jau sadarbojos arī ar pašreizējo varu.” Arī šodienu mākslinieks raksturo kā autoritāru režīmu. “Šodien ir naudas autoritārisms, vismaz man tas ir desmit reižu smagāks nekā Brežņeva autoritārisms,” uzskata J. Dimiters. “Šobrīd ir prasts, primitīvs, vulgārs autoritārisms bez ideāliem.”

Protams, kapitālisms dara savu. Cilvēki nemaz nav jāpiespiež ar tiesām un žņaugiem. Viņi visu, kas vajadzīgs iekārtas pastāvēšanai, dara paši un labprātīgi. Strādā daudz, lai varētu nopirkt jaunākā modeļa preces, jo vecās ir apnikušas. Un, tā kā gribas daudz tērēt, daudz ir arī jāstrādā. Tas ir darbs citiem, un liela daļa tēriņu arī. Dzīve šādā vāveres ritenī neizskatās iepriecinoša. Un tomēr ir kāda atšķirība starp šodienu un padomju laiku. Šī atšķirība ir – izvēles un atbildība par tām pašam savā priekšā.

Mūsdienu cilvēka lielākā atbildība ir saskatīt izvēļu daudzveidību – arī tās izvēles, kas ir noslēpušās aiz šķietami neizkustināmām “normām” un uzskatiem, ka citādi būt vienkārši “nevar”. Atbildība ir katram pašam pārdomāti izlietot savā rīcībā esošos resursus – laiku, prātu, spēku. Tas nav viegli, taču cietumā neviens par to neliks un par režīma nodevību netiesās. Taču neviens arī negarantēs vienīgo pareizo un taisno ceļu ar vislabāko rezultātu galā.
Lai cik mēs vainotu šodienas režīmu, politiķus, partijas un visus citus, lēmumus pieņemam mēs katrs pats. Kāds emigrējot, kāds paliekot. Kāds mācoties vai strādājot, kāds slinkojot. Kāds turpinot darboties, kāds dzīvojot nostalģijā par pagājušo. Daži lēmumi ir labāki par citiem, bet tie pirmām kārtām ir pašu lēmumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi