Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lūša kažoka dalīšana

Līga Eglīte
13:50
11.01.2017
127

Aizvadītā gada nogalē, kad vajadzēja iestāties mieram virs zemes un labam prātam cilvēkos, sociālo tīklu lietotājus satrauca kāds foto. Jauna medniece savās pirmajās medībās Alūksnes pusē ar pirmo šāvienu bija trāpījusi lūsenei un sajūsmināta dalījusies ar priecīgo ziņu mednieku portālā. Foto ar tekstu nokļuva arī ārpus profesionāļu mājaslapas. Sabiedrība jūtīgi reaģēja uz vārdiem: medniece, lūšu mamma un mazuļi. Diskusijas dalībnieki uz karstām pēdām sadalīja sabiedrību zālēdājos, gaļēdājos un pārējos. Turpmākās rīcības ieteikumi bija plašā amplitūdā – no ierosinājuma par lūšu un visu citu kustoņu medību aizliegumu līdz dabas norišu pilnīgai neizpratnei un pat draudiem fiziski izrēķināties.

Jebkurai nozarei, profesijai, vaļaspriekam vai procesam ir aizskatuve, par kuru informācija pieejama “tikai dienesta lietošanai”, savējo lokam, profesionāļiem, taču, līdz ko kāds no konteksta atrauts teikums vai fakts nonāk atklātībā, sekas nav paredzamas. Nu jau vētra norimusi, ir jauni stāsti un varoņi, bet notikušais liecina, cik maz patiesībā zinām par dabu. Uzklausīju sabiedrības apsūdzēto – mednieku – viedokli. Sabiedrību visvairāk bija satraucis fakts, ka mednieku pulkā ir arī sievietes. Viņu nav daudz, un vairākums šajā pulkā nonākušas, veicot dienesta pienākumus meža nozarē.

Baiba Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste, kādreiz gājusi medībās par dzinēju: “Tagad iznāk, ka mednieki ir tie ļaunie. Diskusijās jūtama sieviešu diskriminācija. Ja foto un tekstu būtu ievietojis vīrietis, neviens neko neteiktu. Īsts mednieks pazīst mežu, viņam jābūt gan zināšanām, gan sajūtai, kur ir zvēri. Domāju, ka lūšu noteikti ir vairāk, nekā uzskaitīti, jo izturas klusi un nemanāmi, diennaktī nostaigā lielus attālumus, precīzi noteikt to skaitu ir grūti pat pēdu pazinējam.”

Dace Eipure, dabas pazinēja un medniece no Nītaures, jūt līdzi daudz norātajai medniecei: “Man ir žēl. Uzskatu, ka viņa ir izveicīga meitene. Viņai tas izdevās! Esmu lūsi redzējusi – tā ir viena mirga, jo lūsis iet klusu, nedzirdami. Daba diemžēl nevar visu noregulēt tā, lai būtu līdzsvars. Ja daudzi tā uztraucas par mednieku ētiku un bez mātes palikušiem dzīvniekiem, tad jājautā – cik paši ir palīdzējuši līdzcilvēkiem, kaut vai saviem radiem?”

Līdzīgs viedoklis ir Rudītei Vasilei, Straupes mednieku un makšķernieku biedrības “Mārkulīči” medniecei kopš 2004.gada: “Sabiedrība pēkšņi atklāja, ka ir mednieces – sievietes. Nepieredzējušajiem tas ir šokējoši, gluži tāpat kā pirms gadiem šokēja pirmās ziņas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uzskatu, ka medniece likumu nepārkāpa, un es būtu rīkojusies tāpat.

Neesmu piedalījusies lūšu un vilku medībās, iespējams, neesmu pat gribējusi piedalīties, jo man būtu bail, zinot, cik izmanīgi, gudri un bīstami ir šie dzīvnieki. Tiem, kuri lūsi redzējuši zooloģiskajā dārzā, ir priekšstats par skaistu ģimenīti ar mazuļiem. Mežā ir citādi. Tā ir liela veiksme, ja kāds šo zvēru vispār ierauga, un vēl lielāka, ja mednieks ir tik veikls, ka dažu sekunžu laikā paspēj izvērtēt, rīkoties un trāpīt.”

Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola medībās gājusi bērnībā kopā ar tēvu. Viņa šaubās, vai, nošaujot lūšu māti decembrī, mazuļi izdzīvos. Acīmredzot medību termiņi ir jāpārskata un jāpārceļ pāris mēnešus vēlāk. Šī sezona sākās pagājušā gada 1.decembrī un turpināsies līdz 31.martam. Velga daudz novērojusi dabas takās mītošo lūšu ģimeni, stundām skatījusies, kā trīs mazuļi, mammas mācīti, apgūst medījuma plucināšanu un ēšanu. “Domāju, tikai februārī, martā lūsēni būs pietiekami pieauguši un varēs patstāvīgi sameklēt ēdamo. Decembrī bez mammas palikušie vēl ir bērni, tiem nav pietiekami daudz spēka un fiziskās veiklības. Stirna iespertu pa galvu, lūsēns apkristu, un viss. Varbūt gadītos kāda pele, kāds nobeidzies dzīvnieciņš, kaut gan lūši neēd maitu.”

Agris Ķesa no Pārgaujas novada atzīst, ka medniecei nevajadzēja “zīmēties”, publicēt savu veiksmīgo ieguvumu: “Esmu lūsi redzējis dabā – viltīgs un ātrs, čik, pāriet ceļam un vairs nav.”

Ainārs Valdovskis no Drabešu pagasta: “Mednieki ir kā zemnieki, kuri rūpējas par savu saimniecību. Viņiem ir svarīgi saglabāt dzīvnieku populāciju, neiznīcināt sugas turpinātājus, tomēr no liela attāluma atšķirt lūša dzimumu, novērtēt vecumu spēj tikai pieredzējušie un arī tad ne vienmēr. Dabā šie dzīvnieki neiet barā kā brieži.”

Aptaujātie mednieki uzsver, ka nepieciešams daudz vairāk stāstīt un rakstīt par norisēm dabā. Lūšu nav maz. Lai cik slēpti viņi dzīvotu, tie pēdējā laikā iekļūst pat autoavārijās. Domājot par šo dzīvnieku nākotni, 17.janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” notiks apspriede par Eirāzijas lūša, vilka un brūnā lāča dabas aizsardzības plānu atjaunošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi