Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Lūša kažoka dalīšana

Līga Eglīte
13:50
11.01.2017
14

Aizvadītā gada nogalē, kad vajadzēja iestāties mieram virs zemes un labam prātam cilvēkos, sociālo tīklu lietotājus satrauca kāds foto. Jauna medniece savās pirmajās medībās Alūksnes pusē ar pirmo šāvienu bija trāpījusi lūsenei un sajūsmināta dalījusies ar priecīgo ziņu mednieku portālā. Foto ar tekstu nokļuva arī ārpus profesionāļu mājaslapas. Sabiedrība jūtīgi reaģēja uz vārdiem: medniece, lūšu mamma un mazuļi. Diskusijas dalībnieki uz karstām pēdām sadalīja sabiedrību zālēdājos, gaļēdājos un pārējos. Turpmākās rīcības ieteikumi bija plašā amplitūdā – no ierosinājuma par lūšu un visu citu kustoņu medību aizliegumu līdz dabas norišu pilnīgai neizpratnei un pat draudiem fiziski izrēķināties.

Jebkurai nozarei, profesijai, vaļaspriekam vai procesam ir aizskatuve, par kuru informācija pieejama “tikai dienesta lietošanai”, savējo lokam, profesionāļiem, taču, līdz ko kāds no konteksta atrauts teikums vai fakts nonāk atklātībā, sekas nav paredzamas. Nu jau vētra norimusi, ir jauni stāsti un varoņi, bet notikušais liecina, cik maz patiesībā zinām par dabu. Uzklausīju sabiedrības apsūdzēto – mednieku – viedokli. Sabiedrību visvairāk bija satraucis fakts, ka mednieku pulkā ir arī sievietes. Viņu nav daudz, un vairākums šajā pulkā nonākušas, veicot dienesta pienākumus meža nozarē.

Baiba Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste, kādreiz gājusi medībās par dzinēju: “Tagad iznāk, ka mednieki ir tie ļaunie. Diskusijās jūtama sieviešu diskriminācija. Ja foto un tekstu būtu ievietojis vīrietis, neviens neko neteiktu. Īsts mednieks pazīst mežu, viņam jābūt gan zināšanām, gan sajūtai, kur ir zvēri. Domāju, ka lūšu noteikti ir vairāk, nekā uzskaitīti, jo izturas klusi un nemanāmi, diennaktī nostaigā lielus attālumus, precīzi noteikt to skaitu ir grūti pat pēdu pazinējam.”

Dace Eipure, dabas pazinēja un medniece no Nītaures, jūt līdzi daudz norātajai medniecei: “Man ir žēl. Uzskatu, ka viņa ir izveicīga meitene. Viņai tas izdevās! Esmu lūsi redzējusi – tā ir viena mirga, jo lūsis iet klusu, nedzirdami. Daba diemžēl nevar visu noregulēt tā, lai būtu līdzsvars. Ja daudzi tā uztraucas par mednieku ētiku un bez mātes palikušiem dzīvniekiem, tad jājautā – cik paši ir palīdzējuši līdzcilvēkiem, kaut vai saviem radiem?”

Līdzīgs viedoklis ir Rudītei Vasilei, Straupes mednieku un makšķernieku biedrības “Mārkulīči” medniecei kopš 2004.gada: “Sabiedrība pēkšņi atklāja, ka ir mednieces – sievietes. Nepieredzējušajiem tas ir šokējoši, gluži tāpat kā pirms gadiem šokēja pirmās ziņas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uzskatu, ka medniece likumu nepārkāpa, un es būtu rīkojusies tāpat.

Neesmu piedalījusies lūšu un vilku medībās, iespējams, neesmu pat gribējusi piedalīties, jo man būtu bail, zinot, cik izmanīgi, gudri un bīstami ir šie dzīvnieki. Tiem, kuri lūsi redzējuši zooloģiskajā dārzā, ir priekšstats par skaistu ģimenīti ar mazuļiem. Mežā ir citādi. Tā ir liela veiksme, ja kāds šo zvēru vispār ierauga, un vēl lielāka, ja mednieks ir tik veikls, ka dažu sekunžu laikā paspēj izvērtēt, rīkoties un trāpīt.”

Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola medībās gājusi bērnībā kopā ar tēvu. Viņa šaubās, vai, nošaujot lūšu māti decembrī, mazuļi izdzīvos. Acīmredzot medību termiņi ir jāpārskata un jāpārceļ pāris mēnešus vēlāk. Šī sezona sākās pagājušā gada 1.decembrī un turpināsies līdz 31.martam. Velga daudz novērojusi dabas takās mītošo lūšu ģimeni, stundām skatījusies, kā trīs mazuļi, mammas mācīti, apgūst medījuma plucināšanu un ēšanu. “Domāju, tikai februārī, martā lūsēni būs pietiekami pieauguši un varēs patstāvīgi sameklēt ēdamo. Decembrī bez mammas palikušie vēl ir bērni, tiem nav pietiekami daudz spēka un fiziskās veiklības. Stirna iespertu pa galvu, lūsēns apkristu, un viss. Varbūt gadītos kāda pele, kāds nobeidzies dzīvnieciņš, kaut gan lūši neēd maitu.”

Agris Ķesa no Pārgaujas novada atzīst, ka medniecei nevajadzēja “zīmēties”, publicēt savu veiksmīgo ieguvumu: “Esmu lūsi redzējis dabā – viltīgs un ātrs, čik, pāriet ceļam un vairs nav.”

Ainārs Valdovskis no Drabešu pagasta: “Mednieki ir kā zemnieki, kuri rūpējas par savu saimniecību. Viņiem ir svarīgi saglabāt dzīvnieku populāciju, neiznīcināt sugas turpinātājus, tomēr no liela attāluma atšķirt lūša dzimumu, novērtēt vecumu spēj tikai pieredzējušie un arī tad ne vienmēr. Dabā šie dzīvnieki neiet barā kā brieži.”

Aptaujātie mednieki uzsver, ka nepieciešams daudz vairāk stāstīt un rakstīt par norisēm dabā. Lūšu nav maz. Lai cik slēpti viņi dzīvotu, tie pēdējā laikā iekļūst pat autoavārijās. Domājot par šo dzīvnieku nākotni, 17.janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” notiks apspriede par Eirāzijas lūša, vilka un brūnā lāča dabas aizsardzības plānu atjaunošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
34

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
35

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
40

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi