Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Bedres ceļu politikā

Jānis Buholcs
10:14
22.03.2017
3

Daudzu Latvijas ceļu stāvoklis sāpīgs jautājums ir bijis sen. Skaidrs nav vien tas, kur ņemt naudu situācijas uzlabošanai. Šopavasar uz stāvokli savos grants ceļos norādīja Bauskas novada dome, kas Ministru kabinetam pieprasīja šajā sakarā izsludināt ārkārtas stāvokli. Savukārt Brunavas pagasta iedzīvotāji bija izteikuši gatavību bloķēt šoseju, kas ved uz Lietuvas robežu.

Ceļu uzturēšanai un atjaunošanai Latvijā jau ilgstoši nav veltīta pienācīga uzmanība, pietrūcis resursu. Nav jau tā, ka nekas netiek darīts. Ik vasaru tiek atjaunoti daudzi kilometri ceļa. Tomēr ar to nepietiek. Ceļi sabrūk ātrāk, nekā tiek remontēti. Un, jo ilgāka ir kavēšanās palielināt ceļu remonta mērogus, jo sliktākā stāvoklī nonāk savu kārtu gaidošie ceļi.

2013. gadā valdība pieņēma valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kas noteica, cik kilometri autoceļu, cik tiltu un satiksmes drošības projektu ir jārealizē līdz 2020. gadam. Taču naudas, lai infrastruktūru atjaunotu atbilstoši plānam, nepietiek. Pēc uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem pērn šī programma netika izpildīta par 20 procentiem. Bet ap 2019. gadu, kad vairs nebūs pieejams arī Eiropas Savienības atbalsts, ir risks, ka no plāna atpaliksim jau par visiem 40 procentiem. Satiksmes ministrija informē, ka Latvijas ceļu tīkla sakārtošanai kopumā ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Salīdzinājumam: viss Latvijas valsts budžets šogad ir aptuveni astoņi miljardi eiro.
Esošā situācija ir ilgstošas satiksmes nozares politikas rezultāts. It kā to var arī saprast: naudas regulāri ir trūcis daudzām pamata nepieciešamībām: medicīnai, izglītībai, drošībai, pensijām. Tāpēc tādai “greznībai” kā ceļu apkopšanai resursu nav atlicis.

Ir arī citi iemesli, kāpēc vēl nesen atjaunoti ceļi drīz vien atkal kļūst nelīdzeni. Mediji ir ziņojuši par gadījumiem, kuros dažs labs ceļu būvētājs izmanto ne gluži tos materiālus, kas prasīti dokumentācijā, vai arī izmaksas “optimizē” vēl kādos citos veidos. Ja iepirkumos būvnieki konkurē lielākoties tikai ar zemāko piedāvāto cenu, tad ir iespējams, ka kvalitāte paliek otrajā plānā. Relatīvi īso garantijas laiku ceļš ir labs, bet pēc tam nedienas sākas no gala.

Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļu atjaunošanā liels uzsvars tiek likts uz virskārtas darbiem – grants seguma atjaunošanu un asfalta klāšanu. Taču daudzi ceļi savulaik nav būvēti tādām slodzēm, kādas tiem ir jāiztur mūsdienās. Tajos būtu jāveic rekonstrukcija no pašiem pamatiem, tikai tā būtu iespējams nodrošināt, ka jau drīz vien pēc remonta tajos atkal neveidojas rises, plaisas vai bedres. Šāda pamatīga pārbūve, protams, prasa arī krietni lielākus ieguldījumus. Ja tādā veidā strādātu ar pašlaik pieejamajiem resursiem, daudzos Latvijas ceļos atjaunošana būtu jāgaida vēl daudz ilgāk nekā pašlaik.

Tomēr arī satiksmes nozares iekšienē Latvijas valdības līdz šim izvēlējušās nebūt ne pašsaprotamas prioritātes. Piemēram, laikā pirms krīzes, kad pieejamās naudas bija vairāk, toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers lielu vērību pievērsa Rīgas lidostas attīstībai ar mērķi palielināt apkalpojamo pasažieru skaitu. Pamata doma jau nav slikta, tomēr arī šeit ir stāsts par izvēlēm. Naudu, kas tika ieguldīta aviotransporta nozarē, vairs nevar izmantot kur citur – piemēram, ceļu remontam. Lidosta “Rīga” ir lielākais gaisa satiksmes mezgls Baltijā, un mums joprojām ir savs “AirBaltic”. Taču mums nav bijis politiķu, kas tikpat dedzīgi būtu būvējuši ceļus.

Pats grūtākais jautājums, protams, ir: ko darīt? Viena ideja, kas izskanējusi no Satiksmes ministrijas – naudu var paņemt no pensiju fondiem.

Priekšlikums ir sacēlis zināmu nemieru, jo izklausās, ka ministrija piedāvā jau šodien sabērt ceļu bedrēs naudu, kas tiek uzkrāta nākotnes pensionāru atbalstam.

Tiesa, šajās diskusijās dažkārt paslīd garām, ka runa ir par privātajiem – banku apkalpotajiem – pensiju fondiem, nevis par valsts sociālo budžetu. Savukārt privāto pensiju fondu ideja ir pašlaik pieejamo naudu ieguldīt, lai tā nestu peļņu nākotnē. Cita ideja – naudu ceļu attīstīšanai gluži vienkārši vajag aizņemties. Taču arī te skaidrs, ka jāatdod būs vairāk, nekā aizņemamies.

Valsts infrastruktūra īsti nav joma, kuru vajadzētu saistīt ar tiešu peļņu. Ceļu būvētāji, protams, par darbu saņem atlīdzību, taču par to samaksā sabiedrība. No kurienes būs ienākumi, lai varētu norēķināties ar aizņēmuma izsniedzējiem? Šī ideja faktiski būtu līdzīga tai, ka cilvēks savus ikdienas tēriņus, ieskaitot ēšanu, sedz aizņemoties. Šodienas problēma tādā veidā tiek atrisināta, bet nākotnes problēma – aizvien pieaugušais parāds – tikai palielinās.

Pievilcīgāks ir priekšlikums vienā vai citā veidā attīstīt Autoceļu fondu, kurā plašāk novirzītu autobraucēju samaksātos nodokļus. Pašlaik no šiem nodokļiem tikai daļa tiek izmantoti ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Taču būtu tikai godīgi, ka tie, kas brauc, sniedz arī lielāku ieguldījumu tajā, lai būtu, pa ko braukt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
18

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
40

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi