Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Daba dziedē, mēs to piesārņojam

Monika Sproģe
10:55
21.12.2016
22

Piektdienas pēcpusdienas parasti ir vissatraucošākās. Drīz, drīz darba nedēļai varēs pielikt kārtīgu punktu. Sadarījusi visus darbiņus, bet nepadarītos vienkārši ignorējot, izķeksēju mugursomu no skapja. Ar apmierinātu nopūtu domāju, kā gan man paveicies! Paveicies, ka mani no visām četrām debespusēm ieskauj meži un pļavas, ka nav stundām jāsēž sastrēgumos, lai izkļūtu no pilsētas džungļiem. Man nav jāapskauž cilvēki, kuri dodas pretī izaicinājumam atklāt jaunas vietas, es nesēžu ar čipsu paku siltā dīvānā, kuru ieskauj dzīvokļa sienas. Nē! Man viss ir vienkārši, un par to atgādina priedes aiz loga.

Dažām meitenēm vajag dimantus, bet citām hammaku (kokos iekarināmu guļamsistēmu), mieru, klusumu un siltu tēju. Taisnība bija tai itāļu meitenei, kas teica, ka pie mums ir meditatīva daba. Tā pati neprasot iespiedusies mūsu esībā. Redzi, itāļi šādu mieru nemaz nevar izturēt, tas viņus padarot trakus. Bet ko nu par citiem, labāk paskatīties uz sevi.

Kad sēdi mājās, šķiet, arī citi dara tāpat. Kurš dullais gan tādā laikā iet ārā? Ārā tumšs, mīnus septiņi grādi, kurš šādā vakarā skrien krosiņu? Taču, izbāžot savu snīpi tālāk par piemājas slieksni, saproti, ka visās malās kaut kas kust, pilsēta neguļ. Pat deviņos vakarā cilvēki skrien, sporto, bet, ejot gar Gauju, pamani, kā trijotne rūdās ledainajā peldē. Kolosāli!

Cilvēki met sev izaicinājumus un dodas piedzīvojumos. Turklāt pēdējos mēnešos patīkami uz meža takas sastapt svešiniekus, tādus pašus ar mugursomām plecos, un saņemt saulainu: “Sveiki!” Nu tā vairs nav ārzemnieku paraža, beidzot arī mēs, aukstie letiņi, uzsmaidām viens otram un sasveicināmies.

Ņemot vērā, ka ikdienā pārvietojos ar auto, šādas pastaigas vakaros nāk tikai pa labu, jo aizved prom no trokšņainiem lielceļiem un ļaužu burzmas. Saprotu, ka var arī citādāk, var dabiskāk un vieglāk. Abi ar vīru dodamies arvien dziļāk mežā un meklējam to ideālo vietu, kur var iekurināt ugunskuru, uzcept līdzi paņemtās desiņas, piekost maizi un izdzert krūzīti karstas tējas no termosa. Te kā uz pasūtījumu priekšā egļu pudurītis. Saaugušas skaistā ielokā, tās veido zaļo dabas istabu. Uguni iekurt viegli, treniņš nācis pa labu. Mežā krēslu nomaina tumsa, iestājas pilnīgs miers. Turpat netālu var dzirdēt Gaujas plūdumu.

Esam mežā un upes malā, karstā tēja sasilda. Veramies sprakšķošajās dzirkstelēs, ik palaikam pārbaudot, vai apkārt viss mierīgi. Šķiet, tēja garšīgāka un pat maize bez sviesta ir izcila. Tā, ne čiku, ne grabu, piezogas prieks. Prieks, kas radies vienkāršībā.

Tik viena gan žēl. Tukšas konservu bundžas, stikla pudeles un burkas, dakšas, naži, maisi, papīri un visādi citi civil-fekal-kritumi ir vai uz katra soļa. Visbriesmīgākās ir ugunskura vietas, pie kurām ērti piebraukt ar mašīnu. Kad gribam nedaudz dabas, gribas savest kārtībā savas domas vai vienkārši neko nedomāt, tad gan cilvēki zina, kurp jādodas. Taču tikko kārtīgi atpūtušies, nomet meža vidū savu drazu, lai daba pati tiek ar to visu galā, pagriežas un dodas prom.

Nobeigumā tikai teikšu – nebiju domājusi, ka starp sportistiem ir arī Cūkmeni. Jā. Starp orientēšanās entuziastiem un arī starp riteņbraucējiem. Spīdīgo enerģijas batoniņu, pulverīšu un dzērienu iesaiņojumu paliekas trasēs, uz takām var manīt ik pēc pārdesmit metriem. Būtu jauki ceļā uz panākumiem dabai atdot kaut pašu mazumiņu – kārtību aiz sevis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi