Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Deputāti un atturēšanās

Jānis Buholcs
09:28
12.04.2017
3

Pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja opozīcijas priekšlikumu neļaut Saeimas deputātiem balsojumos atturēties. Šī iniciatīva bija veidota, lai no deputātiem prasītu lielāku izlēmību, tomēr, pat ja ideja tiktu atbalstīta, izlēmību tas negarantētu. Pašlaik Saeimas Kārtības rullis deputātiem ļauj balsot gan ar “par”, gan “pret”, gan “atturos”. Lat­vijas Reģionu apvienība bija aicinājusi grozīt šo Saeimas darbu regulējošo dokumentu, lai atbildi “atturos” svītrotu no iespējamās balsojuma izvēles.

Atturēšanās pretinieki – un tādi ir ne jau tikai Reģionu apvienība – norāda, ka deputātam būt ir atbildīgs darbs un viņam ir pienākums pieņemt konkrētu lēmumu par likumiem, kas Saeimai tiek likti priekšā. Atturēšanās šajā gadījumā it kā saistās ar izvairīšanos no viedokļa paušanas. Lai nu kuram, bet deputātam tomēr būtu nepieciešams iepazīties ar jautājumiem, kas ir Saeimas dienaskārtībā, izlemt, kā balsot, un spēt savu balsojumu arī pamatot.

Deputātam balsojumā atturoties, efekts ir tāds pats, kā balsojot “pret”. Atturēšanās rada iespaidu, ka deputāts nevēršas pret attiecīgo priekšlikumu, tomēr balsošanas iznākums stāsta ko citu. Tādējādi atturēšanās pretinieki šeit saskata tādu kā mēģinājumu izbēgt no savas līdzatbildības tajā, kādu lēmumu Saeima galu galā pieņem.

Portālā “ManaBalss.lv” jau kopš 2016. gada tiek vākti paraksti, lai Kārtības rullī konkrēto normu mainītu. Lai šinī portālā publicēta pilsoņu iniciatīva tiktu iesniegta izskatīšanai Saeimā, ir jāsavāc vismaz 10 tūkstoši parakstu. Pret “atturos” tagad savākti jau vairāk nekā 11 tūkstoši. To­mēr, kā jau tas nereti ar “Mana­Balss.lv” iniciatīvām notiek, tās reti kad saņem tādu deputātu entuziasmu, uz kādu parakstītāji ir cerējuši.

Arī šīs iniciatīvas liktenis bija pa­redzams jau krietnu laiku, pirms tika savākts nepieciešamais parakstu skaits. Vairums Saeimā pārstāvēto partiju neuzskata, ka būtu pamats ierobežot deputātu iespējas savu attieksmi paust vairāk nekā tikai divos balsošanas veidos. Šo savu nostāju tās nekad nav slēpušas, un nopietnu mēģinājumu viņus pārliecināt arī nav bijis. Parakstu tūkstoši, nenoliedzami, ir spēcīgs signāls, ka sabiedrībā eksistē arī cits viedoklis. Tomēr tas pats par sevi nav arguments – tādā nozīmē, arguments ir spriedumu kopums, kas raksturo runātāja pozīciju un kura mērķis ir pārliecināt pretējo personu par savu spriedumu pareizību. Šāds elements nepieciešamajā apmērā un kvalitātē publiskajā telpā acīmredzot ir trūcis. Bet atkal – nav jau pirmā reize.

Nav šaubu, ka par deputātiem neko labu neliecina plaši izplatīta atturēšanās. Un, pat ja gluži nevar teikt, ka deputāti masveidā nesaka ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, tomēr ir bijuši arī gadījumi, kuros atturēšanās nav bijusi nekas vairāk kā izvairīšanās. Piemēram, kad 2011. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza Saeimai atļaut veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvoklī, par šādas atļaujas došanu bija 35 deputāti un pret – septiņi. Visu izšķīra tie 37 (!), kas atturējās. Turklāt starp 12. Saeimas deputātiem vairāk nekā desmit ir tādu, kas atturējušies vismaz simts reižu.

Tomēr atturēšanās ne vienmēr ir nosodāma un neadekvāta. Ir tikai dabiski, ka dažos jautājumos deputātam nudien nav striktas nostājas. Mēs varam gribēt, lai deputāts vienmēr būtu pietiekami pārliecināts par ikvienu jautājumu, lai varētu nosliekties par labu vienai vai otrai pozīcijai, tomēr realitātē tā vienmēr nenotiek. Atturēšanās kā daudz kur balsojumos iekļauta standarta procedūra pilda noteiktu funkciju: tā parāda, ka balsotājam ir dalīts viedoklis – un ir tikai normāli, ja ir arī tāda attieksme.

Atturoties politiķi var sniegt niansētus vēstījumus, kuriem ir sa­va vieta politikas procesos. At­tu­rēšanās nozīmē vieglu nepiekrišanu, kas nav tik spēcīga, lai to vajadzētu izteikt aktīvā pretestībā, kuru apzīmē “pret” balsojums. Tāpat atturēšanās ir iespēja izteikt savu viedokli situācijās, kurās eksistē spēcīgs valdošais viedoklis, pret kuru nostāties būtu politiski neizdevīgi, un atturēšanās ir veids, kā deputātam nebalsot pret savu sirdsapziņu. Šie skaidrojumi var izklausīties pēc tikpat izvairīgiem, cik izvairīga izklausās pati atturēšanās, tomēr politika ir smalkas mijiedarbības pasaule, un vismaz tās iekšējos procesos nianses ir svarīgas.

Pasaulē ir vairākas valstis, kuru parlamentos atturēšanās iespēju nav. Tomēr pat tas nenozīmē, ka balsojumi ir tikai “par” un “pret”. Savdabīga pieredze ir Lielbritā­ni­jai, kuras tradīcijām bagātajā parlamentā netiek izmantota elektroniskā balsošana, kā tas ir Latvijā. Tur balsošanas laikā deputāti ieiet attiecīgajos kuluāros – “pret” pa krei­si, “par” pa labi. Taču arī Lielbritānijā ne visi deputāti uzskata, ka šīm būtu jābūt vienīgajām izvēlēm. Ir arī tādi, kuri apzināti ieiet vispirms vienos kulu­āros un pēc tam otros. Šis vienlaicīgais “par” un “pret” ir kļuvis par atturēšanās balsojuma alternatīvu.

Ja Saeima tomēr būtu atbalstījusi attiekšanos no “atturos”, vai kaut kas būtisks mainītos turpmākajos balsojumos? Vai tie, kas paš­laik atturas, biežāk balsotu “par”? Es nebūtu tik pārliecināts. Vienmēr jau paliek arī iespēja nebalsot vispār. Arī tur daži Saei­mas deputāti ir jau piešāvuši roku – aktīvākie nebalsotāji šādi rīkojušies vairāk nekā 500 un pat 600 reižu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
30

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi