Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Latviju iepazīst, arī gardi paēdot

Sarmīte Feldmane
09:39
03.05.2017
6

Vasara tuvojas, un arī vēlēšanās kaut kur aizbraukt, apskatīt zināmas un mazāk pazīstamas vietas. Gan pasaulē, gan tepat Latvijā, kur arī netrūkst interesantā un neparastā. Sen zināms, lai iepazītu kādu novadu, tā atšķirīgo, noteikti jānobauda vietējā virtuve. Pāršķirs­tot tūrisma organizētāju piedāvājumu tepat Latvijā, teju katrā ekskursijā tiek piedāvāta šī iespēja.

“Kur tad bez ēšanas,” saka Vid­zemes tūrisma un transporta aģen­­­tūras “Balt-Go” vadītāja Līga Pommere un uzsver, ka par gastronomisko tūrismu pēdējos gados interese palielinās arī pasaulē. “Nesen biju Pleskavā, arī Krie­­vijā tam pievērš lielu uzmanību. Tūristus interesē nacionālais, tas, ko ikdienā nevar nobaudīt. Vai tad, aizbraucot uz Kur­­zemi, nepagaršosim skland­rau­šus un lībiešu putru vai Lat­ga­lē šmakovku un kļockas, vai Pie­bal­gā jēra zupu?

Aizvien vairāk mazie uzņēmumi, amatnieki atver savas darbnīcas tūristiem. Un interese ir liela, jo tā iespēja redzēt, kā top siers, kā cep maizi, brūvē alu, ražo konfektes. Pēc ekskursijas notiek iepirkšanās. Tā ir pavisam citādāka nekā veikalā, tiek pirkts suvenīrs kopā ar atmiņām, ar meistara stāstījumu, kā tas top. Tad par cenu nedomā, jo iegādājamies kaut ko īpašu. Saka jau, ka vīna pudele vai maizes klaips dārgs, bet vai tad Francijā, apmeklējot vīna darītavu, pērkot to īpašo vīnu, ko atvest mājniekiem, vērtējam, ka veikalā būs lētāk?

Priecē, ka arī Cēsu apkaimē ir mazie uzņēmumi, kuri ražo interesantus produktus un kuri līdztekus ražošanai attīsta arī tūrismu. Raunā ķiploku, siera un čipsu ražotne ir daudzu tūrisma firmu maršrutos, tāpat Valmiermuiža. Po­pulāras ir degustācijas.

Daudzi televīzijā skatās šovu “Īstās latvju saimnieces”, pēc tā ir interese paciemoties, redzēt to lauku sētu, satikt saimnieci un no­baudīt to, ko viņa gatavo.

Aktīvi ekskursanti ir seniori. Taču pēdējā laikā aizvien biežāk brauc četrdesmitgadnieki ar bērniem. Lai arī saka, ka bērnus tādas lietas maz interesē, tam noteikti nepiekrītu. Viņi ir ļoti zinātkāri, labprāt garšo nezināmus ēdienus, prasa, kas tajos salikts, arī mudina vecākus pamēģināt pagatavot mājās.

Jau pāris gadus pamazām vien kļūst populāri jubilejas radu un draugu vidū svinēt ekskursijās, nevis viesu namos. Jubilārs kopā ar viesiem dodas vienas dienas ekskursijā, ir gids, kurš gādā par lustīgu un kustīgu braucienu, un, protams, ir netradicionāls mielasts. Šovasar jau pieteiktas vairākas šādas vienas dienas jubileju ekskursijas. Daudzi atzinuši, ka pat neiedomājušies, ka arī tā var svinēt, nevis tikai pie galda,” pārdomās dalās Līga Pommere un uz­sver, ka iespēju ir daudz, aizvien nāk klāt jaunas idejas, vajag tikai tās īstenot. Ieskicējot šo tūrisma sezonu, viņa atzīst, ka braukt gribētāju skaits palielinās. Īpaši pieaug interese par vienas dienas ekskursijām tepat Latvijā un tuvajās kaimiņzemēs. Arī darba kolektīvi aizvien biežāk brauc ekskursijās. Runājot par cenām, Līga Pommere atzīst, ka šosezon vietējās ekskursijas ir kļuvušas ne­daudz dārgākas, bet tikai nedaudz, salīdzinot ar cenu pieaugumu ceļojumiem uz ārzemēm.

Vecpiebalgas Tūrisma un informācijas centra konsultants Andris Koks stāsta, ka tie, kuri brauc uz Piebalgu, interesējas ne tikai par muzejiem, dabu, bet arī vietējām tradīcijām. “Kat­ram jau ir savs iepriekšējs priekšstats, ar ko saistās Piebalga. Tas veidojies no literatūras, filmām, presē lasītā, televīzijā dzirdētā. No “Mērnieku laikiem” daudzi zi­na, ka Piebalgā vāra jēra zupu, un grib to pagaršot. To var izdarīt, un cilvēki prie­­cīgi, ka tagad zina, kas ir piebaldzēnu jēra zupa.

Bija atbraucis žurnālists no Tallinas, kurš arī interesējās par gastronomisko tūrismu. Viņš pabija “Piebalgas kūpinātavā” un atzina, ka apmeklējums bijis interesants un garšīgs piedzīvojums. Te gaļu kūpina pēc 19.gadsimta beigu receptes. Kā uzsvēra igaunis – svarīgi, ka pastāsta, parāda un pēc tam var pagaršot. Tas ir tā, it kā pats to būtu gatavojis. Pie­balgā iecienīts ir Piebalgā ievākts medus, cepta maize un no pļavās lasītām zālītēm vārīta tēja. Uguns­­­kurā vārītu zupu un paš­ceptu maizi piedāvā “Vēveros”, to var uzvārīt arī “Saulrietos”. Pie­balgā piedāvājums ir, bet tūristiem pietrūkst iespējas līdzdarboties – pašiem cept maizi, siet sieru, redzēt, kā brūvē alu, dara vī­nu. To dara mājražotāji, viņiem tas ir pamatdarbs, viņi ar tūrismu nenodarbojas.

Vecpiebalgā pierasts, ka svētkos pagastos viesi allaž tiek cienāti ar zupu. Baltā galdauta svētkos “Saul­rietos” galdā tiks likta Pie­bal­gā cepta maize, ievākts medus un zāļu tēja. Tas notiks lielajā istabā, kur kādreiz ar draugiem sēdēja Kārlis Skalbe. Viss būs kā Piebalgā,” pastāsta Andris Koks, uzsverot, ka tūristi katrā novadā meklē tā garšu. Tikai jāmāk tā piedāvāt. Un tūristi labprāt pirks.

Andris Koks pastāsta, ka šopavasar ekskursiju sezona sākusies agrāk. Jau aprīlī Vecpiebalgu iepazinušas pirmās ekskursantu gru­pas. Maijā vairākas saskaņojušas tūrisma maršrutus. “No Pie­balgas neviens mājās ar tukšu vēderu nebrauc. Ceram, ka nobauda to, ko kārojis, un cerētais bijis tā vērts,” bilst Tūrisma informācijas centra konsultants.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi