Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jaunpartija un aprēķins

Jānis Buholcs
07:24
29.03.2018
5

Pērn sevi pieteica jauna partija – “Kustība “Par””. Tā apvienoja liberāli noskaņotus politiķus un pilsoņus un noformulēja spēcīgu un skaidru manifestu, kas iezīmē partijas vērtības: “par brīvu cilvēku”, “par valsti, kas nepieder dažiem”, “par saliedētu sabiedrību”, “par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās”. Tagad vērtības un ideālus ir nācies atšķaidīt ar labu devu aprēķina.

Ar skaidru un mūsdienīgu politisko vērtību formulēšanu nepietiek, lai iemantotu popularitāti, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā. Pa retam nudien ir gadījumi, kad jaunizveidots politisks spēks drīz vien nonāk partiju popularitātes sarakstu augšgalā. Tā tas notika ar “Jauno laiku” Eināra Repšes vadībā, un tā tas bija arī ar “Zatlera Reformu partiju”, kas savus panākumus kaldināja ar to vien, ka prezidents Valdis Zat­lers bija atlaidis Saeimu. Bieži vien gan sanāk pavisam citādi – jaunas partijas popularitātes veidošana un nostiprināšana prasa gadus, bet arī tad nav garantijas, ka piecu procentu barjera vēlēšanās tiks pārvarēta.

To itin labi saprot arī “Kustība “Par””. Tās mērķis ir startēt oktobrī gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās, tomēr tās reitings joprojām niecīgs. Šis acīmredzot ir brīdis, kurā ideālisti sāk meklēt pragmatiskus risinājumus. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka jāmeklē sadarbības partneri. Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka kopēju apvienību ar “Kustību “Par”” veidot nolēmusi “Latvijas attīstībai” un vēl trešā partija “Izaugsme”.

“Latvijas attīstībai” ir laba ilustrācija tam, ka līdz tikšanai pie varas var būt jāgaida ilgi. Partija ir dibināta 2013. gadā, bet 2014. gadā ne Saeimas, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā panākumus neguva. Labāk veicās pērn pašvaldību vēlēšanās, kas “Lat­vijas attīstībai” ļāva iekļūt Rīgas domē. Taču “Latvijas attīstībai” ilustrē arī vēl citu parādību – kā aiz ideāliem tiek maskēta naudas ietekme politikā.

Pie šīs organizācijas šūpuļa ir bijušas vairākas ietekmīgas “Jaunā laika” un “Vienotības” personas: gan Einārs Repše, gan Edgars Jaunups, kurš savulaik “Vienotībai” piesaistīja sponsorus, gan polittehnologs Dans Titavs. Pēdējais, starp citu, vēl pērn publicēja viedokļrakstu, kurā paziņoja, ka “Kustība “Par”” ir pagātne, kuru gribas aizmirst”. Pamatojums: šīs kustības kodolu veido cilvēki, kas politikā nebūt nav jaunpienācēji un jau gadiem ilgi dažādos statusos ir darbojušies esošās politiskās kultūras iekšienē.

Nav jau gluži aplami. “Par” centrā ir vairāki pieredzējuši politiķi – to vidū ir Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Daniels Pavļuts. Vi­ņiem ir tieša pieredze tajā, kā politika tiek veidota. Tādēļ no viņiem varētu sagaidīt krietni konkrētākus izteikumus par to, kas un kāpēc nav kārtībā reālajā Latvijas politikā un kā to mainīt. Tā vietā “Kustība “Par”” veido sev jauna, ar līdzšinējiem procesiem nesaistīta aktīvista tēlu, kas atspoguļots arī manifestā.
Taču, raugoties uz “Latvijas attīstībai” kodolu, aina ir krietni skarbāka. “Dienas” žurnāliste Agnese Margēviča šo partiju raksturo kā “šauru lobistu grupu, kas savas ietekmes veiksmīgākai “pārdošanai” pielasījusi sev ideoloģiju un uzskatus, un līdz ar to arī zināmu aktīvistu un atbalstītāju loku”. Citiem vārdiem: politiski ieinteresētie darboņi ir izvēlējušies, viņuprāt, perspektīvu platformu, kam ir potenciāls iegūt vēlētāju atbalstu. Pārliecība par šī plāna ilgtermiņa izredzēm ir tik liela, ka 2014. gadā neveiksmīgajā Saeimas un Eiropas Parla­menta vēlēšanu kampaņā tā kopumā iztērēja 753 tūkstošus eiro.

Partijas vadītājs Juris Pūce savulaik bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. 2013. gadā viņš atkāpās no amata, jo nāca zināms, ka viņa sievas vadīta biedrība ir saņēmusi ziedojumu no Zolitūdē sabrukušā “Maxima” veikala būvniekiem “Re&Re” un tas amatpersonai rada iespējamu interešu konfliktu traģēdijas izmeklēšanas laikā. Tomēr arī bez tā toreizējam ekonomikas ministram D. Pavļutam, tagadējam “Par” līderim, ar J. Pūci bija arī krietni dziļākas nesaskaņas saistībā ar enerģētikas jomas regulējumu. Un tagad D. Pavļuts, kurš, ministra amatā esot, mēģināja nepakļauties naudīgo smagsvaru vēlmēm, ar viņu būs domubiedros? Šī partija no savas puses par kopējās apvienības veidošanu lems šonedēļ.
Šis viss pašlaik izskatās pēc merkantilas sadarbības. “Kustībai “Par”” šādi paplašināsies rocība, turpretim “Latvijas izaugsmei” aiz jauniegūto ideālisma oreola nesēju mugurām varēs labāk paslēpt savu politbiznesa projektu. Grūti noticēt, ka “Par” ir tik naivi, lai neapzinātos, ko nozīmē viņu izvēle un par kādu cenu viņi iegādājas atbalstu savām idejām. Tādā gadījumā pāri paliek vien lozungi, bet substance izčākst aprēķina sakaros. Šis aprēķins apbēdina, jo šķiet sakām: ja reiz Latvijas sabiedrībai ir vienaldzīgas “Kustības “Par”” sākotnējā manifesta idejas, varbūt tai labāk patiks šo ideju atšķaidījums ar naudu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi