Ziedi vaļā, vasara, kaut ne kalendārā, ir klāt, un arī skanīgā, darbīgā izklaižu sezona sāk ieskrieties. Aizvadītās nedēļas nogalē – visā Latvijā Muzeju nakts, velobraucieni, maratoni, vēl arī svētki Salacgrīvā… Visus nenosaukt. Šī sestdiena neatpaliek, dodies, kur gribi – Ceriņu svētki Dobelē, Minhauzena muzeja dzimšanas diena, tepat Skujenē “Eksperimentālais mākslas un mūzikas festivāls” un vēl vērienīgi koncerti, kā Dzērbenes Augstajā kalnā deju uzvedums “Māras līklocis”, kur sadancos 14 dažādu paaudžu deju kolektīvi un tiks atklāta zaļumbaļļu sezona, tāpat kā Straupē, kur 20 gadu jubileju svinēs deju kolektīvs “Munsturis”.
Latvijā vasaras īsas, jāsteidz izballēties, ceļot, pabūt svētkos un pasākumos. Vairākos novados un pilsētās svētki jau notikuši, bet visas vasaras garumā katrā sevi cienošā pagastā būs lustes un riktes. Kā citādi, kaimiņos notiek, mums arī vajag! Un tā visā Latvijā.
Saprotams, cilvēki pelnījuši atpūsties, un notikumu kalendārā katrs grib ieraudzīt ko sev interesantu. Bet… cik nu mēs Latvijā esam, tik esam. Būsim godīgi, vai nu tautieši no ārzemēm tā skries skatīties un klausīties. Un viņu bērniem noteikti rodas greizs priekšstats – atbrauc uz Latviju, te tikai svētki! Cik kuros to apmeklētāju? Var jau teikt, ka novadi, pagasti nekonkurē un vai tad maza pagasta iedzīvotāji arī nav pelnījuši labu koncertu? Protams, ir. Tikai uz atpūtu un izklaidēm orientētā sabiedrība aizmirst, ka svētki vienalga, kurš to rīko, maksā naudu. Un, ak šausmas, ja kādos kādam kaut kas nepatiks. Melna žults tecēs no sociālo tīklu portāliem.
Sabiedrība prasa kvalitatīvas izklaides. Tas ir apsveicami. Prasa daudz. Vai varam atļauties? Tas neinteresē pat politiķus, kuri dala kopīgo kasi, jo saprot, ka vēlētāju vēlmes jāpilda.
Tā nu visu vasaru dzīvosim svētkos. Labi, ja virsrakstus – Novada svētki, Pilsētas svētki – papildina arī kas tāds, ar ko tie atšķiras no līdzīgiem citos novados un pilsētās. Ne tikai to, kura pašvaldība var atļauties uzaicināt dārgākus muzikantus ar koncertu vai nospēlēt balli. Lai cilvēki brauktu, piedāvājumā jābūt kam tādam, kas piesaista ar vietējo kolorītu, kam tādam, kā citur nav. Ja apkārt runās – tas ir tikai Raunā, Līgatnē, Priekuļos vai Straupē, to vērts redzēt, – teiktais tiks sadzirdēts.
Lai arī ir uzskats, ka novadu svētki ir pašu cilvēkiem, tāpēc visam jābūt bez maksas, diezin vai tas ir pareizi. Cilvēka dabā ir nenovērtēt to, par ko nav jāmaksā.
Vasara sākas. Svētki smaržo un skan visapkārt. Būs mazi, intīmi, klusi un meditatīvi, būs vērienīgi un skaļi. Kurp doties, izvēle katra paša ziņā. Tāpat kā nogurums rudenī, kad brīvdabas estrādēs viss apklusīs.
Komentāri