Jaunās valdības veidošanas procesu raksturo grūtības partiju starpā vienoties par kopēju darbu un darbības principiem. Priekšvēlēšanu retorika saskaras ar politisko realitāti. Situāciju vēl vairāk sarežģī arī neskaidrība par to, vai premjerministra amata kandidātam Aldim Gobzemam varētu tikt izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
Parlamentā ievēlēto kompāniju kopumā raksturo divējāds noskaņojums. No vienas puses, ir vairāki nopietni pretendenti uz varu, bet, no otras puses, potenciālo valdības veidotāju vidū nav tādas nepacietības vai izmisuma, lai tie pašlaik būtu gatavi tādiem kompromisiem, kādus koalīcijas veidošana prasa.
Pašlaik valdības veidošanas mīklu risināt cenšas A. Gobzems. Viņš ir nācis ar gatavu rīcības plānu: intensīvā sanāksmju ciklā kopā ar potenciālajiem valdības partneriem vienoties par darbiem, reformām un atbildības jomām. Viens no šī procesa elementiem ir prasība pēc konfidencialitātes. Citiem vārdiem, lai sarunu partneri uz āru nestāstītu, kas notiek sarunās. Partneri piekrituši, ka galvenais runātājs par šo procesu būs A. Gobzems, bet pārējie sarunās ar medijiem apņēmušies būt lakoniski. Tomēr pat tad partiju pārstāvju izteikumos var dzirdēt zināmas šaubas, vai būs iespējams vienoties par veicamajiem darbiem, ja vienlaikus jau nav arī zināms, kā un uz kādiem noteikumiem strādās iespējamā visai raibā koalīcija, kuras pārstāvjiem attiecīgie darbi būs jāveic.
Ja runa ir par ko tik sarežģītu kā valdības sarunas, konfidencialitāte palīdz. Tomēr zīmīgi, ka tieši no KPV LV puses līdz šim ir izskanējuši visai radikāli priekšlikumi par atklātību. Viens no šīs partijas līderiem Artuss Kaimiņš savās deputāta gaitās nešķiras no videokameras un savu politisko kapitālu ir krājis, solot tautai parādīt to, kas notiek aiz slēgtajām durvīm. Būtiski, ka šoreiz runa ir nevis tikai par slepenību ierobežotā laikposmā. A. Gobzems pieļāvis, ka gadījumā, ja tiks apstiprināta viņa valdība, arī valdības sēdes būšot slēgtas.
Ja atbilstoši KPV LV iecerēm tiks likvidēta Koalīcijas padome, kurā aiz slēgtām durvīm tiek apspriesti valdības darba kārtības jautājumi, pirms par tiem runā atklātajās valdības sēdēs, politiķi meklēs citus formātus, kā savā starpā runāt bez nepieciešamības pastāvīgi spēlēt publisko lomu. Tādā gadījumā slēgtās valdības sēdes būtu gluži likumsakarīga ideja. Taču vienlaikus šāds priekšlikums parāda, ka atklātība tādā līmenī, kā to sludināja KPV LV savā priekšvēlēšanu retorikā, nemaz nav iespējama. Pēc izskanējušās kritikas par to, ka valdības sēdes varētu tikt padarītas par slēgtām, A. Gobzems ir pieļāvis, ka viedokli šajā jautājumā pārskatīs – taču tas nozīmētu tikai to, ka politiķi meklētu un atrastu vēl citas vietas, kur savā starpā pārrunāt jautājumus.
Nopietns šķērslis A. Gobzema ceļā uz valdības vadītāja amatu ir pielaide valsts noslēpumam. Drošības dienestiem nepieciešami mēneši, lai izvērtētu – dot šādu pielaidi vai ne. Tādējādi veidojas neparasta situācija – valdību cenšas izveidot cilvēks, par kuru nav zināms, vai viņam būs iespējas pienācīgi pildīt premjera pienākumus.
Partija KPV LV ir rosinājusi noteikt, ka pārbaude, vai konkrētajam cilvēkam var uzticēt valsts noslēpumu, būtu jāveic trīs nedēļu laikā. Tas būtu termiņš, kas pārāk netraucētu amata kandidātiem, taču tam var nebūt saistības ar to, cik laika reāli ir nepieciešams, lai pārbaudi veiktu. Esošais termiņš – trīs mēneši –, jādomā, ir pieņemts, ņemot vērā veicamo darba apjomu. Ja gribam, lai pārbaude tiktu veikta kvalitatīvi, to steidzināt nedrīkst.
Taču nav noliedzams, ka situācija parāda nepilnības esošajā kārtībā. Pašlaik nav mehānisma, kas nodrošinātu iespēju operatīvi izvērtēt tādu cilvēku atbilstību darbam ar valsts noslēpumu, kuri uz attiecīgiem amatiem pretendē pirmo reizi. Varbūt šādas pārbaudes būtu jāveic jau pirms vēlēšanām par visiem partiju virzītajiem premjerministra kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem nomināciju vai ne?
Ir izskanējis arī cits priekšlikums – ievēlētajiem deputātiem pielaidi dot automātiski. Priekšlikums tiek pamatots ar to, ka šie ir cilvēki, kuriem ir izteikuši atbalstu vēlētāji, un tieši vēlētājiem, nevis specdienestiem būtu jālemj, kas vadīs valsti. Taisnība, ka specdienestu ietekme jātur grožos – tomēr ir arī skaidrs, ka sabiedrības rokās ne vienmēr ir pilnīga informācija par to, kas aiz kura politiķa stāv un kādi riski pastāv. Sabiedrība politiķi vērtē pēc dažādiem un daudzveidīgiem kritērijiem – kā zināms, dažkārt arī vienkārši pēc frizūras. Tāpēc tikšanai Saeimā nevajadzētu būt vienādai ar tikšanu pie valsts noslēpuma.
Kopumā esošā situācija nozīmē, ka saglabājas daudz neskaidrību. Partijām gan ir jāturpina sarunas, neskatoties uz valsts noslēpuma jautājumu, lai saprastu, vai A. Gobzema vadībā par kopēju darbu tās vispār spēj vienoties. Kas zina, varbūt pielaides jautājums tuvākajā laikā atrisināsies pats no sevis.
Komentāri