Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Grūtais ceļš uz valdību

Jānis Buholcs
10:27
10.12.2018

Jaunās valdības veidošanas procesu raksturo grūtības partiju starpā vienoties par kopēju darbu un darbības principiem. Priekšvēlēšanu retorika saskaras ar politisko realitāti. Situāciju vēl vairāk sarežģī arī neskaidrība par to, vai premjerministra amata kandidātam Aldim Gobzemam varētu tikt izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Parlamentā ievēlēto kompāniju kopumā raksturo divējāds noskaņojums. No vienas puses, ir vairāki nopietni pretendenti uz varu, bet, no otras puses, potenciālo valdības veidotāju vidū nav tādas nepacietības vai izmisuma, lai tie pašlaik būtu gatavi tādiem kompromisiem, kādus koalīcijas veidošana prasa.

Pašlaik valdības veidošanas mīklu risināt cenšas A. Gobzems. Viņš ir nācis ar gatavu rīcības plānu: intensīvā sanāksmju ciklā kopā ar potenciālajiem valdības partneriem vienoties par darbiem, reformām un atbildības jomām. Viens no šī procesa elementiem ir prasība pēc konfidencialitātes. Citiem vārdiem, lai sarunu partneri uz āru nestāstītu, kas notiek sarunās. Partneri piekrituši, ka galvenais runātājs par šo procesu būs A. Gobzems, bet pārējie sarunās ar medijiem apņēmušies būt lakoniski. Tomēr pat tad partiju pārstāvju izteikumos var dzirdēt zināmas šaubas, vai būs iespējams vienoties par veicamajiem darbiem, ja vienlaikus jau nav arī zināms, kā un uz kādiem noteikumiem strādās iespējamā visai raibā koalīcija, kuras pārstāvjiem attiecīgie darbi būs jāveic.

Ja runa ir par ko tik sarežģītu kā valdības sarunas, konfidencialitāte palīdz. Tomēr zīmīgi, ka tieši no KPV LV puses līdz šim ir izskanējuši visai radikāli priekšlikumi par atklātību. Viens no šīs partijas līderiem Artuss Kaimiņš savās deputāta gaitās nešķiras no videokameras un savu politisko kapitālu ir krājis, solot tautai parādīt to, kas notiek aiz slēgtajām durvīm. Būtiski, ka šoreiz runa ir nevis tikai par slepenību ierobežotā laikposmā. A. Gobzems pieļāvis, ka gadījumā, ja tiks apstiprināta viņa valdība, arī valdības sēdes būšot slēgtas.

Ja atbilstoši KPV LV iecerēm tiks likvidēta Koalīcijas padome, kurā aiz slēgtām durvīm tiek apspriesti valdības darba kārtības jautājumi, pirms par tiem runā atklātajās valdības sēdēs, politiķi meklēs citus formātus, kā savā starpā runāt bez nepieciešamības pastāvīgi spēlēt publisko lomu. Tādā gadījumā slēgtās valdības sēdes būtu gluži likumsakarīga ideja. Taču vienlaikus šāds priekšlikums parāda, ka atklātība tādā līmenī, kā to sludināja KPV LV savā priekšvēlēšanu retorikā, nemaz nav iespējama. Pēc izskanējušās kritikas par to, ka valdības sēdes varētu tikt padarītas par slēgtām, A. Gobzems ir pieļāvis, ka viedokli šajā jautājumā pārskatīs – taču tas nozīmētu tikai to, ka politiķi meklētu un atrastu vēl citas vietas, kur savā starpā pārrunāt jautājumus.

Nopietns šķērslis A. Gobzema ceļā uz valdības vadītāja amatu ir pielaide valsts noslēpumam. Dro­šības dienestiem nepieciešami mēneši, lai izvērtētu – dot šādu pielaidi vai ne. Tādējādi veidojas neparasta situācija – valdību cenšas izveidot cilvēks, par kuru nav zināms, vai viņam būs iespējas pienācīgi pildīt premjera pienākumus.

Partija KPV LV ir rosinājusi noteikt, ka pārbaude, vai konkrētajam cilvēkam var uzticēt valsts noslēpumu, būtu jāveic trīs nedēļu laikā. Tas būtu termiņš, kas pārāk netraucētu amata kandidātiem, taču tam var nebūt saistības ar to, cik laika reāli ir nepieciešams, lai pārbaudi veiktu. Esošais termiņš – trīs mēneši –, jādomā, ir pieņemts, ņemot vērā veicamo darba apjomu. Ja gribam, lai pārbaude tiktu veikta kvalitatīvi, to steidzināt nedrīkst.

Taču nav noliedzams, ka situ­ācija parāda nepilnības esošajā kārtībā. Pašlaik nav mehānisma, kas nodrošinātu iespēju operatīvi izvērtēt tādu cilvēku atbilstību darbam ar valsts noslēpumu, kuri uz attiecīgiem amatiem pretendē pirmo reizi. Varbūt šādas pārbaudes būtu jāveic jau pirms vēlēšanām par visiem partiju virzītajiem premjerministra kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem nomināciju vai ne?

Ir izskanējis arī cits priekšlikums – ievēlētajiem deputātiem pielaidi dot automātiski. Priekš­likums tiek pamatots ar to, ka šie ir cilvēki, kuriem ir izteikuši atbalstu vēlētāji, un tieši vēlētājiem, nevis specdienestiem būtu jālemj, kas vadīs valsti. Taisnība, ka specdienestu ietekme jātur grožos – tomēr ir arī skaidrs, ka sabiedrības rokās ne vienmēr ir pilnīga informācija par to, kas aiz kura politiķa stāv un kādi riski pastāv. Sabiedrība politiķi vērtē pēc dažādiem un daudzveidīgiem kritērijiem – kā zināms, dažkārt arī vienkārši pēc frizūras. Tāpēc tikšanai Saeimā nevajadzētu būt vienādai ar tikšanu pie valsts noslēpuma.

Kopumā esošā situācija nozīmē, ka saglabājas daudz neskaidrību. Partijām gan ir jāturpina sarunas, neskatoties uz valsts noslēpuma jautājumu, lai saprastu, vai A. Gobzema vadībā par kopēju darbu tās vispār spēj vienoties. Kas zina, varbūt pielaides jautājums tuvākajā laikā atrisināsies pats no sevis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
33

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
37

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi