Latvija šonedēļ beidzot tika pie valdības. Lai arī Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets tika apstiprināts ar drošu balsu vairākumu (61:39), prognozes par tās ilgmūžību pagaidām ir piesardzīgas.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents norāda, ka nekādas prognozes neesot gatavs izteikt, bet uzņēmējs, kādreizējais Cēsu mērs Gints Šķenders saka, ka viņš dodot 50:50, bet viss jau būšot atkarīgs no tā, kā risināsies vairāki svarīgi notikumi.
H. Vents, vērtējot valdību, atzīst, ka pagaidām ko pozitīvu teikt grūti: “Šī ir viena no retajām valdības deklarācijām, ko izlasīju no vāka līdz vākam, jāatzīst, ka tur viss izteikti deklaratīvā formā, maz reālo darbu. Turpināsim, izvērtēsim, nodrošināsim, iestāsimies par un tamlīdzīgi, bet, kā to panāks, nav atrodams. Ir skumji, ka politiķi neprot saskatīt tās labās lietas, kas jau izdarītas. Ka neredz, kā esam attīstījušies, ko sasnieguši pie iepriekšējās valdības.
Jaunā valdība nāk ar lielu vēlmi taisīt revolūciju, lai gan paši deklarē, ka vēlas evolūciju, jo viņiem liekas, ka viņi kaut ko saprot. Diemžēl jāatzīst, ka no tiem, kuri ievēlēti šajā Saeimā, varbūt puse saprot, ko viņi tur dara.”
Runājot par jaunās valdības dzīvotspēju, G. Šķenders norāda, ka tas atkarīgs no vairākiem aspektiem: “Pirmkārt, vai jaunie politiskie spēki nesaplēsīsies savā starpā vai pat savu partiju iekšienē, kā to jau redzam pie KPV LV. Arī JKP, cik zināms, iekšēji nemaz tik viegli neklājas. Nozīmīgs rādītājs būs budžeta pieņemšana, ceru, ka to izdosies izdarīt iespējami ātri un kvalitatīvi. Kariņš gan teicis, ka nekādas sapņu pilis šogad nesola. Nākamais svarīgais solis būs Valsts prezidenta vēlēšanas, vai partijas atradīs kopīgu kandidātu. Nozīmīgi būs arī lēmumi saistībā ar “Moneyval” ziņojumu. Ja tiks pārdzīvoti šie jautājumi, uz īsu brīdi varēs uzelpot, bet arī tālāk izaicinājumu netrūks. Viens no lielākajiem – reģionālā reforma. Lai gan politiķi pateikuši, ka tā jāveic, tik vienkārši tas nebūs, būs liela pretestība, jo būs novadi, kuri negribēs apvienoties, īpaši problemātiski tas būs Pierīgā.”
Arī H. Vents reģionālo reformu atzīmē kā būtisku punktu valdības pastāvēšanā, tas būs izaicinājums arī Saeimai, kurai par to būs jābalso: “Protams, pašvaldību reforma ir tā, ko visvienkāršāk un visredzamāk izdarīt. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka pašvaldības nav pret kaut ko jaunu, inovatīvu un racionālu, mēs esam pret kaut ko automātisku, neizvērtētu un nepārdomātu. Šajā brīdī ir tikai lozungi – mazināsim pašvaldību skaitu, jo tās neatbilst likuma prasībām. Bet mums, pašvaldībām, jau sen jācīnās ar valsts līmeņa varu, kas pati nepilda virkni likumu, ko pieņēmusi. Jāatzīst, valstī joprojām nav reģionālās politikas, ir tikai interešu bīdīšana.
Protams, pašvaldības nav bez grēkiem, arī tās varētu ko mainīt, bet visam jānotiek noteiktā secībā, nevis automātiski samazinot. Diemžēl mums ir tā, ka, neradot ko jaunu, sagraujam veco, un tad esam pie tik sasitas siles, ka jāķeras pie pēdējā salmiņa.”
Šķiet, arī K. Kariņa valdības veidošana bija pēdējais salmiņš, jo ceturtās versijas jau īsti nebija. H. Vents norāda, ka nākamais solis būtu ārkārtas vēlēšanas: “Bet politiskie spēki droši vien apzinās, ka rezultāts dažam nebūtu iepriecinošs. Cilvēki, redzot, kā nomuļļātas pirmās simts dienas pēc Saeimas vēlēšanām, lemtu, par ko balsot. Esošajai Saeimai nav, uz ko atskatīties, ir tikai strīdi, ambīcijas, netiek domāts valstiski, katrs jaunais domā tikai par sevi. Protams, ir jau skaisti, ja tavā CV ir ieraksts “Saeimas deputāts”, bet, ja ar to arī viss beidzas, tas ir slikti.”
Uz jautājumu, kā vērtē ZZS atstāšanu ārpus valdības, abi norāda, ka tajā ir gan plusi, gan mīnusi. H. Vents šādu pavērsienu vērtē ar to, ka šis politiskais spēks pietiekami pārliecinoši neprata pastāstīt par paveiktajiem darbiem: “Ja esi bijis pozīcijā un zini, ka paveikti darbi, kuru rezultāti būs jūtami pēc gada, diviem, ir svarīgi par to stāstīt, skaidrot. Tagad ir zināmas bažas, ka labi sāktais tiks atstāts novārtā vai pat nolikts malā. Tā vispār ir Latvijas problēma, ka katra nākamā valdība saka – viss bijis slikti – un sāk no jauna. Vajadzētu būt tā, ka neatkarīgi, kas ir pie varas, valsts nospraustā attīstība turpinās. Protams, var būt nianses, bet politiskajiem mērķiem un uzstādījumiem jābūt nemainīgiem, bet nav jau šo mērķu un uzstādījumu.”
G. Šķenders atzīst, ka ZZS atstāšana opozīcijā mīnuss ir tāpēc, ka šajā partijā ir zinoši politiķi: “Bet tas var būt arī pluss, jo viņiem ir pieredze, ceru, ka tā būs spēcīga opozīcija, kas pozīcijai neļaus gulēt. Varbūt šāda opozīcija nāks valstij un sabiedrībai par labu.”
Komentāri