Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Prognozes ļoti piesardzīgas

Jānis Gabrāns
13:40
28.01.2019
5

Latvija šonedēļ beidzot tika pie valdības. Lai arī Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets tika apstiprināts ar drošu balsu vairākumu (61:39), prognozes par tās ilgmūžību pagaidām ir piesardzīgas.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents norāda, ka nekādas prognozes neesot gatavs izteikt, bet uzņēmējs, kādreizējais Cēsu mērs Gints Šķenders saka, ka viņš dodot 50:50, bet viss jau būšot atkarīgs no tā, kā risināsies vairāki svarīgi notikumi.

H. Vents, vērtējot valdību, atzīst, ka pagaidām ko pozitīvu teikt grūti: “Šī ir viena no retajām valdības deklarācijām, ko izlasīju no vāka līdz vākam, jāatzīst, ka tur viss izteikti deklaratīvā formā, maz reālo darbu. Turpināsim, izvērtēsim, nodrošināsim, iestāsimies par un tamlīdzīgi, bet, kā to panāks, nav atrodams. Ir skumji, ka politiķi neprot saskatīt tās labās lietas, kas jau izdarītas. Ka neredz, kā esam attīstījušies, ko sasnieguši pie iepriekšējās valdības.

Jaunā valdība nāk ar lielu vēlmi taisīt revolūciju, lai gan paši deklarē, ka vēlas evolūciju, jo viņiem liekas, ka viņi kaut ko saprot. Diemžēl jāatzīst, ka no tiem, kuri ievēlēti šajā Saeimā, varbūt puse saprot, ko viņi tur dara.”

Runājot par jaunās valdības dzīvotspēju, G. Šķenders norāda, ka tas atkarīgs no vairākiem aspektiem: “Pirmkārt, vai jaunie politiskie spēki nesaplēsīsies savā starpā vai pat savu partiju iekšienē, kā to jau redzam pie KPV LV. Arī JKP, cik zināms, iekšēji nemaz tik viegli neklājas. Nozīmīgs rādītājs būs budžeta pieņemšana, ceru, ka to izdosies izdarīt iespējami ātri un kvalitatīvi. Kariņš gan teicis, ka nekādas sapņu pilis šogad nesola. Nākamais svarīgais solis būs Valsts prezidenta vēlēšanas, vai partijas atradīs kopīgu kandidātu. Nozīmīgi būs arī lēmumi saistībā ar “Moneyval” ziņojumu. Ja tiks pārdzīvoti šie jautājumi, uz īsu brīdi varēs uzelpot, bet arī tālāk izaicinājumu netrūks. Viens no lielākajiem – reģionālā reforma. Lai gan politiķi pateikuši, ka tā jāveic, tik vienkārši tas nebūs, būs liela pretestība, jo būs novadi, kuri negribēs apvienoties, īpaši problemātiski tas būs Pierīgā.”

Arī H. Vents reģionālo reformu atzīmē kā būtisku punktu valdības pastāvēšanā, tas būs izaicinājums arī Saeimai, kurai par to būs jābalso: “Protams, pašvaldību reforma ir tā, ko visvienkāršāk un visredzamāk izdarīt. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka pašvaldības nav pret kaut ko jaunu, inovatīvu un racionālu, mēs esam pret kaut ko automātisku, neizvērtētu un nepārdomātu. Šajā brīdī ir tikai lozungi – mazināsim pašvaldību skaitu, jo tās neatbilst likuma prasībām. Bet mums, pašvaldībām, jau sen jācīnās ar valsts līmeņa varu, kas pati nepilda virkni likumu, ko pieņēmusi. Jāatzīst, valstī joprojām nav reģionālās politikas, ir tikai interešu bīdīšana.

Protams, pašvaldības nav bez grēkiem, arī tās varētu ko mainīt, bet visam jānotiek noteiktā secībā, nevis automātiski samazinot. Diemžēl mums ir tā, ka, neradot ko jaunu, sagraujam veco, un tad esam pie tik sasitas siles, ka jāķeras pie pēdējā salmiņa.”

Šķiet, arī K. Kariņa valdības veidošana bija pēdējais salmiņš, jo ceturtās versijas jau īsti nebija. H. Vents norāda, ka nākamais solis būtu ārkārtas vēlēšanas: “Bet politiskie spēki droši vien apzinās, ka rezultāts dažam nebūtu iepriecinošs. Cilvēki, redzot, kā nomuļļātas pirmās simts dienas pēc Saeimas vēlēšanām, lemtu, par ko balsot. Esošajai Saeimai nav, uz ko atskatīties, ir tikai strīdi, ambīcijas, netiek domāts valstiski, katrs jaunais domā tikai par sevi. Protams, ir jau skaisti, ja tavā CV ir ieraksts “Saeimas deputāts”, bet, ja ar to arī viss beidzas, tas ir slikti.”

Uz jautājumu, kā vērtē ZZS atstāšanu ārpus valdības, abi norāda, ka tajā ir gan plusi, gan mīnusi. H. Vents šādu pavērsienu vērtē ar to, ka šis politiskais spēks pietiekami pārliecinoši neprata pastāstīt par paveiktajiem darbiem: “Ja esi bijis pozīcijā un zini, ka paveikti darbi, kuru rezultāti būs jūtami pēc gada, diviem, ir svarīgi par to stāstīt, skaidrot. Tagad ir zināmas bažas, ka labi sāktais tiks atstāts novārtā vai pat nolikts malā. Tā vispār ir Latvijas problēma, ka katra nākamā valdība saka – viss bijis slikti – un sāk no jauna. Vajadzētu būt tā, ka neatkarīgi, kas ir pie varas, valsts nospraustā attīstība turpinās. Protams, var būt nianses, bet politiskajiem mērķiem un uzstādījumiem jābūt nemainīgiem, bet nav jau šo mērķu un uzstādījumu.”

G. Šķenders atzīst, ka ZZS atstāšana opozīcijā mīnuss ir tāpēc, ka šajā partijā ir zinoši politiķi: “Bet tas var būt arī pluss, jo viņiem ir pieredze, ceru, ka tā būs spēcīga opozīcija, kas pozīcijai neļaus gulēt. Varbūt šāda opozīcija nāks valstij un sabiedrībai par labu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
17

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
23

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
25

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
27

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
18

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
33

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
48
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi