Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Zīmols “Priekuļu tehnikums”

Aleksandrs Lingarts
09:03
11.02.2019
31

“Druva” 16.janvāra numurā lasītājus pārsteidza ar ziņu par kārtējo profesionālo mācību iestāžu apvienošanu. Ar 15.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Priekuļu tehnikumam tiek pievienota Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola, mainot apvienotās mācību iestādes nosaukumu uz “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”.

2011. gadā Priekuļu tehnikumam tika pievienota Jāņmui­žas Profesionālā vidusskola, apvienotajai mācību iestādei dodot nosaukumu “Priekuļu un Jāņmui­žas Valsts tehnikums”. Jāizsaka atzinība tā laika ministrijas ierēdņiem, kuri saprata nosaukuma spēku, jo kā viena tā otra mācību iestāde bija valstī ļoti atpazīstama. 2015.gadā tehnikumam pievienoja arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, atstājot pēc apvienošanas iepriekšējo tehnikuma nosaukumu.

Ko Latvijas iedzīvotājiem izteic Priekuļu tehnikuma nosaukums?

Tas jau vairāk nekā simts gadus ir lauksaimniecības izglītības centrs Vidzemes reģionā.
Nevienam nav morālu tiesību no skolas nosaukuma izņemt vārdu “Priekuļi”, jo Priekuļu lauksaimniecības skola uzcelta par visas tautas ziedoto naudu, no skolas celtniecības izmaksu summas 127 956 zelta rubļiem 51 209 rubļi tika saziedoti. Kopš 1913.gada mainīgus nosaukumus pārdzīvojušo skolu beiguši ap piecpa­dsmit tūkstošiem absolventu.
Skola spējusi pārciest divus pasaules karus, pastāvēt dažādu varu uzspiestos laikos un spējusi dot izglītību jaunajai lauksaimnieku paaudzei, sekojot līdzi nepieciešamajām izmaiņām mācību saturā visām tām izglītības programmām, kurās notiek mācības atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Visu tehnikuma izglītības programmu absolvējušie speciālisti atrod darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās tautsaimniecības sfērās.

Vēlos uzsvērt, ka jaunās paaudzes profesionālajā izglītošanā noteicoša loma ir ģimenei, savai atvasei palīdzot izvēlēties profesionālo mācību iestādi.

Neizpratni rada tas, ka Priekuļu tehnikuma nosaukumu paredz mainīt uz Cēsu skolai nesen iedoto nosaukumu. Cēsu pašvaldība patstāvīgi uzturēt šo skolu diemžēl nebija spējīga. Var piekrist, ka abu iestāžu apvienošana nodrošinās optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā, kā teikusi ministrijas pārstāve I.Bēr­ziņa, bet nosaukumā abi ietvertie vārdi – tehnoloģijas un dizaina ir vistīrākā tukšvārdība. Pārgudrs skolas nosaukums jau nav noteicošs faktors profesionālās izglītības izcilības veicināšanā. Skolas prestižu nosaka apmācāmo skaits, kas Priekuļu tehnikumā ir gandrīz 500, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolai tikai zem 200, neskatoties uz nesen iedoto izsmalcināto skolas nosaukumu.

Profesionālās izglītības mācību iestāžu nosaukumu mainīšana liecina, ka netiek novērtēts tās līdzšinējais profesionālais veikums. Sava pozitīvā vēsture neapšaubāmi bija gan Jāņmuižas, gan Ērgļu un arī Cēsu Profesionālajai vidusskolai. Ar Cēsu skolas nosaukuma maiņu no 2018.gada 1.janvāra diemžēl nepalielinājās skolas patstāvīga dzīvotspēja apmācāmo trūkuma dēļ.

Neatkarīgas Latvijas Republikas gandrīz 30 pastāvēšanas gados valdības realizētā politika ir novedusi pie iedzīvotāju jaunās paaudzes masveida došanās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tā rezultātā Latvijā sāk trūkt skolēnu visām esošajām profesionālajām skolām, bet situāciju neuzlabos skolu nosaukumu pārgudra modernizēšana .
Neizprotami ir arī, ka par gatavošanos šo divu skolu apvienošanai Izglītības un zinātnes ministrija neinformēja ne Priekuļu tehnikuma administrāciju, ne arī Prie­kuļu novada domi, kuras teritorijā atrodas tehnikums. Esmu pārliecināts, ka nāksies uzzināt vēl kādas jaunas varbūt savtīgu interešu nianses, kas izrietēs no abu mācību iestāžu apvienošanas procesa.
Lai arī kāds būtu zemteksts šādam pusslepenam darījumam, to rādīs laiks, jo abu mācību iestāžu apvienošana jau ir izlemts jautājums.

Vēlētos dzirdēt Priekuļu tehnikuma absolventu viedokli, vai ir pamatots iemesls no tehnikuma turpmākā nosaukuma izmest vārdu “Priekuļi”, to aizvietojot ar vārdu “Vidzeme”.
___________________________

Redakcijas piebilde. Iepazīties ar skolas izaugsmi un darbību laika gaitā, kā arī gūt informāciju par pasniedzēju un absolventu dzīvi un darbību iespējams skolas muzejā, kura veidošanu 1990.gadā sabiedriskā kārtā pēc savas iniciatīvas uzņēmās skolotājs Aleksandrs Lingarts. Novērtējot šo iniciatīvu, pēc Cēsu rajona Tautsaim­nieku kluba un Cēsu rajona Agronomu biedrības ierosinājuma 1996.gadā skolas muzeja izveidotāju apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Muzejā iesākts veidot arī priekuliešu dzimtu sarakstu, tajā iekļauti absolventi, kurus saista radnieciskas attiecības. Sarakstā iekļauto dzimtu skaits jau pārsniedz tūkstoti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi