Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Zīmols “Priekuļu tehnikums”

Aleksandrs Lingarts
09:03
11.02.2019
106

“Druva” 16.janvāra numurā lasītājus pārsteidza ar ziņu par kārtējo profesionālo mācību iestāžu apvienošanu. Ar 15.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Priekuļu tehnikumam tiek pievienota Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola, mainot apvienotās mācību iestādes nosaukumu uz “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”.

2011. gadā Priekuļu tehnikumam tika pievienota Jāņmui­žas Profesionālā vidusskola, apvienotajai mācību iestādei dodot nosaukumu “Priekuļu un Jāņmui­žas Valsts tehnikums”. Jāizsaka atzinība tā laika ministrijas ierēdņiem, kuri saprata nosaukuma spēku, jo kā viena tā otra mācību iestāde bija valstī ļoti atpazīstama. 2015.gadā tehnikumam pievienoja arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, atstājot pēc apvienošanas iepriekšējo tehnikuma nosaukumu.

Ko Latvijas iedzīvotājiem izteic Priekuļu tehnikuma nosaukums?

Tas jau vairāk nekā simts gadus ir lauksaimniecības izglītības centrs Vidzemes reģionā.
Nevienam nav morālu tiesību no skolas nosaukuma izņemt vārdu “Priekuļi”, jo Priekuļu lauksaimniecības skola uzcelta par visas tautas ziedoto naudu, no skolas celtniecības izmaksu summas 127 956 zelta rubļiem 51 209 rubļi tika saziedoti. Kopš 1913.gada mainīgus nosaukumus pārdzīvojušo skolu beiguši ap piecpa­dsmit tūkstošiem absolventu.
Skola spējusi pārciest divus pasaules karus, pastāvēt dažādu varu uzspiestos laikos un spējusi dot izglītību jaunajai lauksaimnieku paaudzei, sekojot līdzi nepieciešamajām izmaiņām mācību saturā visām tām izglītības programmām, kurās notiek mācības atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Visu tehnikuma izglītības programmu absolvējušie speciālisti atrod darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās tautsaimniecības sfērās.

Vēlos uzsvērt, ka jaunās paaudzes profesionālajā izglītošanā noteicoša loma ir ģimenei, savai atvasei palīdzot izvēlēties profesionālo mācību iestādi.

Neizpratni rada tas, ka Priekuļu tehnikuma nosaukumu paredz mainīt uz Cēsu skolai nesen iedoto nosaukumu. Cēsu pašvaldība patstāvīgi uzturēt šo skolu diemžēl nebija spējīga. Var piekrist, ka abu iestāžu apvienošana nodrošinās optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā, kā teikusi ministrijas pārstāve I.Bēr­ziņa, bet nosaukumā abi ietvertie vārdi – tehnoloģijas un dizaina ir vistīrākā tukšvārdība. Pārgudrs skolas nosaukums jau nav noteicošs faktors profesionālās izglītības izcilības veicināšanā. Skolas prestižu nosaka apmācāmo skaits, kas Priekuļu tehnikumā ir gandrīz 500, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolai tikai zem 200, neskatoties uz nesen iedoto izsmalcināto skolas nosaukumu.

Profesionālās izglītības mācību iestāžu nosaukumu mainīšana liecina, ka netiek novērtēts tās līdzšinējais profesionālais veikums. Sava pozitīvā vēsture neapšaubāmi bija gan Jāņmuižas, gan Ērgļu un arī Cēsu Profesionālajai vidusskolai. Ar Cēsu skolas nosaukuma maiņu no 2018.gada 1.janvāra diemžēl nepalielinājās skolas patstāvīga dzīvotspēja apmācāmo trūkuma dēļ.

Neatkarīgas Latvijas Republikas gandrīz 30 pastāvēšanas gados valdības realizētā politika ir novedusi pie iedzīvotāju jaunās paaudzes masveida došanās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tā rezultātā Latvijā sāk trūkt skolēnu visām esošajām profesionālajām skolām, bet situāciju neuzlabos skolu nosaukumu pārgudra modernizēšana .
Neizprotami ir arī, ka par gatavošanos šo divu skolu apvienošanai Izglītības un zinātnes ministrija neinformēja ne Priekuļu tehnikuma administrāciju, ne arī Prie­kuļu novada domi, kuras teritorijā atrodas tehnikums. Esmu pārliecināts, ka nāksies uzzināt vēl kādas jaunas varbūt savtīgu interešu nianses, kas izrietēs no abu mācību iestāžu apvienošanas procesa.
Lai arī kāds būtu zemteksts šādam pusslepenam darījumam, to rādīs laiks, jo abu mācību iestāžu apvienošana jau ir izlemts jautājums.

Vēlētos dzirdēt Priekuļu tehnikuma absolventu viedokli, vai ir pamatots iemesls no tehnikuma turpmākā nosaukuma izmest vārdu “Priekuļi”, to aizvietojot ar vārdu “Vidzeme”.
___________________________

Redakcijas piebilde. Iepazīties ar skolas izaugsmi un darbību laika gaitā, kā arī gūt informāciju par pasniedzēju un absolventu dzīvi un darbību iespējams skolas muzejā, kura veidošanu 1990.gadā sabiedriskā kārtā pēc savas iniciatīvas uzņēmās skolotājs Aleksandrs Lingarts. Novērtējot šo iniciatīvu, pēc Cēsu rajona Tautsaim­nieku kluba un Cēsu rajona Agronomu biedrības ierosinājuma 1996.gadā skolas muzeja izveidotāju apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Muzejā iesākts veidot arī priekuliešu dzimtu sarakstu, tajā iekļauti absolventi, kurus saista radnieciskas attiecības. Sarakstā iekļauto dzimtu skaits jau pārsniedz tūkstoti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
11

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
33

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
32

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
34

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi