Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Zīmols “Priekuļu tehnikums”

Aleksandrs Lingarts
09:03
11.02.2019
11

“Druva” 16.janvāra numurā lasītājus pārsteidza ar ziņu par kārtējo profesionālo mācību iestāžu apvienošanu. Ar 15.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Priekuļu tehnikumam tiek pievienota Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola, mainot apvienotās mācību iestādes nosaukumu uz “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”.

2011. gadā Priekuļu tehnikumam tika pievienota Jāņmui­žas Profesionālā vidusskola, apvienotajai mācību iestādei dodot nosaukumu “Priekuļu un Jāņmui­žas Valsts tehnikums”. Jāizsaka atzinība tā laika ministrijas ierēdņiem, kuri saprata nosaukuma spēku, jo kā viena tā otra mācību iestāde bija valstī ļoti atpazīstama. 2015.gadā tehnikumam pievienoja arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, atstājot pēc apvienošanas iepriekšējo tehnikuma nosaukumu.

Ko Latvijas iedzīvotājiem izteic Priekuļu tehnikuma nosaukums?

Tas jau vairāk nekā simts gadus ir lauksaimniecības izglītības centrs Vidzemes reģionā.
Nevienam nav morālu tiesību no skolas nosaukuma izņemt vārdu “Priekuļi”, jo Priekuļu lauksaimniecības skola uzcelta par visas tautas ziedoto naudu, no skolas celtniecības izmaksu summas 127 956 zelta rubļiem 51 209 rubļi tika saziedoti. Kopš 1913.gada mainīgus nosaukumus pārdzīvojušo skolu beiguši ap piecpa­dsmit tūkstošiem absolventu.
Skola spējusi pārciest divus pasaules karus, pastāvēt dažādu varu uzspiestos laikos un spējusi dot izglītību jaunajai lauksaimnieku paaudzei, sekojot līdzi nepieciešamajām izmaiņām mācību saturā visām tām izglītības programmām, kurās notiek mācības atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Visu tehnikuma izglītības programmu absolvējušie speciālisti atrod darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās tautsaimniecības sfērās.

Vēlos uzsvērt, ka jaunās paaudzes profesionālajā izglītošanā noteicoša loma ir ģimenei, savai atvasei palīdzot izvēlēties profesionālo mācību iestādi.

Neizpratni rada tas, ka Priekuļu tehnikuma nosaukumu paredz mainīt uz Cēsu skolai nesen iedoto nosaukumu. Cēsu pašvaldība patstāvīgi uzturēt šo skolu diemžēl nebija spējīga. Var piekrist, ka abu iestāžu apvienošana nodrošinās optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā, kā teikusi ministrijas pārstāve I.Bēr­ziņa, bet nosaukumā abi ietvertie vārdi – tehnoloģijas un dizaina ir vistīrākā tukšvārdība. Pārgudrs skolas nosaukums jau nav noteicošs faktors profesionālās izglītības izcilības veicināšanā. Skolas prestižu nosaka apmācāmo skaits, kas Priekuļu tehnikumā ir gandrīz 500, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolai tikai zem 200, neskatoties uz nesen iedoto izsmalcināto skolas nosaukumu.

Profesionālās izglītības mācību iestāžu nosaukumu mainīšana liecina, ka netiek novērtēts tās līdzšinējais profesionālais veikums. Sava pozitīvā vēsture neapšaubāmi bija gan Jāņmuižas, gan Ērgļu un arī Cēsu Profesionālajai vidusskolai. Ar Cēsu skolas nosaukuma maiņu no 2018.gada 1.janvāra diemžēl nepalielinājās skolas patstāvīga dzīvotspēja apmācāmo trūkuma dēļ.

Neatkarīgas Latvijas Republikas gandrīz 30 pastāvēšanas gados valdības realizētā politika ir novedusi pie iedzīvotāju jaunās paaudzes masveida došanās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tā rezultātā Latvijā sāk trūkt skolēnu visām esošajām profesionālajām skolām, bet situāciju neuzlabos skolu nosaukumu pārgudra modernizēšana .
Neizprotami ir arī, ka par gatavošanos šo divu skolu apvienošanai Izglītības un zinātnes ministrija neinformēja ne Priekuļu tehnikuma administrāciju, ne arī Prie­kuļu novada domi, kuras teritorijā atrodas tehnikums. Esmu pārliecināts, ka nāksies uzzināt vēl kādas jaunas varbūt savtīgu interešu nianses, kas izrietēs no abu mācību iestāžu apvienošanas procesa.
Lai arī kāds būtu zemteksts šādam pusslepenam darījumam, to rādīs laiks, jo abu mācību iestāžu apvienošana jau ir izlemts jautājums.

Vēlētos dzirdēt Priekuļu tehnikuma absolventu viedokli, vai ir pamatots iemesls no tehnikuma turpmākā nosaukuma izmest vārdu “Priekuļi”, to aizvietojot ar vārdu “Vidzeme”.
___________________________

Redakcijas piebilde. Iepazīties ar skolas izaugsmi un darbību laika gaitā, kā arī gūt informāciju par pasniedzēju un absolventu dzīvi un darbību iespējams skolas muzejā, kura veidošanu 1990.gadā sabiedriskā kārtā pēc savas iniciatīvas uzņēmās skolotājs Aleksandrs Lingarts. Novērtējot šo iniciatīvu, pēc Cēsu rajona Tautsaim­nieku kluba un Cēsu rajona Agronomu biedrības ierosinājuma 1996.gadā skolas muzeja izveidotāju apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Muzejā iesākts veidot arī priekuliešu dzimtu sarakstu, tajā iekļauti absolventi, kurus saista radnieciskas attiecības. Sarakstā iekļauto dzimtu skaits jau pārsniedz tūkstoti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi