Pēc SKDS aplēsēm saistībā ar alkohola iegādi igauņi gadā Latvijā tērē aptuveni 238 miljonus eiro. Cik naudas Latvijā atstāj somi, nav rēķināts.
Tiesa gan, visa minētā summa netiek tērēta tikai alkoholam, pērk arī degvielu, alkohola tūristi izmanto kafejnīcu pakalpojumus, jo vēlas paēst, somi esot iemīļojuši amatnieku veikaliņus. Izrādās, uz Valku tirgoties brauc arī uzņēmēji un mājražotāji no Latgales un pat Kurzemes. Arī liela daļa pierobežas apģērbu un apavu veikalu turas uz igauņu un somu tūristu pirktspēju. Ar vārdu sakot, labumu no alkohola tūrisma gūst arī tie, kuriem ar tā ražošanu un tirgošanu nav nekādu saistību.
Ir skaidrs, ka igauņu lēmums samazināt akcīzes nodokli par 25 procentiem Latvijas valsts budžetā iecirtīs pamatīgu robu. Ja tādēļ mūsu valsts pazaudēs aptuveni 300 darba vietu, pierobežas uzņēmējiem ienākumi samazināsies, samazināsies arī nodokļu maksājumi. Un, protams, pamatīgu sitienu saņems Valka, kura patiesībā dzīvo no šī alkohola tūrisma. Premjers Krišjānis Kariņš teic, ka kopumā Latvijas budžets zaudēs aptuveni 100 miljonus eiro, tādēļ arī Latvijā jāatgriežas pie mazāka akcīzes nodokļa alkoholam.
Manuprāt, šobrīd nav skaidrs, vai tiek rēķināts, cik zaudēsim, pazeminot alkoholam akcīzes nodokli, un vai ieguvums no alkohola tirgošanas ar uzviju kompensēs akcīzes nodokļa samazināšanu. Varbūt tādi aprēķini ir, tas tikai vēl publiski nav skaidri pavēstīts, bet jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja akcīzes nodoklis stiprajiem dzērieniem Latvijā nesamazināsies, budžets zaudēs. Un budžeta nauda ir vajadzīga ne tikai izglītībai un veselības aprūpes sistēmai.
Tik tālu viss skaidrs, tomēr, manuprāt, neatbildēts paliek jautājums par alkoholismu. Hroniskie alkoholiķi dzers, kā dzēruši, jo viņi stiprāku dzeramo ļoti bieži pērk kaut kur pie nelegālajiem tirgotājiem. Domāju, viņus akcīzes nodoklis īpaši neietekmē. Ja alkohols, arī alus, ir dārgāks, viņi pērk nelegālo “ļergu”, nedomājot, vai no tās jau rīt neatstieps kājas. Tiem, kuri alkoholu regulāri pērk tirdzniecības vietās, jo var atļauties naudu tērēt, 10 – 20 centi par pudeli uz vienu vai otru pusi neko daudz nenozīmēs. Lielais jautājums ir jaunieši. Vai mazliet lētāki kokteilīši nevilinās dzert vairāk? Līdz šim aptaujas liecina, ka pamazām absolūtā alkohola patēriņš uz vienu par piecpadsmit gadiem vecāku iedzīvotāju tomēr ir samazinājies. Tajā pašā laikā 2015. gadā tika uzsākts trīs gadus ilgs pētījums “Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”. Pirmie dati nebija iepriecinoši – 43 procenti 13 gadus vecie skolēni jau bija pamēģinājuši nogaršot alkoholu vismaz vienu reizi, bet 34 procentiem skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā, liecina pētījuma pirmais posms.
Starp citu, aptaujas pirmajā posmā piedalījās 50 skolas un tika aptaujāti 1753 septīto klašu skolēni, lielākoties (78,3 procenti) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7. klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas. Secinājumi bija diezgan satraucoši: šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību vai ka jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē utt. Šie jaunieši arī biežāk nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22 procenti ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju. Tie jaunieši, kuri ir nomēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm. Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu, raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Problēmu uzskaitījumu vēl varētu turpināt, piemēram, ļoti daudz ir atkarīgs no draugiem, to ietekme ir milzīga.
Vienkāršāk sakot – pieaugušo paradumus samazināts akcīzes nodoklis diez vai būtiski mainīs, bet jauniešus gan tas var ietekmēt. Vai par to ir domāts tagad saistībā ar iespējamo alkohola cenas samazinājumu? Kā sabalansēt budžeta vajadzības un pusaudžu veselības jautājumus, proti, neatvieglot viņiem iespēju tikt pie grādīgajiem dzērieniem. Kā to atrisināt, un vai tas ir atrisināms? Tas ir mūžīgais jautājums par naudu un tās ietekmes robežu – kurā brīdī nauda, kas neapšaubāmi valstij ir vajadzīga, sāk negatīvi ietekmēt valsts nākotni. Tādēļ domāju, šis jautājums jārisina ne tikai finanšu speciālistiem, tas jādara kopā ar ārstiem, sociologiem, psihologiem, skolotājiem.
Komentāri