Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sociālie darbinieki nav brīnumnūjiņa visām situācijām

Iveta Rozentāle
13:32
13.11.2019
26

Sociālo darbinieku diena novembra otrajā otrdienā tiek atzīmēta pēc Sociālo darbinieku asociācijas iniciatīvas.

Sociālajiem darbiniekiem ir vēl otri profesionālie svētki, pēc Labklājības ministrijas rosinājuma plašāk tos svin martā, kad tiek atzīmēta Pasaules sociālo darbinieku diena, taču lielākā daļa sociālo dienestu vēlas saglabāt arī tradīciju novembrī, atzīmēt svētkus savā kolektīvā, lai rastu iedvesmu turpmākajam darbam.

Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone skaidro mūsdienu izaicinājumus un virzību:
– Šobrīd sociālajiem darbiniekiem ir svarīgi nepārtraukti pilnveidoties, jo metodes, kas savulaik apgūtas, ne vienmēr der arī šodien. Svarīgi arī veidot sabiedrībā izpratni, ka sociālajā darbā strādā profesionāli, daudzpusīgi izglītoti cilvēki ar plašu skatījumu uz cilvēku problēmām. Viņiem jāprot saredzēt klienta vajadzības no dažādu sistēmu aspektiem, tai skaitā veselības, nodarbinātības, labklājības, izglītības, lai var izvērtēt, redzēt riskus un palīdzētu rast risinājumus. Skumji, kad sabiedrība nievājoši izturas pret sociālajiem dienestiem, kas risina ļoti dažādas un arvien sarežģītākas situācijas, kurās nonācis klients. Līdz ar šādu vispārējo attieksmi pret profesijām, kas sniedz palīdzību, arī cilvēki, kuri nonākuši krīzes situācijās, baidās līdz galam uzticēties speciālistam, lai saņemtu atbalstu. It īpaši skumji noskatīties, ka sievietes, dažkārt pat ar maziem bērniem cieš no dzīvesbiedriem, taču neuzticas sociālā dienesta iespējām palīdzēt risināt šīs vardarbīgās attiecības.

Cilvēks, kas strādā no sirds, bet novērtējuma un paldies vietā saņem sabiedrības nopēlumu, izdeg un pamet darbu sociālajā jomā. Vidējais darbinieku vecums sociālajā dienestā ir 45+. Jauno darbinieku ir ļoti maz. Daļa, kas sāk mācīties, praksē saskaroties ar sarežģītajām situācijām un sabiedrības attieksmi, nepaliek darbā. Tāpēc ir svarīgs darba devēja un sabiedrības paldies.

Sociālais darbinieks pie mums ir jauna profesija, tai vēl nav pat 30 gadu, citviet pasaulē tā sākusi attīstīties jau pirms simt gadiem. Turklāt Latvijā sociālā darba vide radās īpatnēji, vispirms bija profesija, tikai pēc tam,1993. gadā, attiecīga izglītības iestāde, turklāt tā bija privāta, ar dārgu mācību maksu bez valsts pasūtījuma. Tāpēc sākotnēji cilvēkiem radās maldīgs viedoklis, ka sociālais darbs ir pabalstu dalīšana, aprūpēšana un humānā palīdzība. Bet pabalsti ir tikai neliela joma, pamatā sociālais dienests ir profesionāls atbalsts cilvēkiem, kuriem ir problēma un kuri vēlas savu situ­āciju mainīt.

Pagājuši desmit gadi pēc novadu reformas, varam vērtēt, kā mainījusies situācija, kopš Cēsis apvienojušās ar Vaives novadu. Redzams, ka darbs ir kļuvis profesionālāks, toties mazāk laika atliek vienkāršai sarunai ar cilvēku, pārtikas paku un humānās palīdzības dalīšanai, pasākumu un ekskursiju organizēšanai, kas arī ir svarīgas, bet nav profesionāls sociālais darbs. Un cilvēkiem grūti to saprast, jo vientulība ir problēma, īpaši laukos. Bet to labi risinām sadarbībā ar Sarkano Krustu, noslēgta vienošanās par vientuļo senioru apmeklēšanu vismaz reizi mēnesī. Šo pakalpojumu vajadzētu vēl vairāk aktivizēt, to arī darīsim.

Sabiedrībā un citās institūcijās uz sociālo dienestu tiek liktas lielas cerības un sagaidīti brīnumaini rezultāti, bet problēmu risināšanā tas bieži tiek iesaistīts pēdējais. Tagad Labklājības ministrijā izveidota darba grupa, kas strādā pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošanas, jo konstatēts, ka saistībā ar bērnu tiesību ievērošanu nepietiekami tiek risinātas lietas tieši vietās, kur problēmas rodas.

Bērnam un ģimenei jāpievērš uzmanība jau no laika, kad mamma kā grūtniece satiekas ar ginekologu, kad ir vizītes pie ģimenes ārsta, kad bērns uzsāk gaitas pirmsskolā utt. Katram speciālistam jāredz bērna vajadzības, ja šajā ziņā ir problēmas, jāinformē arī sociālais dienests. Vairāk jāpievērš uzmanība ne tikai bērna pamatvajadzību nodrošināšanai, bet arī bērna un vecāku attiecībām, prasmēm, piesaisti. Ja vecākiem nav prasmju, nav emocionālās piesaistes, tas jau ir potenciālais risks iespējamām problēmām nākotnē. Lai nav tā, ka pie sociālā dienesta vēršas, kad bērns jau ir pusaudžu vecumā un viņam ir nopietnas un ilgstošas problēmas.

No sociālā dienesta reizēm tiek sagaidīta brīnumnūjiņa, kas desmit gados samilzušu problēmu un krīzi varēs atrisināt uzreiz un tagad, lai gan tam nepieciešams vismaz puse no laika, kurā problēmas eksistējušas. Tāpēc nepieciešama izpratne par sociālā darba robežām, atbildību, kura jādala un kuru nevar atstāt tikai uz soci­ālā dienesta pleciem. Dažādu organizāciju sadarbība ļauj strādāt veiksmīgāk. Šobrīd Pārresoru koordinācijas centrs izstrādājis rīcības programmu ar ļoti fantastisku modeli, kas jau valdībā akceptēts, bet kam vēl meklē finansējumu. Tajā liels uzsvars tiek likts uz uzmanības pievēršanu jau no bērniņa ieņemšanas un piedzimšanas brīža, tālāk bērnudārzā un skolā, runāts par katras institūcijas pienākumiem paplašināti. Ja izdotos ieviest vismaz 50% no programmā ietvertā, tad sociālajam dienestam darbs samazinātos par 70%.

Lai preventīvi strādātu ar ģimenēm,dienestā darbojas vecāku atbalsta grupas, jo statistika liecina, ka diemžēl ne visi vecāki izprot, ko nozīmē bērna audzināšana, ka tā nav tikai pamatvajadzību nodrošināšana un tā nav arī pāraprūpe un visatļautība. Pats svarīgais ir kopā būšana, nedalīta uzmanības veltīšana katram bērnam un katru dienu.

Svarīgs aspekts arī turpmāk ir sociālo darbinieku izglītība, tā ir pārāk akadēmiska, vairāk jāiekļauj profesionālā un praktiskā pieredze. Tā kā valstī sociālo darbinieku trūkst, patlaban ir 500 vakanču, iespējams, darbinieki četru gadu vietā var mācīties īsāku laiku, bet ar nosacījumu, ka tiek apgūta profesijai nepieciešamā te­orija, kā arī praktiskās iemaņas.

Kopumā vērtējot, sociālā darba attīstībai redzu pozitīvu nākotni. Tuvākajā piecgadē, desmitgadē situācija varētu mainīties. Taču, lai viss noritētu arvien sekmīgāk, jābūt vienotai ne tikai sociālo darbinieku, bet arī pašvaldības iestāžu un iedzīvotāju izpratnei un sadarbībai.

Katram sociālajam darbiniekam vēlos pateikt paldies par darbu, izturību, iejūtību un spēju smaidīt pat piektdienas vakaros. Vēlu veiksmi, radošumu un spēju neizdegt, novēlu – padomājiet arī par sevi un savām vajadzībām! Tāpat vēlu pašvaldību un dienestu vadītājiem novērtēt savus darbiniekus un pēc iespējas biežāk pateikt paldies!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi