Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Viedokļi par jauniešu vakcināciju ir atšķirīgi

Iveta Rozentāle
18:39
23.05.2021
18

Šonedēļ uzsākta 16 un 17 gadīgu jauniešu vakcinācija pret “Covid-19”, tai izmanto “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty”.

Iedzīvotāju grupā 16-17 gadi Latvijā ir 36 226 jaunieši. Ve­selības ministrs Daniels Pavļuts atgādināja, ka šis ir vecums, kad bērniem nav nepieciešama vecāku atļauja, lai veiktu vakcināciju, jo Pacientu tiesību likums nosaka, ka nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama bez vecāku piekrišanas.

Tomēr skaidrs, ka attiecībā uz vakcināciju iedzīvotāju vidū viedokļi ir ļoti atšķirīgi, turklāt tie atšķiras arī starp ģimenes locekļiem. Uzrunājot vecākus, kuriem ir bērni vecumā no 16 līdz 18 gadiem, “Druva” saņēma apstiprinājumu, ka ir ģimenes, kurās pieaugušie vakcinējušies, bet jaunietis nevēlas to darīt, uzsverot, ka grib nogaidīt un, izmantojot savas tiesības, izvēlēties arī nevakcinēties, pat ja tas nozīmē ierobežojumus ceļošanā, sportiskās aktivitātēs. Daļa ģimeņu joprojām līdz galam nav izlēmušas, vēl svārstās, saprotot, ka “no vienas puses, vakcīna, iespējams, var pasargāt, bet, no otras puses, varbūt, ka tā nemaz nenotiks”, diskutējot, ka tāpat jau ikdienā organisms saņem tik daudz ķīmijas, tiek pārslogots. Savukārt dažās ģimenēs vecāki nevēlas vakcinēties, bet jaunietis to grib darīt. Tā viens no vecākiem “Druvai” skaidroja: “Es vēl domāju, vakcinēties vai ne, līdz ar to neatbalstu arī bērnu vakcināciju. Tajā pašā laikā padsmitgadniece, kurai vēl nav 16 gadu, gribētu vakcinēties, ja būtu tāda iespēja, tāpat arī lielie bērni ir vakcinējušies. Jauniešiem ir svarīgi, ka viņiem ļauj brīvi pārvietoties un tamlīdzīgi.”

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene skaidro: “Tā kā sešpa­dsmit gadīgs jaunietis vēl nav gluži pilngadīgs, primāri tā ir vecāku atbildība arī saistībā ar veselību informēt un skaidrot bērniem, kāpēc tas ir nepieciešami, kāds ieguvums veselībai vai kā tas var nākt par sliktu. Tā ir ģimenes lieta – izrunāt, vai mēs visi vakcinējamies vai, gluži otrādi, kategoriski esam pret, skaidrojot, argumentējot, pamatojot, kāpēc tā. Bērnam ir jāizskaidro, lai viņš šo lēmumu varētu saprast. Vecāku gudrība ir redzēt situāciju kopumā, nevis tikai no viena skatupunkta. Tāpēc viss ir atkarīgs no ģimenes, no ģimenes viedokļa, attieksmes vispār pret vakcināciju. Ja jaunietis savos 16 gados grib vakcinēties, bet vecāki iebilst, tas viņiem noteikti savas ģimenes lokā ir jāatrisina, jāvienojas, jo vakcinēties ir brīvprātīgs lēmums.

Arī tajās situācijās, kad vecāki ir pret vakcinēšanos, bet bērns to vēlas, vecākiem ir jāpaskaidro sava nostāja. Tas nenozīmē, ka bērnam automātiski jāpieņem viņu viedoklis. Jaunietim var būt savs viedoklis, kāpēc vakcinēties nav vai ir labi. Vecākam ir tiesības ierobežot bērnu, ja viņi sajūt bērna dzīvībai draudus, bet šajā gadījumā dzīvībai nav draudu. Un, ja jaunietis ir izlēmis, ka viņš, piemēram, vēlas rudenī uz skolu doties klātienē un vēlas vakcinēties, tad šajā gadījumā vecākiem būtu jāuzklausa jaunietis un viņa viedoklis jāpieņem, atbalstot bērna izvēli.”

E.Rācene arī norāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības departamentam līdz šim nav nācies saskarties ar jautājumiem, kur bērniem un vecākiem veselības jautājumos būtu atšķirīgi viedokļi, ko nav iespējams atrisināt: “Mums vairāk laiku pa laikam ienāk jauniešu sūdzības, ka viņus neatbalsta, smagākos gadījumos bērni ziņo par iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību no vecāku puses . Bērniem ir iespēja zvanīt uz mūsu uzticības tālruni 116111, kas arī intensīvi tiek izmantots. Gan bērni, gan pieaugušie zvana, daloties ar savu sāpi. Mums ir ļoti profesionāli kolēģi, kas sniedz atbalstu vai iesaka, kur tālāk vērsties. Tāpēc es noteikti varu ieteikt – ja arī šajā jautājumā par jauniešu vakcinēšanos ģimenē ir kāda neizpratne vai mulsums, droši zvanīt un jautāt, kā labāk rīkoties, ko darīt.”
“Covid-19” jau ilgu laiku ir ienācis daudzu ģimeņu ikdienā, mainot paradumus, veidus, kā satikties un kā atpūsties. Bet neatkarīgi no viedokļu dažādības arī vienas mājsaimniecības robežās ir svarīgi arvien spēt pieņemt arī atšķirīgus viedokļus, cieņpilni diskutējot un atļaujot katram, tai skaitā arī bērnam, nonākt pie saviem secinājumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi