Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vides draudzīga saimniekošana un industriālās lauksaimniecības attīstība pastāv blakus, bet daudzu prātos tās ir kas pretējs. Laikā, kad aizvien skaļāk izskan par zaļo kursu, ilgtspēju un vides saudzēšanu, dzīvē viss notiek, kā notiek – runā vienu, dara ko pavisam citu. Jaunais Eiropas Vides aģentūras ziņojums “Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā” oficiāli apstiprina, ka nav sasniegti Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam izvirzītie mērķi. Kā būtiskākie iemesli minēti noplicinošā lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētu paplašināšanās un piesārņojums.
Secinājumi neraisa šaubas – biotopu stāvoklis Eiropas Savienībā (ES) ir graujošs – 81% ir “vājš” vai “slikts”, un vairāk nekā viena trešdaļa turpina pasliktināties. Sugu izvērtējums atklāj līdzīgas tendences – vairāk nekā 60% sugām ir “vājš” vai “slikts” statuss, un tikai 6% ir vērojamas uzlabošanās tendences, taču vienai trešdaļai sugu stāvoklis joprojām pasliktinās.
Gatavojoties jaunajam ES plānošanas periodam, domājot par nākotni, dažādos līmeņos izskanēja, ka lauksaimniecībā lielāks atbalsts būs zaļajiem projektiem un saimniekošanai. Runas, pārrunas, sarunas ir viens, pavisam kas cits Eiropas Parlamenta lēmums. ES lauksaimniecības ministri Luksemburgā un Eiropas Parlaments Briselē vienojušies, kā uzskata vides organizācijas, vismaz divas trešdaļas no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tiks piešķirts tādiem lauksaimniekiem, kuru darbībā netiek ievēroti vides nosacījumi vai tie ievēroti minimāli. Desmitiem miljardi eiro sabiedriskā finansējuma tiks novirzīti augstākais vienam procentam zemes īpašnieku.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis teicis: “Iespējams, ka par zaļāku lauksaimniecību varam aizmirst nākamos septiņus gadus, jo vakar gan Eiropas Parlaments, gan Ministru padome lēma, ka nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas nosacījumos par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem. Pieņemtie lēmumi ir klajā pretrunā ar Eiropas Komisijas solījumiem Zaļajā kursā. Protams, nelieli uzlabojumi vēl iespējami, taču tas vairāk izskatās pēc spīdīgas krāsas uz bezcerīgi sarūsējušas mašīnas virsbūves. Ja Eiropas Komisija Zaļā kursa mērķus vēl joprojām uzskata par nopietniem, tad vienīgais pareizais risinājums būtu apturēt pašreizējo farsu un sākt Kopējās lauksaimniecības politikas reformu no jauna, tās pamatos liekot Zaļā kursa uzstādījumus. Citādi dalībvalstis, tostarp diemžēl arī Latvija, izmantos visas iespējas, lai turpinātu maksāt subsīdijas par ražošanas industrializāciju un dabas iznīcināšanu.” Skarbi vārdi. Vides speciālisti dažādās ES valstīs pauduši viedokli, ka tā diena, kad pieņēma šo lēmumu, bijusi drūma videi, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un arī sugu izdzīvošanas nākotnei. Lauksaimniecība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē vidi.
Droši vien var teikt, ka arī Eiropā politiķi viedokļus maina vienā naktī, jo cilvēki vien ir. Bet līdztekus zaļajai domāšanai un zaļajam kursam, kas neapšaubāmi videi un cilvēkiem ir būtisks, ne mazāk svarīgi ir pabarot cilvēkus. Ne tikai Eiropā. Un bez lauksaimniecības tas nav izdarāms. Viss attīstās, arī lauksaimnieciskā ražošana. Tas, kas tika darīts, lai iegūtu lielākas ražas vēl pirms desmit gadiem, šodien jau ir pagātne. Pārķimizētie lauki Latvijā, būsim godīgi, ir retums, jo zemnieks neizšķiedīs naudu veltīgi. Arī indes, ķīmiskie mēslojumi kļūst aizvien draudzīgāki videi un cilvēkiem. Varbūt tomēr nevis aizliegt, bet attīstīt tās nozares, kas palīdz izaudzēt lauksaimniecības produkciju.
Ir balts, melns, un ir arī pelēks, pelēkzaļš, zaļpelēks. Vai, noliedzot intensīvo lauksaimniecību, pietiks pārtikas? Iespējams. Bet cik tā maksās? Ražas nelielas, lai tās iegūtu, pa lauku tāpat brauks kombains, traktors, atstās izmešus. Jebkuram grāvim ir divas malas, un no katras tas izskatās citāds. Kaut vai atkarībā no tā, vai saule pusdienlaikā vai rietā.
Pasaules, arī tās zaļās, kas ikvienam svarīga, pastāvēšana vispirms jau atkarīga no cilvēka saprāta.
Komentāri