Šogad 8.februārī visā pasaulē, vairāk nekā 170 valstīs, atzīmē Droša interneta dienu. Drošs internets neapšaubāmi ir jēdziens, kas raisa plašas diskusijas.
Cik tālu stiepjas mūsu nosacītā “drošība” šajos tīmekļa plašumos laikmetā, kad teju ikviena ikdienas darbība ir saistīta ar neredzamo digitālo vidi, kurā glabājas milzum liels daudzums informācijas par katru no mums?
Cēsu Digitālā centra vadītājs Aleksandrs Ļubinskis norāda, ka drošība internetā ir ļoti izvērsta tēma un, ja nesenā pagātnē internets bija lielākoties informācijas ieguves avots, tagad kļuvis par vienu no galvenajām vietām, lai socializētos. Tas drošības apdraudējumu spektru padara daudzkārt plašāku. Latvijas Drošāka interneta centra (LDIC) vadītāja Maija Katkovska stāsta, ka galvenās vadlīnijas drošībai internetā visām vecuma grupām ir līdzīgas, tomēr sevišķu uzmanību jāvērš uz jaunās paaudzes aktivitātēm tīmekļa vietnēs, spēļu platformās un sociālajos tīklos.
Aleksandrs Ļubinskis uzsver, ka internets ir tikai resurss tālākai informācijas transportēšanai, proti, kas ir patērētāji otrpus interneta signāliem, jau ir pavisam cits jautājums. Viņš atzīst, ka labā ziņa ir tā, ka programmatūras nāk talkā, brīdinot par aizdomīgu vietņu apmeklēšanu vai programmatūru instalēšanu, vai citām neskaidrām darbībām, kas norisinās lietotāja ierīcē. Svarīgi pievērst uzmanību brīdinājumiem, kas mēdz parādīties, cenšoties apmeklēt noteiktu mājaslapu. Tāpat arī, lejuplādējot jaunu programmatūru vai aplikāciju, iespēju robežās jāpievērš uzmanība izcelsmei un parametriem. Ļoti bieži ierīces inficē programmatūras, kas burtiski ieraksta jebkuru lietotāja darbību, ar to jāsaprot, ka visi rakstītie dati, personiska informācija var tikt nopludināta un tālāk izmantota ļaunprātīgos nolūkos. Aleksandrs Ļubinskis iesaka regulāri atjaunot lietotājprogrammas savās ierīcēs, jo tas nodrošina visaugstāko aizsardzību pret jauniem veidiem, kā inficēt ierīces ar izsekotājprogrammām.
Internetam pieslēgtās ierīces visvairāk lieto tieši bērni un jaunieši. LDIC vadītāja uzsver, ka vissvarīgāk ir neaizmirst par savu privātumu. Nereti bērniem piemīt vājāka izpratne par robežām, kur tad īsti beidzas privātums un drošība, jo interneta vide ir ļoti mānīga. Piemēram, deviņgadīgi bērni izveido kontus sociālajos tīklos, pat neaizdomājoties, ka visa informācija par viņu, lai arī šķietami ierobežotam draugu lokam, tomēr ir neatgriezeniski nodota interneta plašumiem un to var redzēt ļoti, ļoti daudz cilvēku. Jaunieši un bērni bieži nespēj saprast, ka jebkura fotogrāfija, komentārs vai video pat tad, ja to tomēr drīz izdzēš, kaut kur vēl paliek. Jebkurai darbībai internetā ir sekas!
Bērniem ļoti bieži ir jāuzmanās arī no spēļu platformām, kurās ir iespēja sarunāties, “čatot”, dalīties ar failiem, un šo darbību rezultātā netrūkst upuru, kuri nokļuvuši interneta varmāku rokās.
Maija Katkovska stāsta, ka 8.februārī sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju tiek uzsākta kampaņa “Bīstamā draudzība internetā” ar mērķi aktualizēt problēmu, ka bērni internetā kļūst par pavedināšanas upuriem. Viņa uzsver, ka bērni visbiežāk par nelikumisku darbību upuriem kļūst tieši spēļu platformās un populārākajos sociālajos tīklos, to liecina organizācijas pieredze. Ar sākotnēji nevainīgām sarunām bērni tiek aizvilināti uz nedrošām vietnēm, kur aicina kameras priekšā izrādīt ķermeni. Šo saturu visbiežāk filmē, un tad jau tas nokļūst plašākās, daudz tumšākās interneta platformās.
Bērniem ir grūtāk izprast, kāda veida sarunas sāk norādīt uz iespējami noziedzīgu darbību, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi likt saprast, ka bērns var justies droši, par šīm lietām runājot ar vecākiem. Ja bērns vēršas pie vecākiem ar neskaidrību par kāda sava interneta drauga uzdotiem jautājumiem, vecākiem ir nekavējoties jāpievēršas šai sarunai, jo pieaugušajam ir vieglāk novērtēt, cik droša vai nedroša ir šī interneta draudzība.
Kampaņas “Bīstamā draudzība internetā” ietvaros izveidots pašpalīdzības rīks sos.drossinternets.lv, kur iespēja pārbaudīt savas interneta draudzības drošumu. To var izdarīt gan pats bērns, gan pieaugušie kopā ar bērniem. Šis rīks piedāvā pārbaudīt sarunas jautājumu drošumu vai nedrošumu, tādējādi tas atvieglos neskaidrību situācijās, kad vecāki var nebūt pārliecināti par situāciju.
Rīka kontroljautājumi ir sagatavoti sadarbībā ar Valsts policiju un saskaņā ar likumu normām. Drošāka interneta tīmekļa vietnē www.drossinternets.lv kampaņas laikā atrodami materiāli un informācija par to, kā sevi pasargāt, lai nekļūtu par pretlikumīgu darbību upuriem, tāpat arī par to, kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka kaut kas tāds jau ir noticis. Centra vadītāja skaidro, ka informatīvi materiāli tiek regulāri sūtīti arī izglītības iestādēm.
Ja bērni un jaunieši visbiežāk kļūst par seksuāla rakstura noziegumu upuriem internetā, tad pieaugušie un seniori vairāk pamanās tikt apkrāpti finansiāli. Tas visbiežāk notiek tieši šādu nedrošu interneta draudzību rezultātā, kad cilvēks pārlieku uzticas otrai personai aiz ekrāna un bieži vien izpauž savus sensitīvos datus, tai skaitā finansiālos.
Divas vissvarīgākās lietas, kas jāatceras ik reizi, kad lietojam internetu, ir šādas: sekot līdzi tam, cik daudz informācijas ievietojam paši, jo tā pieejama daudz plašākam cilvēku lokam, nekā sakotnēji var šķist; otrkārt, sekojot līdzi tam, ko ievieto, piedāvā, tirgo vai uz ko aicina citi, – pārbaudīt informācijas patiesumu.
Komentāri