Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pasaules klavieru diena – 28.marts

Anna Kola
20:11
31.03.2022
37

Kad pirms nu jau vairāk nekā pārdesmit gadiem uzsāku mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, biju nez kāpēc iedomājusies, ka spēlēšu vai nu vijoli, vai flautu.

Vecākā māsa jau tolaik vairāku gadu garumā apguva klavierspēli, tāpēc skaidri zināju, ka gribu citu instrumentu. Tomēr vecāki bija citās domās, un tā nu arī es – vienu vai citu apsvērumu dēļ – nonācu klavierspēles klasē pie Birutas Sāres, tās pašas skolotājas, pie kuras instrumenta spēli apguva māsa. Lai arī bērnībā divas trīs pēcpusdienas, ko nācās pavadīt mūzikas skolā pēc jau tā diezgan garas mācību dienas skolā, reizēm šķita samērā mokošas, sevišķi vērojot tos “laimīgos” klases biedrus, kas pēc stundām priecīgi devās uz mājām, nevaru noliegt, ka mūzika manā dzīvē ir atstājusi dziļu nospiedumu. Muzikālā izglītība ir devusi nenoliedzami vērtīgu ieguldījumu gan sevis izglītošanā kopumā, gan arī emocionālās inteliģences attīstībā. Un ne man vienai ir šādas domas. Satiekot paziņas no mūzikas skolas laikiem, gandrīz katrs ar saldsērīgu smaidu atceras Cēsu vecpilsētā pavadītās solfedžo stundas. Klavieres gan ir ne tikai skaisti skanošs instruments, ar kura palīdzību radīt un atskaņot iedvesmojošu mūziku, klavieru spēlēšanai ir pierādīta labvēlīga ietekme uz cilvēka veselību, kā psihisko, tā fizisko. Smadzeņu spēja apstrādāt audio signālus laika gaitā, kļūstot vecākiem, samazinās. Pētījumi rāda, ka tie cilvēki, kas visu mūžu vienā vai otrā veidā nodarbojas ar mūziku, spēj ilgāk saglabāt smadzeņu asu darbību, uzturēt labāku atmiņu un asāku dzirdi. Muzikālā dzirde, instrumentu spēlēšana aktivizē arī to smadzeņu daļu, kas atbild par lingvistiskajām spējām, līdz ar to nereti mūziķiem ir daudz vieglāk apgūt svešvalodas. Instrumentu spēle arī veicina laika izjūtu, spēju organizēt savu laiku, un bērniem sevišķi svarīgi ir turēties pie disciplīnas, ko noteiktais laiks, kas jāvelta mūzikas apguvei, liek ievērot. Instrumentu spēle – ne tikai klavieru – stiprina roku muskulatūru, koordināciju, pirkstu kustināšana aktivizē abu smadzeņu pusložu darbību.

Viens no ļoti svarīgiem aspektiem klavierspēles popularizēšanā noteikti ir tas, ka mūzikas instrumentu spēle ievērojami uzlabo garīgo veselību, stresa noturību un mazina trauksmes radītos simptomus kā bērniem pirmsskolas un skolas vecumā, tā gados vecākiem cilvēkiem. Tāpat mūzikas instrumentu spēle atvieglo depresijas stāvokļus. Instrumentu spēle, mūzikas apguve viennozīmīgi ir tikai ieguvums jebkura bērna izglītībā un radošajā attīstībā. Varu pārliecinoši apgalvot, ka arī manā personīgajā pieredzē mūzikas skolas izglītība, sevišķi klavierspēle, ir veicinājusi tieši valodu apguves kapacitāti – gan skolas laikā, gan vēl tagad ļoti viegli padodas jaunu svešvalodu apgūšana. To pašu novēroju arī savās meitās. Vecākā mācās klavierspēli mūzikas skolas 2.klasē, un viņa brīvi runā angliski, lai arī mājās visi runājam dzimtajā valodā un saistība ar angliski runājošām valstīm vai iedzīvotājiem nav sevišķi liela.

Latvijā joprojām visvairāk apgūtais instruments ir tieši klavieres, un šīs pedagoģijas nozares pirmsākumi mūsu valstī meklējami jau 19.gadsimtā.

Katru gadu 28.martā pasaulē atzīmē Pasaules klavieru dienu, kura apvieno visus tos klavieru mīļus pasaulē, kas uzskata, ka tieši šis instruments ir visu instrumentu karalis! Kā zināms, mūzikas instrumentus iedala grupās, un vairumā gadījumu ir viegli noteikt to piederību konkrētajai grupai – pūšamie, stīgu, sitamie. Tomēr ar klavierēm ir sarežģītāk. Klavieres tiek uzskatītas par taustiņinstrumentu, tomēr, nenoliedzami, tajās ir arī stīgas. Lai nu kā, klavieres ir tiešām unikāls mūzikas instruments, un visdrīzāk jau tas pieder pie abām grupām. Klavieres izgudroja itālis Bartolomeo Kristofori Itālijā 17. un 18.gadsimta mijā. Klavieru sākotnējais nosaukums burtiski tulkojams kā “harpsikords, kas var izdot maigas un spēcīgas skaņas” – itāļu valodā “clavicembalo col piano e forte”. Laika gaitā nosaukums pasaulē noīsināts uz “piano”. Klavieres ir kā pamats visiem citiem mūzikas instrumentiem, tāpēc tieši šī instrumenta izvēle ir kā pamats, lai apgūtu arī citus. Jāpiebilst, kamēr citi instrumentālisti nošu pierakstā redz tikai vienu nošu atslēgu, pianistam ir jāapgūst divas: vijoles atslēga, kurā parasti tiek rakstīta melodija, ko izpilda labā roka; un basa atslēga, kurā pieraksta notis, ko izpilda kreisā. Sākumā apgūt šo prasmi ir liels izaicinājums, taču tas dod daudz dziļāku izpratni par mūziku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi