Dzīvojot attālinātajā režīmā, par sabiedrībā notiekošajiem procesiem vispirms uzzinām sociālajās saziņas vietnēs. Tikko kas aizdedzies, avarējis vai applūdis, tviterī jau izplatās informācija un avārijas aculiecinieku uzņemtie foto. Vēl pat nav ieradušies glābšanas dienesti un žurnālisti tikai pošas uz notikuma vietu, kad feisbuka kopienas eksperti jau vērtē, komentē un meklē vainīgo.
Šis spēks var būt ne tikai noderīgs, pozitīvs un draudzīgs, bet arī uzbrūkošs un indīgs. Pašvaldību deputātu kandidāti, kuri publicējuši savus parādes foto un solījumu listi, tiek rūpīgi un nežēlīgi sijāti un vētīti. Blakus atbalsta “īkšķīšiem”, “sirsniņām” un veiksmes vēlējumiem ir dusmīgie emociju simboli, pieprasījums atbildēt, paskaidrot, kritika par iepriekš padarīto vai solīto un neizdarīto.
Katrai sociālās saziņas vietnei sava auditorija, savs “burbulis”, savi gudrinieki, kas tur roku uz sabiedrības pulsa un spēj ietekmēt ne tikai viedokļus, bet arī rosināt uz darbību. Reizēm ieraksts sākas ar vārdiem: “Es ticu feisbuka spēkam…” Seko lūgums nobalsot kādā konkursā par projektu, par kādu ideju vai skaistāko fotogrāfiju. Un daudzi atsaucīgi balso, atbalsta sava novada vai pilsētas iniciatīvu. Ir labi, ja pēc kāda laika lūdzējs pateicas par neklātienes atbalstu un paziņo kopīgi sasniegto rezultātu.
Bieži sociālās saziņas vietnes kā neizsmeļamu respondentu daudzumu pētījumiem izmanto dažādu nozaru pētnieki, studenti, kā arī skolēnu vecāki, ievietojot saiti uz aptaujas anketu un lūdzot aizpildīt.
Vislabākie piemēri tviterspēka darbībai ir lūgums palīdzēt kādai ugunsnelaimē cietušai ģimenei, lūgums pa ceļam no punkta A uz punktu B aizvest kādu sūtījumu vai atrast pilsētā pazudušu mājdzīvnieku.
Ar tvitera vai feisbuka spēku jaunu mājvietu atrod vecas, mantotas grāmatas, istabas augi, saimniekus iegūst kucēni un kaķēni. Kāds atdod piecus logus koka rāmjos, kas var noderēt lecekts būvei, cits piedāvā dāliju gumus par baltu velti. Atliek vien aizbraukt pakaļ.
Neklātienes draudzība virtuālajā pasaulē veido sēņu pazinēju kopienas, retu augu, sūnu un kukaiņu amatierpētniekus, kuri atsaucīgi komentē atradumu fotogrāfijas un priecājas par jaunas sugas atklājēja veiksmi. Sociālo saziņas vietņu spēks apvieno vēsturisku notikumu pētniekus, kuri pēc šķietami anonīmām, vecām un nobružātām fotogrāfijām palīdz noteikt vietu, laiku un iesaistītās personas. Esmu daudzreiz izmantojusi šo spēku, meklējot informāciju “Druvas” publikācijām, piemēram, rubrikai “Muzeja krājumā”. Vēsturnieki labprāt dalās ar seno pastkaršu kopijām, izpalīdz ar nozares speciālistu e-pasta adresēm vai papildina zināmos faktus ar jaunākajiem pētījumiem. Jā, es arī ticu tviterspēkam.
Komentāri