Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Tviterspēks un citi

Līga Eglīte
17:54
04.05.2021
4

Dzīvojot attālinātajā režīmā, par sabiedrībā notiekošajiem procesiem vispirms uzzinām sociālajās saziņas vietnēs. Tikko kas aizdedzies, avarējis vai applūdis, tviterī jau izplatās informācija un avārijas aculiecinieku uzņemtie foto. Vēl pat nav ieradušies glābšanas dienesti un žurnālisti tikai pošas uz notikuma vietu, kad feisbuka kopienas eksperti jau vērtē, komentē un meklē vainīgo.

Šis spēks var būt ne tikai noderīgs, pozitīvs un draudzīgs, bet arī uzbrūkošs un indīgs. Pašvaldību deputātu kandidāti, kuri publicējuši savus parādes foto un solījumu listi, tiek rūpīgi un nežēlīgi sijāti un vētīti. Blakus atbalsta “īkšķīšiem”, “sirsniņām” un veiksmes vēlējumiem ir dusmīgie emociju simboli, pieprasījums atbildēt, paskaidrot, kritika par iepriekš padarīto vai solīto un neizdarīto.

Katrai sociālās saziņas vietnei sava auditorija, savs “burbulis”, savi gudrinieki, kas tur roku uz sabiedrības pulsa un spēj ietekmēt ne tikai viedokļus, bet arī rosināt uz darbību. Reizēm ieraksts sākas ar vārdiem: “Es ticu feisbuka spēkam…” Seko lūgums nobalsot kādā konkursā par projektu, par kādu ideju vai skaistāko fotogrāfiju. Un daudzi atsaucīgi balso, atbalsta sava novada vai pilsētas iniciatīvu. Ir labi, ja pēc kāda laika lūdzējs pateicas par neklātienes atbalstu un paziņo kopīgi sasniegto rezultātu.

Bieži sociālās saziņas vietnes kā neizsmeļamu respondentu daudzumu pētījumiem izmanto dažādu nozaru pētnieki, studenti, kā arī skolēnu vecāki, ievietojot saiti uz aptaujas anketu un lūdzot aizpildīt.

Vislabākie piemēri tviterspēka darbībai ir lūgums palīdzēt kādai ugunsnelaimē cietušai ģimenei, lūgums pa ceļam no punkta A uz punktu B aizvest kādu sūtījumu vai atrast pilsētā pazudušu mājdzīvnieku.

Ar tvitera vai feisbuka spēku jaunu mājvietu atrod vecas, mantotas grāmatas, istabas augi, saim­niekus iegūst kucēni un kaķēni. Kāds atdod piecus logus koka rāmjos, kas var noderēt lecekts būvei, cits piedāvā dāliju gumus par baltu velti. Atliek vien aizbraukt pakaļ.

Neklātienes draudzība virtu­ālajā pasaulē veido sēņu pazinēju kopienas, retu augu, sūnu un kukaiņu amatierpētniekus, kuri atsaucīgi komentē atradumu foto­grāfijas un priecājas par jaunas sugas atklājēja veiksmi. Sociālo saziņas vietņu spēks apvieno vēsturisku notikumu pētniekus, kuri pēc šķietami anonīmām, vecām un nobružātām fotogrāfijām palīdz noteikt vietu, laiku un iesaistītās personas. Esmu daudzreiz izmantojusi šo spēku, meklējot informāciju “Druvas” publikācijām, piemēram, rubrikai “Muzeja krājumā”. Vēs­turnieki labprāt dalās ar seno past­karšu kopijām, izpalīdz ar nozares speciālistu e-pasta adresēm vai papildina zināmos faktus ar jaunākajiem pētījumiem. Jā, es arī ticu tviterspēkam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi