Divus gadus tūrisma industrija Latvijā cīnījās ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, kad ceļošana bija stipri ierobežota, kad ārvalstu tūristu plūsma uz mūsu valsti gandrīz pilnībā apsīka. Uzsvaru nācās likt uz iekšējo tūrismu.
Labi, ka iedzīvotāji bija gana naski apceļot dzimto zemi, un, ja bija iespēja, brauca arī uz tuvajām ārzemēm – Lietuvu, Igauniju. Daudzas Latvijas vietas atklājās no jauna, daudzi bija gatavi savu zemi apceļot arī otrugad.
Pēc diviem tādiem gadiem šī vasara tika gaidīta ar lielām cerībām, taču tās sagrāva Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas reģionu padarīja nedaudz bīstamu. Piesardzīgāki kļuvuši gan citu valstu, gan Latvijas iedzīvotāji, un tūrisma jomā strādājošie atzīst, ka, sākoties karam, interese par ceļošanu krasi samazinājusies.
Uz kara ietekmi tūrismā TV3 raidījumam “900 sekundes” norādīja arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, atklādams, ka no Rietumvalstīm Latvijas viesnīcas martā saņēmušas ļoti lielu skaitu šīs vasaras sezonas rezervāciju atsaukumu. Pēc viņa teiktā, rezervāciju samazinājums veido gandrīz 80 procentus. J. Naglis arī atzīmēja, ka Latvijai tūristu piesaistē patlaban būtu jāstrādā ar tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju un Skandināviju: “Tie būs pirmie, kas pie mums parādīsies.” Tiesa, Skandināvijas, īpaši Zviedrijas, tūristu plūsmu negatīvi var ietekmēt kompānijas “Tallink” lēmums neatjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.
Ir skaidrs, ka karadarbības ietekmē Latvijas viesnīcās šogad nebūs viesu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, arī tas atstās jūtamu ietekmi. Proti, šo valstu tūristu pavadīto nakšu skaits šajā gadā Latvijas viesnīcās būs par apmēram 800 tūkstošiem mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā.
J.Naglis uzsvēris, ka tūrisma jomā Latvija Rietumvalstīs pašlaik īpaši jāpozicionē kā droša valsts, bet vai to izdosies panākt, rādīs vasara. Iespējams, ceļotāji tomēr izvēlēsies valstis, kas ir tālāk no konflikta zonas.
Vietējā tūrisma nozīmi arī šajā vasarā Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra arī asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. Viņa gan vērtē, ka vietējie tūristi ir pietiekami aktīvi un piedāvājumi trijos vasara mēnešos, kas ir labākais ceļošanas laiks, tiek rezervēti gana ātri. Tiesa, jārēķinās, ka arī šajā segmentā cenas pakalpojumiem nedaudz paaugstināsies.
“Saimnieki ļoti labi saprot, ka apmeklētājiem tas maciņš nav gana biezs, lai briesmīgi daudz pieliktu, bet, protams, 10–15% dārgāk – ar to ir jārēķinās,” stāstīja A. Ziemele.
Jāņem vērā arī augstā degvielas cena, kas Latvijas apceļotājiem, iespējams, liks rūpīgāk rēķināt, cik tālus un ilgus braucienus ģimene var atļauties.
Runājot par viesnīcu, viesu māju un arī ceļojumu rezervāciju, tūrisma jomā strādājošie norāda, ka cilvēki ir piesardzīgi un savu atpūtu šobrīd neplāno tālu uz priekšu, kā tas bija pirms gadiem trim, četriem, pieciem.
Tam piekrīt arī Cēsu tūrisma aģentūras “Balt-Go” vadītāja Līga Pommere, norādot, ka karš Ukrainā atstājis jūtamu ietekmi uz nozari: “Cilvēki ir ļoti atturīgi pret tālāku braucienu savlaicīgu rezervāciju. Ja pirms gadiem ceļojumi uz Eiropu vasaras vidū aprīlī jau bija gandrīz pilnībā rezervēti, tagad visi nogaida. Ir vērojams pretējais, ka cilvēki labāk izvēlas vienas vai divu dienu braucienus tepat pa Latviju, Igauniju un Lietuvu. Itin bieži pat tālo braucienu rezervācijas pārceļ uz īsajām ekskursijām. Šo ekskursiju grupas ir pilnas, un lielais pieprasījums liek pat domāt par papildu braucieniem kādā maršrutā.”
Stāstot par vairāku dienu ekskursijām uz tālākiem galamērķiem, L. Pommere atklāj, ka tur rezervācijas tiekot atliktas uz pēdējo brīdi, kad brauciens jau gandrīz klāt, cilvēki zvanot un jautājot, vai ir vietas. Bet ne vienmēr var tik ilgi gaidīt, jo viesnīcas jārezervē un jāapmaksā iepriekš, jāveic citi priekšdarbi. Viņa pieļauj, ka kādas šīs vasaras ekskursijas nepietiekamā braucēju skaita dēļ varētu pat nākties atcelt: “Gadās pat, ka cilvēki no grupām, kas uz Rietumeiropu jau nokomplektētas, jautā, vai var attiekties. Ir saprotamas viņu bažas, bet tūrisma jomā strādājošajiem tas atkal liek savilkt jostas, pārplānot piedāvājumus.”
Skaidrs, ka cilvēki kaut kur gribēs braukt, kaut ko redzēt, un gan jau arī Cēsu pusē redzēsim ārvalstu tūristus. Jautājums tikai, vai viņu skaits būs pietiekams, lai tūrisma joma bez bažām varētu raudzīties nākotnē.
Komentāri