Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Pasaules Zemes diena atgādina

Anna Kola
18:23
25.04.2022
6

Šī gada Pasaules Zemes dienas tēma ir “Investē mūsu planētā”.

Ja tā padomā, cilvēce pēdējos pārsimts gados vairāk planētas resursus izsūc, nekā cenšas atjaunot, tāpēc ir svarīgi pieminēt tādu dienu nozīmīgumu dzīvās radības kopējās mājvietas ilgt­spējīgā saglabāšanā. Nav svarīgi, cik daudz izvēlamies investēt, šobrīd patiesi ir svarīgi uzsvērt planētas resursu atjaunošanas nozīmīgumu.

Tā kā klimata izmaiņu radītās sekas kļūst arvien jūtamākas, ir svarīgi, ka katrs veic vismaz kaut kādu ieguldījumu ilgtspējīgā planētas nākotnē. “Mums jārīkojas tagad (drosmīgi), jābūt inovatīviem un jāpielieto stratēģiskas darbības planētas ilgtspējībā. Un tas attiecas uz mums visiem. Pilnīgi visiem. Uzņēmumiem, valdībām un katru pilsoni – katrs no mums ir atbildīgs. Tā ir planētas līmeņa sadarbība starp mums visiem,” tā teikts Pasaules Zemes dienas tīmekļa vietnē.

Par laimi, ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam iesaistīties mūsu zemes māju atjaunošanā – gan piedaloties, piemēram, talkās, darbojoties vides organizācijās vai, gluži vienkārši, šķirojot atkritumus un apzināti uzturot vidi pie savas privātmājas tīru, nekaitīgu, dabai draudzīgu. Šogad 30.aprīlī Latvijā atkal notiks Lielā Talka. Ja grūti saņemties uz vides kopšanu ikdienā un sirds sauc pēc kolektīvas darbošanās kompānijā, tad tā ir iespēja dot savu artavu mūsu vides sakopšanā.

Joprojām, šķiet, nav izskausts netikums izmest kaut kur meža malās mājsaimniecībās radušos atkritumus, tai skaitā pat vecas mēbeles un elektroiekārtas. Vienmēr esmu brīnījusies par šo indivīdu smadzeņu uzbūvi un pelēkās vielas apjomu, jo mūsdienās – lai arī maksas pakalpojums – ir ļoti vienkārši nodot gan nederīgus lielgabarīta atkritumus, gan nolietoto sadzīves tehniku un elektroniskās ierīces. Šis ir viens no mūsdienu pasaules ieguvumiem – sistemātiska atkritumu apsaimniekošana, jo, ja tā padomā, kādā gan miskastē mēs dzīvotu, redzot milzīgo produktu klāstu veikalos, kas visi lielākoties ir iepakojumos, ja nebūtu vienotas atkritumu savākšanas sistēmas? Baisi kļūst no tādas domas.

Statistika rāda, ka viens pasaules iedzīvotājs gadā vidēji saražo ap astoņsimt kilogramiem atkritumu. Moderni kļūst pievērsties zero-waste jeb bezatkritumu dzīvesveidam, izvēloties otrreiz lietojamus iepakojumus, traukus, preces, kas uzreiz pēc lietošanas nenonāks atpakaļ vidē atkritumu veidā. Tas gan varētu šķist ļoti sarežģīti, bet ne neiespējami. Patlaban ir iespēja produktus iegādāties arī beziepakojumu preču veikalos, pircējs atnāk ar savu trauku, kuru piepilda ar vēlamo produktu.

No pieredzes gan jāsaka, ka problēma nav tikai tajos, diemžēl, joprojām skaitliski daudzajos cilvēku sugas pārstāvjos, kam nav sirdsapziņas izmest nevajadzīgās lietas dabā. Dzīvojot piejūras rajonos, kur savulaik bijusi padomju militārā teritorija, vēl šodien ir skumji noraudzīties pa pusei zemē ieraktos dzeloņstiepļu rituļos, kuri sarūsējuši guļ kā nāvējošas lamatas meža zvēriem. Arī vasarā, liedagā vērojot, ko mūsu Baltijas jūra izskalo krastā, kļūst mazliet skumji, kad vilnīšos šūpojas, piemēram, sieviešu higiēnas preces vai bērnu autiņbiksītes, nemaz nerunājot par brīdi, kad smiltīs centies izrakt bedri bērna rotaļām, bet no turienes pretī raugās stikla alus pudeles rīkle.

Tā kā no aprīļa valstiski noteiktie Covid-19 ierobežojumi ir atcelti, tad ir iespēja arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, līdz ar to arī paveras šī pavasara iespēja attīrīt vidi mums apkārt. Kā jau zināms, šodien, 22.aprīlī, visā pasaulē jau 51.reizi tiek atzīmēta Starptautiskā Zemes diena, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Zemes dienas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 60.-70.gados. 1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma San­ta­barbaras (Kalifornija,  ASV) kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Tas jūrā izveidoja 56 kilometru garu, bīstamu plankumu, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītājdzīvnieku. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas pie­krasti. Noplūde bija katalizators, kas aizsāka iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem.

No idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu darboties vides aktivitātēs un izglītot sabiedrību. Viņam tas izdevās – 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena, kad ap  20 miljoniem amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. Starptautiski atzīta Zemes diena kļuva 1990. gadā, un Apvienoto Nāciju organizācija to par starptautiski atzīmējamu noteica 2002.gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
21

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
28

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
28

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
33

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
25

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi