Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jāstiprina mikro braukšanas rīku kultūra

Andra Gaņģe
06:44
02.06.2022
17

Jo laiks siltāks, jo biežāk uz ielām un ceļiem sastopam velosipēdistus, skrejriteņu braucējus. Dabai draudzīgs un cilvēkam veselīgs pārvietošanās veids. Taču diemžēl reizēm tas izrādās pavisam neveselīgs…

Velosipēdisti un citi, kā tagad mūsdienīgi teikt, mikromobilitātes rīku lietotāji transportlīdzekļu satiksmē ir paši neaizsargātākie dalībnieki, to jau laikam saprot katrs. Un jaunākās paaudzes droši vien arī mācītas, ka, braucot ar divriteni, skrejriteni vai skrituļslidām, sevi jāsargā. Domājams, reti kuram mazbērna vecumā ļāva vizināties bez ķiveres, bet skrituļslidotājiem noteikti lika vilkt kāju un roku sargus. Diemžēl jo bērns aug lielāks, jo šie nosacījumi pamazām sarūk, nereti pat netiek ievērota ceļu satiksmes noteikuma prasība –12 gadu vecam un jaunākam velosipēdistam galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei. Un saprotams, ja jau pieaugušie riteņbraucēji to nevalkā, kāpēc pusaudzim būtu jāliek ķivere?

Kāda apdrošināšanas sabiedrība nesen apkopojusi datus par velosipēdistu un elektrisko skrejriteņu vadītāju braukšanas paradumiem Baltijas valstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ķiveres brauciena laikā nelieto, bet vēl sliktāk situāciju raksturo fakts, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, vadot velosipēdu vai elektroskrejriteni, vienmēr uzliek ķiveri un tikai 11% to valkā reizēm. Satiksmes noteikumi pieaugušajiem, protams, to neprasa, taču vai veselais saprāts un risku vērtēšana nav spēkā? Turklāt, ja tētim un mammai, braucot ar sen zināmo velosipēdu vai kādu mūsdienīgāku mikromobilitātes rīku, galvā būs ķivere, arī bērnam, visticamāk, paradums to nēsāt būs radies un nostiprinājies.

Jaunākais izaicinājums ielu satiksmē ir elektriskie skrejriteņi, kuru braucēji ne tikai gūst traumas paši, bet arī apdraud gājējus. Modernais braucamrīks strauji ienāca galvaspilsētas ikdienā, pateicoties iespējai tos nomāt, nu jau pakalpojums pieejams deviņās Latvijas pilsētās, un, pieļauju, drīz to varētu piedāvāt vēl vairāk vietās.

Braucamrīks ir, bet tādu īstu noteikumu tā lietošanai nav, trūkst arī pieredzes, nav izveidojusies lietošanas kultūra.

Jau vairākus gadus dažādos līmeņos runā par nepieciešamību konkrētāk regulēt elektroskrejriteņa izmantošanu, bet problēmai īsta risinājuma vēl nav. Nesen Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Rīgas pašvaldība sāka informatīvo kampaņu “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”, aicinot skrejriteņu, velosipēdu un citu mikrobraucamo vadītājus uz savstarpēju satiksmes dalībnieku, tajā skaitā gājēju, cieņu un atbalstu.

Kampaņā paredzēts arī mudināt noteikt stingrāku regulējumu mikromobilitātes rīku lietošanai. Iespējams, piemēram, lai lietotu elektroskrejriteni, būtu nepieciešama īpaša vadītāja apliecība, braucamlīdzekļus vajadzētu reģistrēt CSDD. Izteikta doma, ka pašvaldībām vajadzētu atļaut licencēt iznomātājus, tā regulējot to lietošanu.

Tas viss pagaidām ir vīzijās. Taču, lai kādi būs regulējumi, pirmām kārtām sevi var pasargāt pats braucējs. Diemžēl pēdējo nedēļu fakti apstiprina raksta sākumā minētās aptaujas datus – braucēji nelieto aizsarglīdzekļus un gūst traumas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas dati liecina, ka 20% no traumām, ko gūst elektroskrejriteņu vadītāji, ir smagas. Bet šo braucēju un līdz ar to cietušo skaits palielinās. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šogad ar elektrisko skrejriteni gūto traumu skaits vienā maija nedēļā ir palielinājies par 30%, atzinis slimnīcas pārstāvis. Kopumā traumas visbiežāk gūtas, braucot ar nomātiem elektriskajiem skrejriteņiem un pārvietojoties pa ielām, nevis skeitparkos, stadionos. Cietušie lielākoties ir vecāko klašu skolēni un cilvēki vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Tātad vismaz daļa to, kuriem, domāju, bērnībā mācīja lietot ķiveri, ja brauca ar skrejriteni vai velosipēdu.

Arī apdrošināšanas kompānijā uzsver, ka ķiveres izmantošana krasi samazina iespējamo kritisko traumu risku. Pieļauju, ka šo atziņu apdrošinātāji guvuši savā darbā, vērtējot gadījumus, kad jāizmaksā atlīdzība. “Cerams, ka drīzumā ķiveru valkāšanas nepieciešamība, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mūsu valstī tiks nostiprināta juridiski,” saka uzņēmums.

Saprotams, ka mazie elektriskie braucamrīki kļūs par ikdienu ne tikai lielajās pilsētās, bet arī citās apdzīvotajās vietās. Arī velosipēdistu būs nevis mazāk, bet vairāk. Un tas ir veicināmi. Vien aizvien aktīvāk šo pārvietošanās līdzekļu kultūra jāveido un jāstiprina gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan sabiedriskajām organizācijām, gan tajā aizvien vairāk jāiesaistās arī pašiem braucējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi