Ceturtdiena, 23. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Jāstiprina mikro braukšanas rīku kultūra

Andra Gaņģe
06:44
02.06.2022
3

Jo laiks siltāks, jo biežāk uz ielām un ceļiem sastopam velosipēdistus, skrejriteņu braucējus. Dabai draudzīgs un cilvēkam veselīgs pārvietošanās veids. Taču diemžēl reizēm tas izrādās pavisam neveselīgs…

Velosipēdisti un citi, kā tagad mūsdienīgi teikt, mikromobilitātes rīku lietotāji transportlīdzekļu satiksmē ir paši neaizsargātākie dalībnieki, to jau laikam saprot katrs. Un jaunākās paaudzes droši vien arī mācītas, ka, braucot ar divriteni, skrejriteni vai skrituļslidām, sevi jāsargā. Domājams, reti kuram mazbērna vecumā ļāva vizināties bez ķiveres, bet skrituļslidotājiem noteikti lika vilkt kāju un roku sargus. Diemžēl jo bērns aug lielāks, jo šie nosacījumi pamazām sarūk, nereti pat netiek ievērota ceļu satiksmes noteikuma prasība –12 gadu vecam un jaunākam velosipēdistam galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei. Un saprotams, ja jau pieaugušie riteņbraucēji to nevalkā, kāpēc pusaudzim būtu jāliek ķivere?

Kāda apdrošināšanas sabiedrība nesen apkopojusi datus par velosipēdistu un elektrisko skrejriteņu vadītāju braukšanas paradumiem Baltijas valstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ķiveres brauciena laikā nelieto, bet vēl sliktāk situāciju raksturo fakts, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, vadot velosipēdu vai elektroskrejriteni, vienmēr uzliek ķiveri un tikai 11% to valkā reizēm. Satiksmes noteikumi pieaugušajiem, protams, to neprasa, taču vai veselais saprāts un risku vērtēšana nav spēkā? Turklāt, ja tētim un mammai, braucot ar sen zināmo velosipēdu vai kādu mūsdienīgāku mikromobilitātes rīku, galvā būs ķivere, arī bērnam, visticamāk, paradums to nēsāt būs radies un nostiprinājies.

Jaunākais izaicinājums ielu satiksmē ir elektriskie skrejriteņi, kuru braucēji ne tikai gūst traumas paši, bet arī apdraud gājējus. Modernais braucamrīks strauji ienāca galvaspilsētas ikdienā, pateicoties iespējai tos nomāt, nu jau pakalpojums pieejams deviņās Latvijas pilsētās, un, pieļauju, drīz to varētu piedāvāt vēl vairāk vietās.

Braucamrīks ir, bet tādu īstu noteikumu tā lietošanai nav, trūkst arī pieredzes, nav izveidojusies lietošanas kultūra.

Jau vairākus gadus dažādos līmeņos runā par nepieciešamību konkrētāk regulēt elektroskrejriteņa izmantošanu, bet problēmai īsta risinājuma vēl nav. Nesen Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Rīgas pašvaldība sāka informatīvo kampaņu “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”, aicinot skrejriteņu, velosipēdu un citu mikrobraucamo vadītājus uz savstarpēju satiksmes dalībnieku, tajā skaitā gājēju, cieņu un atbalstu.

Kampaņā paredzēts arī mudināt noteikt stingrāku regulējumu mikromobilitātes rīku lietošanai. Iespējams, piemēram, lai lietotu elektroskrejriteni, būtu nepieciešama īpaša vadītāja apliecība, braucamlīdzekļus vajadzētu reģistrēt CSDD. Izteikta doma, ka pašvaldībām vajadzētu atļaut licencēt iznomātājus, tā regulējot to lietošanu.

Tas viss pagaidām ir vīzijās. Taču, lai kādi būs regulējumi, pirmām kārtām sevi var pasargāt pats braucējs. Diemžēl pēdējo nedēļu fakti apstiprina raksta sākumā minētās aptaujas datus – braucēji nelieto aizsarglīdzekļus un gūst traumas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas dati liecina, ka 20% no traumām, ko gūst elektroskrejriteņu vadītāji, ir smagas. Bet šo braucēju un līdz ar to cietušo skaits palielinās. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šogad ar elektrisko skrejriteni gūto traumu skaits vienā maija nedēļā ir palielinājies par 30%, atzinis slimnīcas pārstāvis. Kopumā traumas visbiežāk gūtas, braucot ar nomātiem elektriskajiem skrejriteņiem un pārvietojoties pa ielām, nevis skeitparkos, stadionos. Cietušie lielākoties ir vecāko klašu skolēni un cilvēki vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Tātad vismaz daļa to, kuriem, domāju, bērnībā mācīja lietot ķiveri, ja brauca ar skrejriteni vai velosipēdu.

Arī apdrošināšanas kompānijā uzsver, ka ķiveres izmantošana krasi samazina iespējamo kritisko traumu risku. Pieļauju, ka šo atziņu apdrošinātāji guvuši savā darbā, vērtējot gadījumus, kad jāizmaksā atlīdzība. “Cerams, ka drīzumā ķiveru valkāšanas nepieciešamība, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mūsu valstī tiks nostiprināta juridiski,” saka uzņēmums.

Saprotams, ka mazie elektriskie braucamrīki kļūs par ikdienu ne tikai lielajās pilsētās, bet arī citās apdzīvotajās vietās. Arī velosipēdistu būs nevis mazāk, bet vairāk. Un tas ir veicināmi. Vien aizvien aktīvāk šo pārvietošanās līdzekļu kultūra jāveido un jāstiprina gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan sabiedriskajām organizācijām, gan tajā aizvien vairāk jāiesaistās arī pašiem braucējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

8.jūnijā esot vēlēšanas

13:04
22.05.2024
13

Tie, kuri seko līdzi politiskajiem notikumiem, neapšaubāmi zina, ka 8.jūnijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Taču ir ļoti daudzi, kas par tām nav pat dzirdējuši. Ikdienā saklausīts, ka tās jau nav Latvijas vēlēšanas un kāda mums tur daļa vai, lai jau politiķi plēšas, kurš tiks Eiropā, nav tur ko jaukties, vai arī – kāds man labums, […]

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
18

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
18

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
15

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
20

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
16

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
22
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi