Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Karš un “īpašā misija”

Sallija Benfelde
14:07
09.06.2022
24

Karš Ukrainā ir nežēlīgs un baiss, nereti ukraiņi saka, ka Krievijas armija savā zvēriskumā pārspēj pat hitleriešus Otrā pasaules kara laikā.

Pēc Ukrainas amatpersonu aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pilsētā nav ūdens un nedarbojas kanalizācija, tādēļ pastāv ļoti augsts holeras epidēmijas risks. Mariupole ir kā liela koncentrācijas nometne, kurā par niecīgu pārtikas devu iedzīvotājus piespiež novākt drupas, bet daudzi to neiztur pat divas dienas, jo darbs fiziski ir ļoti grūts, turklāt skati, kas atklājas, novācot gruvešus, stindzina asinis, un trūdošo līķu smaka ir neizturama. Epidēmijas draudi ir vēl vairākās Krievijas armijas daļēji vai pilnībā okupētajās pilsētās.

Ukrainā okupācijā nonākušas 3620 apdzīvotās vietas, Melnajā jūrā mīnēti kuģu ceļi, jūrā atrodas pieci lielie Krievijas desanta kuģi.
Okupanti zog un laupa visu, sākot no apakšveļas, konserviem suņiem un kaķiem un beidzot ar metālu un graudiem.

Tikmēr Francija, Vācija, Itālija un vēl dažu valstu politiķi joprojām runā par Krievijas nepazemošanu un Putina “sejas saglabāšanu”. Un, protams, izliekoties nepamanām, ka Ukraina ir kā vairogs starp Rietumiem un Krieviju. Tiesa gan, pat nepieminot starptautiskas konvencijas un līgumus par suverenitāti un neatkarīgu valstu tiesībām uz savu teritoriju, neatbildēti paliek vairāki jautājumi.
Proti, vai Rietumvalstis tiešām domā – ja ukraiņi izdzīs okupantus no savas valsts, tie tiks atspiesti līdz robežai, vai Krievija neturpinās šaut no savas teritorijas, kamēr tai vien pietiks jebkādu raķešu un artilērijas?

Kādēļ Rietumvalstis domā, ka, Ukrainai piekāpjoties un atdodot Krievijai daļu savas teritorijas, Krievija ne tikai pārtrauks karu, bet neatkārtos šantāžu un iebrukumus pēc ilgāka vai īsāka laika posma, līdzko izdosies attapties un atkopties?

Un visbeidzot – kas liek ticēt tam, ka Krievija beidzot ievēros kādu līgumu vai vienošanos? Līdz šim tas nav noticis un Krievija ir pārkāpusi visu, ko vien vispār ir iespējams pārkāpt. Vai tiešām Rietumvalstis sāk domāt par Ukrainas ziedošanu mīļā miera labad un uzskata, ka tādā veidā sevi pasargās?

Klausoties un lasot Rietumvalstu politiķu idejas par piekāpšanos Putinam, manuprāt, ļoti interesantas pārdomas, pārlasot dažādus vēstures avotus, sociālajos tīklos ir paudis vēsturnieks Valdis Klišāns, nupat iznākušās saistošās un viegli lasāmās grāmatiņas “Ievads Ukrainas vēsturē” autors. Viņš tīmekļvietnēs rakstījis par t.s. “Romeju impēriju” jeb Austrumromas impēriju, dēvētu arī par Bizantiju. Tā bija grieķiski runājošās Senās Romas impērijas turpinājums, kas ar nelieliem pārtraukumiem pastāvēja no 5. gadsimta līdz pat 15. gadsimta vidum, kad tās paliekas iekļāva Osmaņu impērijā.

Lūk, citāti no V.Klišāna ierakstiem sociālajās vietnēs:
*Ciešanu pienākums un sava “dvēseliskuma” apziņa – grieķi, kas sevi sauca “romejiem” (romiešiem) uzsvēra, ka Dievs viņiem uzlicis īpašus pārbaudījumus – dzīvot līdzās neticīgajiem (musulmaņiem) vai pat to varā. Līdz ar to romejiem esot īpaša dvēseliska misija kristīgajā pasaulē, kādas nav Rietumu kristiešiem, kurus nekas neapdraudot. Romeji esot kristīgās Eiropas glābēji, tāpēc Rietumi ir parādā romejiem, tomēr “franki” un pāvests mūžīgi ir nepateicīgi attiecībās ar grieķiem.
* Pagātne ir svarīgāka par nākotni. Lai gan romeju impērija kopš Justiniāna laikiem 6. gadsimtā nemitīgi saruka līdz vidusmēra valsts lielumam, bet beigu beigās līdz Konstantinopoles jeb “Otrās Romas” pilsētas mērogiem, grieķu autori nemitīgi runā par romeju impēriju pasaules mērogos. Kristīgās impērijas atjaunošana un tās idejas uzturēšana ir tāds mērķis, kura sasniegšanai visi līdzekļi labi, pat visnelietīgākie un zemiskākie, piemēram, slepeni rīdīt kaimiņtautas vienu pret otru, politisku motīvu vadīta slepkavošana, sazvērestību rīkošana citās zemēs. Impērijas dēļ “romeju armija un tauta vienmēr ir vienoti”.
* Imperators jeb basilejs atrodas pāri visai sabiedrībai. Ar Dieva gādību viņš ir nekļūdīgs, vieds, esošā brīža basilejam neviens nevar un nedrīkst līdzināties. Konstantinopoles patriarham jārespektē basileja griba un nostāja ne tikai laicīgās politikas, bet pat teoloģiskos jautājumos. Basileja galma aizkulisēs tālu no tautas acīm notiek nepārtraukta cīņa par varu, reti kad valdošajam basilejam ir varas mantinieki. Pasludināt mantinieku nozīmē viņu priekšlaicīgi nogalināt. Tikai atsevišķos romeju vēstures posmos valda dinastija. Par basileju visbiežāk kļūst stiprākais (viltīgākais, nežēlīgākais, ciniskākais). Viens basilejs tiek nodurts, cits noindēts, gāzto basileju dēli tiek kastrēti, varas pretendentiem un viņu dzimtas locekļiem izdurtas acis, nosūtīti uz klosteriem utt. Orģijas un izvirtība dziļos basileju personiskās dzīves kambaros. Kļūstot par basileju, gandrīz nepārprotami zināms, ka cilvēks agri vai vēlu ies bojā vardarbīgā nāvē.
*Nav Rietumos valdošā bruņniecības goda kodeksa. Neeksistē “godīgas cīņas”, “divkaujas jeb dueļa” un “varonības” kategorijas attiecībā pret indivīda rīcību. Attaisnojams viss, kas nes romejiem uzvaru un veicina impērijas atjaunošanu.
Manuprāt, paralēles ar kādreizējās Krievijas impērijas un tagadējās Krievijas Federācijas pamatnostādnēm ir acīmredzamas. Ir vērts padomāt, vai ne? Jo impērija sabruka, par spīti savas izredzētības apziņai.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi