Interneta vietnē, ieskatoties jaunākajos ierakstos, apstājos pie attēla, kurā redzams pauzes simbols – divas vertikālas svītriņas. Izrādījās, tas ir Slimību profilakses un kontroles centra ieraksts, kurā pausta doma: “Šodien mēs ieturam pauzi, lai apstātos un padomātu pirms dalīšanās ar saturu tīmeklī,” tādējādi atgādinot, cik daudz sociālajos medijos ir maldinošas informācijas, ko, izplatot tālāk, tā izplatās ātrāk nekā jebkad iepriekš, kas “Covid-19” pandēmijas saistībā paildzina saslimstību un maksā dzīvības.
Nenoliedzami virtuālajā vidē šobrīd ikviens var sevi saukt par speciālistu, ikviens var paust savu viedokli, un laikā, kad ir tik daudz neskaidrību, tik daudz jautājumu, ir cilvēki, kas to izmanto savā labā, nedomājot par otru. Bailēm ir ļoti lielas acis, un, lai gan bailes motivē meklēt vēl un vēl informāciju, lai tiktu pie patiesības, tās uztver arī nepatiesu informāciju kā patiesu. Jebkurā gadījumā ir skaidri redzams, cik informācijai un informatīvajai telpai ir liela nozīme – arī skaidrošanai un cilvēkiem saprotamai komunikācijai. Jo vājāka vai cilvēkiem mazāk saprotama ir oficiāla, zinātniski pamatota informācija, jo vairāk vietas ir absolūti nezinātniskai, bet cilvēkiem saprotamā formā pasniegtai informācijai un komunikācijas veidam.
Domājams, ka līdz ar saslimušo skaita samazināšanos vēl mazāk cilvēkiem gribas domāt, analizēt, vērtēt. Ir vasara, laiks, kad baudīt sauli, atpūtu. Un pilnīgi noteikti, ja šķiet, ka ikdienā ir informācijas pārbagātība, ir vērts tās apjomu samazināt – tā teikt, atvilkt elpu, ļaujot prātam izvērtēt visu jau zināmo. Latvieši savā būtībā ir prātīgi– bieži vien pirms saka, vairākkārt apdomā, vai to vispār vajag teikt, septiņreiz nomēra, pirms nogriež, un ne velti mums ir tik zināmais sakāmvārds: “Runāšana sudrabs, klusēšana – zelts.” Kā zināms – ne vienmēr vajag klusēt, bet apdomāties gan ir vērts.
Katrā ziņā ikdienas gaitās paņemt pauzīti – tas nav nekas slikts. Tā darba laikā ir pusdienas pārtraukums, bet citi, īpaši vasarā, sev iedod pauzi no viedierīcēm vai vismaz sociālajiem tīkliem. Var ieturēt pauzi arī strīdā vai negatīvās sarunās, un var vienkārši paņemt pauzi ikdienas ritmā – ieelpot, izelpot, iedzert ūdens glāzi, atlaist to it kā neredzamo saspringumu un izjust esošo mirkli, klātbūtni, sajust, kāda ir šodiena, kas notiek apkārt un kas notiek pašā cilvēkā. Uz darbu, mājām vai veikalu aizejot pa citu ceļu, arī tā ir pauze ierastajam ikdienas ritējumam, kas prātam iedod citus impulsus. Bet, tā kā visapkārt ir tikt daudz padomu, kā rīkoties vislabāk, tad saku – ja negribas ņemt pauzi, tad nevajag arī; varbūt tieši šis ir brīdis, kad viss ir labi tieši tā, kā tas ir. Un nevajag mākslīgi neko mainīt.
Komentāri