Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kādus svētkus svinēsim?

Jānis Gabrāns
06:24
27.06.2022
10

Šodien ir vasaras saulgrieži, kā vēstīts kalendārā, plkst. 12.14 sākas vasara. Ik pa laikam Saeimā kāds deputāts nāk ar iniciatīvu atzīmēt arī latviskos svētkus – saulgriežus, citus, ko svinēja mūsu senči.

Pirms četriem gadiem deputāts Askolds Kļaviņš ierosināja 23. un 24. jūnijā svinamo Jāņu vietā atzīmēt astronomiskos saulgriežus, kas ir pāris dienu agrāk. Viņa priekšlikums pēc priekšvēlēšanu laikam tipiskām emocionālām diskusijām tika noraidīts, bet tagad, atkal priekšvēlēšanu laikā, ideja par saulgriežu svinēšanu atgriezusies parlamentā.

Vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumu izdarīt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumus, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas – Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus – atzīmē atbilstoši saulgriežiem, astronomiskā Saules gada noteiktajās dienās.

Idejas galvenā virzītāja ir Saeimas deputāte Eva Mārtuža, kura cita starpā norādījusi, ka Jāņu diena ir kristiešu iedibināta, jo gribējies noniecināt īstos latviskos svētkus. Viņasprāt, saulgrieži ir svēts un svinīgs rituāls, kas ir dzīvs, skaists, radošs un Latviju cildinošs.

Viņa izstrādājusi divus likumprojektus, kuri balstīti Satversmes preambulā, kas uzsver, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”. Viens paredz jau minētos grozījumus likumā    “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski ir nostabilizējušies astoņi svētku dienu posmi: Meteņi no 3.febru­āra līdz 8.februārim; Lieldienas no 20.marta līdz 23.martam; Ūsiņi no 5.maija līdz 9.maijam; Jāņi no 19.jūnija līdz 24.jūnijam; Māras no 4.augusta līdz 8.augustam; Apjumības no 19.septembra līdz 23.septembrim; Mārtiņi no 4.novembra līdz 7.novembrim un Ziemassvētki no 19.decembra līdz 24.decembrim.

Piedāvātās izmaiņas nostiprinātu latviskās dzīvesziņas tradicionālos gadskārtu svētkus, palielinātu latvisko pašapziņu un pozitīvi iespaidotu latviskas Latvijas spēku, konsolidētu iedzīvotājus pilnveidot un tālāk attīstīt latvisku Latviju.

Saeimas deputāts Jānis Butāns “Druvai” norādīja, ka arī atbalstījis šo ieceri, jo gadskārtu tradīcijas vienmēr likušās svarīgas: “Nav pat jāskatās tālā senatnē. Laikā, kad Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību, kad baznīcai bija tikai sekundāra loma, latviskās tradīcijas bija ļoti dzīvas. Atceros, bērnudārzā bija šo tradīciju atzīmēšana, tolaik Ziemassvētkus un Lieldienas svinējām citos datumos nekā šobrīd. Lielu ieguldījumu šo svētku izpratnē man deva arī Jānis Kalniņš, kultūrvēstures pasniedzējs Vidzemes Augstskolā, kurš mācīja par latviskajām svinamajām dienām, uzsverot, ka latviešiem saulgrieži ir galvenie svētki.

Tagad esam pieraduši, ka Lieldienas svin tad, kad to atzīmē kristīgā pasaule, kas saistīts ar Kristus augšāmcelšanos, bet piemirstam, ka latviešiem Lieldienas ir laiks, kad diena kļūst garāka par nakti, kas mūsu senčiem bija ļoti nozīmīgs laiks. Tāpēc man likās, ka šīs svētku dienas būtu ierakstāmas kalendārā kā atzīmējamās dienas. Nevis kā svētku dienas, bet kā atzīmējamās, lai tiem, kam tas ir svarīgi, redzētu, ka šīs dienas nav aizmirstas, kaut arī tās nesakrīt ar kristiešu svētkiem. Jo patiesībā jau šīs tradīcijas tiek piekoptas: gan folkloras kopas to dara, notiek pasākumi Brīvdabas muzejā, ir svētki arī bērnudārzos.”

Deputāte E. Mārtuža arī norādījusi, ka nepieciešams atsevišķs Dzīvesziņas likums, kas nostiprinātu katra vēsturiskā novada paražas un ieradumus. Lietuvā līdzīgs likums darbojoties jau kopš 2000. gada. Viņa skaidro, ka latviskā dzīvesziņa ir latviešu tautā izkopta unikāla kā nacionālās, tā arī tradicionālās kultūras vērtība, kura atbilst ES lozungam “Vienoti daudzveidībā”. Deputāte teic: “Vienoti daudzveidībā varam būt arī savā Latvijā, jo katram novadam ir savas īpašas paražas un “garša”.”

Vēl viens no deputātes E. Mārtužas ierosinājumiem skar Reliģisko organizāciju likumu, lai dievturiem piešķirtu tādu pašu statusu kā citām konfesijām: katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem.

J. Butāns skaidro, ka dievturi pozicionējas kā latviskā reliģija un būtu tikai godīgi, ja arī šī reliģija tiktu nostiprināta likumā: “Viņi darbojas, pastāv, un kāpēc gan latviešiem nevarētu būt sava reliģija? Manuprāt, arī tas ir latviskās identitātes stiprināšanas jautājums.

Protams, ir jautājums par šo grozījumu virzību, ļoti iespējams, ka šajā Saeimā vēl grozījumi varētu netikt pieņemti. Taču ceru, ka izdosies pavirzīties uz priekšu, lai ir konceptuāls atbalsts pirmajā lasījumā.”
J. Butāns gan norāda, ka grozījumos, kas saistīti ar atzīmējamām dienām, varētu veikties grūtāk, jo “Saskaņas” deputāti uzreiz nāks klajā ar priekšlikumiem par pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas arī būtu jāieliek kalendārā kā svinamās dienas. Ir skaidrs, ka diskusijas vēl būs plašas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi