Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kādus svētkus svinēsim?

Jānis Gabrāns
06:24
27.06.2022
9

Šodien ir vasaras saulgrieži, kā vēstīts kalendārā, plkst. 12.14 sākas vasara. Ik pa laikam Saeimā kāds deputāts nāk ar iniciatīvu atzīmēt arī latviskos svētkus – saulgriežus, citus, ko svinēja mūsu senči.

Pirms četriem gadiem deputāts Askolds Kļaviņš ierosināja 23. un 24. jūnijā svinamo Jāņu vietā atzīmēt astronomiskos saulgriežus, kas ir pāris dienu agrāk. Viņa priekšlikums pēc priekšvēlēšanu laikam tipiskām emocionālām diskusijām tika noraidīts, bet tagad, atkal priekšvēlēšanu laikā, ideja par saulgriežu svinēšanu atgriezusies parlamentā.

Vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumu izdarīt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumus, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas – Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus – atzīmē atbilstoši saulgriežiem, astronomiskā Saules gada noteiktajās dienās.

Idejas galvenā virzītāja ir Saeimas deputāte Eva Mārtuža, kura cita starpā norādījusi, ka Jāņu diena ir kristiešu iedibināta, jo gribējies noniecināt īstos latviskos svētkus. Viņasprāt, saulgrieži ir svēts un svinīgs rituāls, kas ir dzīvs, skaists, radošs un Latviju cildinošs.

Viņa izstrādājusi divus likumprojektus, kuri balstīti Satversmes preambulā, kas uzsver, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”. Viens paredz jau minētos grozījumus likumā    “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski ir nostabilizējušies astoņi svētku dienu posmi: Meteņi no 3.febru­āra līdz 8.februārim; Lieldienas no 20.marta līdz 23.martam; Ūsiņi no 5.maija līdz 9.maijam; Jāņi no 19.jūnija līdz 24.jūnijam; Māras no 4.augusta līdz 8.augustam; Apjumības no 19.septembra līdz 23.septembrim; Mārtiņi no 4.novembra līdz 7.novembrim un Ziemassvētki no 19.decembra līdz 24.decembrim.

Piedāvātās izmaiņas nostiprinātu latviskās dzīvesziņas tradicionālos gadskārtu svētkus, palielinātu latvisko pašapziņu un pozitīvi iespaidotu latviskas Latvijas spēku, konsolidētu iedzīvotājus pilnveidot un tālāk attīstīt latvisku Latviju.

Saeimas deputāts Jānis Butāns “Druvai” norādīja, ka arī atbalstījis šo ieceri, jo gadskārtu tradīcijas vienmēr likušās svarīgas: “Nav pat jāskatās tālā senatnē. Laikā, kad Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību, kad baznīcai bija tikai sekundāra loma, latviskās tradīcijas bija ļoti dzīvas. Atceros, bērnudārzā bija šo tradīciju atzīmēšana, tolaik Ziemassvētkus un Lieldienas svinējām citos datumos nekā šobrīd. Lielu ieguldījumu šo svētku izpratnē man deva arī Jānis Kalniņš, kultūrvēstures pasniedzējs Vidzemes Augstskolā, kurš mācīja par latviskajām svinamajām dienām, uzsverot, ka latviešiem saulgrieži ir galvenie svētki.

Tagad esam pieraduši, ka Lieldienas svin tad, kad to atzīmē kristīgā pasaule, kas saistīts ar Kristus augšāmcelšanos, bet piemirstam, ka latviešiem Lieldienas ir laiks, kad diena kļūst garāka par nakti, kas mūsu senčiem bija ļoti nozīmīgs laiks. Tāpēc man likās, ka šīs svētku dienas būtu ierakstāmas kalendārā kā atzīmējamās dienas. Nevis kā svētku dienas, bet kā atzīmējamās, lai tiem, kam tas ir svarīgi, redzētu, ka šīs dienas nav aizmirstas, kaut arī tās nesakrīt ar kristiešu svētkiem. Jo patiesībā jau šīs tradīcijas tiek piekoptas: gan folkloras kopas to dara, notiek pasākumi Brīvdabas muzejā, ir svētki arī bērnudārzos.”

Deputāte E. Mārtuža arī norādījusi, ka nepieciešams atsevišķs Dzīvesziņas likums, kas nostiprinātu katra vēsturiskā novada paražas un ieradumus. Lietuvā līdzīgs likums darbojoties jau kopš 2000. gada. Viņa skaidro, ka latviskā dzīvesziņa ir latviešu tautā izkopta unikāla kā nacionālās, tā arī tradicionālās kultūras vērtība, kura atbilst ES lozungam “Vienoti daudzveidībā”. Deputāte teic: “Vienoti daudzveidībā varam būt arī savā Latvijā, jo katram novadam ir savas īpašas paražas un “garša”.”

Vēl viens no deputātes E. Mārtužas ierosinājumiem skar Reliģisko organizāciju likumu, lai dievturiem piešķirtu tādu pašu statusu kā citām konfesijām: katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem.

J. Butāns skaidro, ka dievturi pozicionējas kā latviskā reliģija un būtu tikai godīgi, ja arī šī reliģija tiktu nostiprināta likumā: “Viņi darbojas, pastāv, un kāpēc gan latviešiem nevarētu būt sava reliģija? Manuprāt, arī tas ir latviskās identitātes stiprināšanas jautājums.

Protams, ir jautājums par šo grozījumu virzību, ļoti iespējams, ka šajā Saeimā vēl grozījumi varētu netikt pieņemti. Taču ceru, ka izdosies pavirzīties uz priekšu, lai ir konceptuāls atbalsts pirmajā lasījumā.”
J. Butāns gan norāda, ka grozījumos, kas saistīti ar atzīmējamām dienām, varētu veikties grūtāk, jo “Saskaņas” deputāti uzreiz nāks klajā ar priekšlikumiem par pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas arī būtu jāieliek kalendārā kā svinamās dienas. Ir skaidrs, ka diskusijas vēl būs plašas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi