Aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojums, ka nepieciešama rekrutēšanas sistēmas uzlabošana, jo tagadējā sistēma ir sevi izsmēlusi, raisījusi dažādu domu apmaiņu medijos.
Daļa sabiedrības labi saprot, kā uzsvēris ministrs – nav pamata domāt par Krievijas uzvedības maiņu. To arī, paužot viedokļus par Aizsardzības ministrijas ierosinājumu, teikuši militārās jomas profesionāļi, kā arī Valsts prezidents.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš vērtējis, ka piedāvātā valsts aizstāvju rekrutēšanas reforma ir ļoti interesanta, tomēr modeļa ieviešanā jārīkojas gudri, lai sabiedrība šo reformu pieņemtu. “Es uzskatu, kā tā ir ļoti pozitīva doma un nav radusies tukšā vietā. Modeļa ieviešanā ir jāstrādā tā, lai sabiedrība pieņemtu šo lietu kā savu,” uzsvēris J.Dalbiņš. Viņaprāt, ministrs ir pateicis ļoti pareizi par pašreizējo valsts drošības situāciju un nepieciešamību palielināt valsts drošības līmeni.
“Mūsu nostājā nekas nav mainījies – katram Latvijas pilsonim ir jābūt gatavam aizstāvēt valsti pēc brīvprātības principa, iestājoties zemessardzē vai regulārajās vienībās kā pilna laika karavīram. Ja mēs skatāmies uz visaptverošo valsts aizsardzību, tad tās viens no galvenajiem uzstādījumiem ir – militāri apmācīt pēc iespējas vairāk Latvijas pilsoņu, lai viņi X stundā būtu spējīgi veikt dažādus aizsardzības uzdevumus,” televīzijā teicis Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš arī atgādina, ka Lietuvas, Igaunijas un citu valstu, kurās ir obligātais dienests, pieredze rādot, ka 20% no tiem, kas ir pabeiguši obligāto dienestu, iesaistās regulārajos bruņotajos spēkos kā pilna laika karavīri.
Arī Valsts prezidents Egils Levits teicis, ka ministrijas piedāvājums ir labs, jo valstij, ņemot vērā starptautisko situāciju, ir jāpalielina savas aizsardzības spējas. “ Blakus tam palielināsies arī mūsu sabiedroto klātbūtne. Un tas viss nodrošinās Latvijas drošību atbilstoši situācijai. Es atbalstu šo priekšlikumu,” sacījis E.Levits.
Ministrs Artis Pabriks gan aicina piedāvāto reformu neasociēt ar obligāto militāro dienestu, jo Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests.
To, ka situācija pasaulē samilzt, ka nepūš tikai miera vēji, cerams, ka saprot lielākā daļa sabiedrības. Tādā situācijā diskutēt, apšaubīt, vai valsts aizsardzības dienests nepieciešams, kādam tam būt, nudien būtu muļķīgi. Bet vienmēr jau atrodas kāds, kuram arī tad, kad visiem viss skaidrs un saprotams, kas jādara, ir savs, parasti pretējs uzskats. Janvārī, kad vēl nebija kara Ukrainā, “Kantar” aptaujā ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem norādījuši, ka kopumā atbalsta ideju Latvijā ieviest obligāto militāro dienestu. Tomēr vairākums, 64%, ir pretējās domās un to neatbalsta. Vēl desmitajai daļai jeb 10% iedzīvotāju nebija konkrēta viedokļa.
Varbūt tiem, kas neatbalsta vispārēju militāru dienestu, atmiņā ir ne sevišķi veiksmīgais nu jau pagājušā gadsimta nogales laiks dienestā? Jāatgādina, ka Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.
“Redzam, ka brīvprātības princips stāties zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, tālāka skaitliskā sastāva palielināšana var būt ierobežota. Šī iemesla dēļ ir jāpalielina to pilsoņu skaits, kuri spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties valsts aizsardzībā kara laikā,” uzsvēris aizsardzības ministrs, norādot, ka patlaban krīzei militāra uzbrukuma gadījumā ir sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju.
NBS komandieris L.Kalniņš uzsvēris, ka pilsonim valsts aizsardzības dienestā ir iespēja iepazīt, ko nozīmē militārais dienests, un viņš varētu gūt impulsu iesaistīties zemessardzē vai regulārajos bruņotajos spēkos.
Kāds tad ir ministrijas piedāvātais plāns? Valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra varēs pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests vīriešiem būs obligāts. Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim – vīrietim – jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi. Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Būs iespējams izvēlēties dienestu: iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas dienests. Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus. Plānots, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro mēnesī ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks mēneša garumā, kā arī varētu būt iespēja nedēļas nogalēs doties mājās. Persona pēc dienesta pabeigšanas kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atsvaidzinātu apgūtās prasmes un zināšanas.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt NBS kara laika struktūru – 50 000 pilsoņus, ko veidotu aktīvās vienības 14 000, Zemessardzes vienības 16 000 un rezerves vienības 20 000 pilsoņi.
“Mēs gribam veidot jaunu sociālu kontraktu starp pilsoni no vienas puses un Latvijas valsti un nāciju no otras. Jo ir labi runāt par tiesībām, ir labi teikt, ka mums pienākas gan brīvības, gan viss tas, ko Latvija nodrošina, bet pašlaik mēs esam apstākļos, kur, iespējams, mūsu kaimiņi varētu šīs brīvības apdraudēt. Ja mēs gribam, lai šīs brīvības turpinātu attiekties uz mums, mums ir arī jādod kaut kas pretī,” atgādinājis un lēmumu pamatojis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Reformas īstenošanai Aizsardzības ministrija tuvākajā laikā valdībā virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu jāpieņem Saeimai.
Komentāri