Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pasaules diena rūpēm pašam par sevi, 24.jūlijs, atgādina – esiet sev svarīgi

Anna Kola
09:05
28.07.2022
16

Šķiet, angļu valodas divvārdu salikumam ‘self-care’ tāda labskanīga ekvivalenta latviešu valodā nav. Tulkotājs un vārdnīcas piedāvā savu labāko variantu – pašaprūpe. Skan pagalam jocīgi.

Tas vairāk izklausās pēc darbībām, ko katrs darām, piemēram, slimošanas reizēs, esot pieauguša cilvēka statusā, bet noteikti ne pēc kā tāda, ko patiesībā ietver šis jēdziens angļu valodā.
Šī vajadzība – atjaunot patērētos enerģijas līmeņus – bijusi svarīga visos laikos un laikmetos. Lai cik smagi cilvēks katrā gadu simtenī bijis spiests strādāt, katrā laikā ir bijis arī jāmeklē veidi, kā parūpēties par sevi. Mūsdienu mazkustīgais, sēdošais dzīvesveids, ko vairumam cilvēku paredz atalgotais darbs, labumu veselībai nenes. Toties zeļ un plaukst farmācijas bizness, maksas medicīnas pakalpojumi un acis žilbst no veselību uzlabot sološajiem piedāvājumiem, piedaloties fiziskās un garīgās maksas aktivitātēs. Fizio­terapija vairs nešķiet medicīnas procedūras, ko paraksta ārsts, lai cilvēkiem palīdzētu rehabilitēties pēc smagām traumām vai saslimšanas. Regulāri apmeklēt fizioterapeitu nu jau gandrīz ir kaut kas tāds, kam jābūt katra sevi cienoša jauna cilvēka nedēļas plāna sarakstā.

Lūk, tieši līdz tam esam aizstaigājuši ar šīm divām galējībām – sēdošo, mazkustīgo dzīvesveidu, lūkojoties visu iespējamo lielumu zilās gaismas ekrānos, un par absolūtu trendu kļūstošo ekoloģiska, sportiska, veselīga dzī­ves­veida sludināšanu. Savas astoņas, deviņas, varbūt desmit stundas dienā nosēžam pie viedajiem aparātiem, tad paņemam plecā jauno, modīgo sporta somu un jožam uz sporta zāli. Vislabāk tādu, kura piedāvā abonementu, tur vairāk apmeklētāju, kas zina, varbūt var apmainīties viedokļiem, kuru svaru stieni kā tieši labāk pacelt, lai sanāk acij tīkamāka instagram bilde.
Protams, ne jau viss ir tik slikti. Ir prieks, ka cilvēki aizvien vairāk novērtē labas veselības vērtību laikā, kad, pieļauju, veikalu plauktos liela daļa pārtikas sortimenta ir ar vairāk negatīvo nekā pozitīvo pienesumu uzturam un fiziskai labsajūtai.

Bet kas tad īsti ir šī pašaprūpe vai rūpes pašam par sevi? Tas ir kopēju darbību kopums, ideālajā variantā ar ilgtermiņa efektu, kas palīdz nodrošināt labu ikdienas pašsajūtu, un tas nebūt nenozīmē skaistu skaitli uz svariem un iespīlēšanos par diviem izmēriem mazākos apģērba gabalos. Tas nozīmē justies enerģiskam, možam, dzīvespriecīgam un mierpilnam. Varbūt lasot šķiet, cik vienkārši, bet parēķiniet vien, cik no pēdējā gada laikā nodzīvotajām dienām esat juties tieši tā? Domāju, nemaz tik daudz to dienu nesanāks. Ja sanāk – lieliski, par to var apsveikt! Ja ne, arī nav slikti – var sākt kaut ko darīt lietas labā.

Vēl ir tāda savāda lieta, ko var novērot sabiedrībā, pat grūti to nodēvēt vārdos, bet tas ir tāds kā pašlepnuma, pašcieņas jautājums par to, cik kurš ilgi spēj atturēties no ārsta vizītēm, cenšoties sevi izārstēt pats. Tāda sajūta, ka šis paradums ir pat tāda sava veida sacensība – re, man tāda un tāda kaite, bet, nē, es pie ārsta neeju. Pats tieku galā. Rezultāts – mūsu valsts statistika no nāves cēloņiem godpilno pirmo vietu ieņemot sirds un asinsvadu slimībām. Lieki piebilst, ka vairumā gadījumu gan infarktus, gan insultus var novērst, ja vien laikus pievērš nopietnāku uzmanību savai pašaprūpei, reizi gadā tomēr atvēlot pusstundu vizītei pie ģimenes ārsta, lai novērtētu kopējo veselības stāvokli.
Otra skumjā ziņa šai sakarā nepārprotami ir to pusē, kuri izvēlas pie ārstiem neiet, proti, cik maksā mediķu konsultācijas. Valsts apmaksātās vizītes pie ārsta speciālista nereti jāgaida pat pusgadu un ilgāk, bet maksas vizītēm naudas vienkārši nav. Domāju, dažiem tāda pusgada vai ilgāka gaidīšana var izrādīties pat liktenīga – varbūt pa tiem saviem sešiem, astoņiem mēnešiem veselības stāvoklis strauji pasliktinās.

Veselības nozare mūsu valstī nenoliedzami ir tumšā plīvurā tīta, bet jācer, pienāks diena, kad varbūt arī pie mums varēsim atviegloti uzelpot ikreiz, kad nāksies saskarties ar medicīniska rakstura problēmu, esot droši, ka par mums parūpēsies arī valsts un šī pašaprūpe neizmaksās daudzus simtus eiro. Tādējādi arī kopējā sabiedrības labklājība noteikti tikai palielināsies. Bet, kamēr to gaidām, varam ieguldīt savā nākotnē kaut to absolūto mazumiņu – neaizmirst, ka ir jāvelta laiks arī sev, ļaujot atelpoties un atpūsties, ļaujot gūt prieku par kādu sen aizmirstu vaļasprieku, kam pēdējā laikā nav atlicis neviens brītiņš. Tas atmaksāsies. Ar uzviju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi