Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pasaules diena rūpēm pašam par sevi, 24.jūlijs, atgādina – esiet sev svarīgi

Anna Kola
09:05
28.07.2022
39

Šķiet, angļu valodas divvārdu salikumam ‘self-care’ tāda labskanīga ekvivalenta latviešu valodā nav. Tulkotājs un vārdnīcas piedāvā savu labāko variantu – pašaprūpe. Skan pagalam jocīgi.

Tas vairāk izklausās pēc darbībām, ko katrs darām, piemēram, slimošanas reizēs, esot pieauguša cilvēka statusā, bet noteikti ne pēc kā tāda, ko patiesībā ietver šis jēdziens angļu valodā.
Šī vajadzība – atjaunot patērētos enerģijas līmeņus – bijusi svarīga visos laikos un laikmetos. Lai cik smagi cilvēks katrā gadu simtenī bijis spiests strādāt, katrā laikā ir bijis arī jāmeklē veidi, kā parūpēties par sevi. Mūsdienu mazkustīgais, sēdošais dzīvesveids, ko vairumam cilvēku paredz atalgotais darbs, labumu veselībai nenes. Toties zeļ un plaukst farmācijas bizness, maksas medicīnas pakalpojumi un acis žilbst no veselību uzlabot sološajiem piedāvājumiem, piedaloties fiziskās un garīgās maksas aktivitātēs. Fizio­terapija vairs nešķiet medicīnas procedūras, ko paraksta ārsts, lai cilvēkiem palīdzētu rehabilitēties pēc smagām traumām vai saslimšanas. Regulāri apmeklēt fizioterapeitu nu jau gandrīz ir kaut kas tāds, kam jābūt katra sevi cienoša jauna cilvēka nedēļas plāna sarakstā.

Lūk, tieši līdz tam esam aizstaigājuši ar šīm divām galējībām – sēdošo, mazkustīgo dzīvesveidu, lūkojoties visu iespējamo lielumu zilās gaismas ekrānos, un par absolūtu trendu kļūstošo ekoloģiska, sportiska, veselīga dzī­ves­veida sludināšanu. Savas astoņas, deviņas, varbūt desmit stundas dienā nosēžam pie viedajiem aparātiem, tad paņemam plecā jauno, modīgo sporta somu un jožam uz sporta zāli. Vislabāk tādu, kura piedāvā abonementu, tur vairāk apmeklētāju, kas zina, varbūt var apmainīties viedokļiem, kuru svaru stieni kā tieši labāk pacelt, lai sanāk acij tīkamāka instagram bilde.
Protams, ne jau viss ir tik slikti. Ir prieks, ka cilvēki aizvien vairāk novērtē labas veselības vērtību laikā, kad, pieļauju, veikalu plauktos liela daļa pārtikas sortimenta ir ar vairāk negatīvo nekā pozitīvo pienesumu uzturam un fiziskai labsajūtai.

Bet kas tad īsti ir šī pašaprūpe vai rūpes pašam par sevi? Tas ir kopēju darbību kopums, ideālajā variantā ar ilgtermiņa efektu, kas palīdz nodrošināt labu ikdienas pašsajūtu, un tas nebūt nenozīmē skaistu skaitli uz svariem un iespīlēšanos par diviem izmēriem mazākos apģērba gabalos. Tas nozīmē justies enerģiskam, možam, dzīvespriecīgam un mierpilnam. Varbūt lasot šķiet, cik vienkārši, bet parēķiniet vien, cik no pēdējā gada laikā nodzīvotajām dienām esat juties tieši tā? Domāju, nemaz tik daudz to dienu nesanāks. Ja sanāk – lieliski, par to var apsveikt! Ja ne, arī nav slikti – var sākt kaut ko darīt lietas labā.

Vēl ir tāda savāda lieta, ko var novērot sabiedrībā, pat grūti to nodēvēt vārdos, bet tas ir tāds kā pašlepnuma, pašcieņas jautājums par to, cik kurš ilgi spēj atturēties no ārsta vizītēm, cenšoties sevi izārstēt pats. Tāda sajūta, ka šis paradums ir pat tāda sava veida sacensība – re, man tāda un tāda kaite, bet, nē, es pie ārsta neeju. Pats tieku galā. Rezultāts – mūsu valsts statistika no nāves cēloņiem godpilno pirmo vietu ieņemot sirds un asinsvadu slimībām. Lieki piebilst, ka vairumā gadījumu gan infarktus, gan insultus var novērst, ja vien laikus pievērš nopietnāku uzmanību savai pašaprūpei, reizi gadā tomēr atvēlot pusstundu vizītei pie ģimenes ārsta, lai novērtētu kopējo veselības stāvokli.
Otra skumjā ziņa šai sakarā nepārprotami ir to pusē, kuri izvēlas pie ārstiem neiet, proti, cik maksā mediķu konsultācijas. Valsts apmaksātās vizītes pie ārsta speciālista nereti jāgaida pat pusgadu un ilgāk, bet maksas vizītēm naudas vienkārši nav. Domāju, dažiem tāda pusgada vai ilgāka gaidīšana var izrādīties pat liktenīga – varbūt pa tiem saviem sešiem, astoņiem mēnešiem veselības stāvoklis strauji pasliktinās.

Veselības nozare mūsu valstī nenoliedzami ir tumšā plīvurā tīta, bet jācer, pienāks diena, kad varbūt arī pie mums varēsim atviegloti uzelpot ikreiz, kad nāksies saskarties ar medicīniska rakstura problēmu, esot droši, ka par mums parūpēsies arī valsts un šī pašaprūpe neizmaksās daudzus simtus eiro. Tādējādi arī kopējā sabiedrības labklājība noteikti tikai palielināsies. Bet, kamēr to gaidām, varam ieguldīt savā nākotnē kaut to absolūto mazumiņu – neaizmirst, ka ir jāvelta laiks arī sev, ļaujot atelpoties un atpūsties, ļaujot gūt prieku par kādu sen aizmirstu vaļasprieku, kam pēdējā laikā nav atlicis neviens brītiņš. Tas atmaksāsies. Ar uzviju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi