Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Stāsts par nacistiem un “denacifikāciju”

Sallija Benfelde
15:10
17.08.2022
73

Krievija par nacistiem dēvē ne tikai ukraiņus, bet apgalvo, ka tādas ir gandrīz visas pasaules valstis, kuras vairs nav īpaši draudzīgas un neatbalsta iebrukumu Ukrainā. Dažreiz, protams, tiek runāts arī par imperiālistiem, tomēr nacisms ir Putina režīma iemīļotais pārmetums civilizētajām pasaules valstīm.

Protams, neonacisti ir daudzās valstīs, taču šoreiz stāsts ir par Krieviju, kura neredz “baļķi savā acī”.

Vai Krievijā nacistu nav? Kur palikušas tās neslēpti nacistiskās organizācijas, kuras lepojās ar hitleriešu karogiem un pat formas tērpiem vēl pirms kara Ukrainā? Tagad, kara laikā, Krievijas propaganda nenogurusi atkārto stāstus par Krievijas armiju un paš­pasludināto Donbasa “republiku” tautas miliciju, kura iznīcina, likvidē vai ņem gūstā nacionālistus, neonacistus un benderoviešus. Tiesa gan, nogalināti vai paņemti gūstā tiek ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji.

Stāsts par kādu jaunu vīrieti no Orlas ir tikai viens no daudzajiem par Krievijas neonacistiem. Pameklējot internetā, var atrast jauna vīrieša fotogrāfiju, kurš nofotografējies pie vācu karoga ar kāškrustu fonā, uz pleca tetovējums ar Hitlera profilu, uz krūtīm – Trešā reiha impērijas ērglis, kurš nagos tur kāškrustu, bet uz apakšdelma uzraksts vācu valodā “Jedem Das Seine” (Katram savs), tieši tāds bija lasāms uz Buhenvaldes koncentrācijas nometnes vārtiem. Šis vīrietis ir Antons Rajevskis, pazīstams krievu nacionālists un Donbasa kara dalībnieks Ukrainā no 2014. līdz 2015. gadam. Rajevskim ir 37 gadi, viņš piedzimis un uzaudzis Orlas apgabalā, kurā savulaik sapulcējās viens no pirmajiem neonacistu grupējumiem Krievijā “Legion 18”. Viens no viņa paziņām žurnālistiem pastāstīja, ka Rajevskis labprāt lasījis visdažādāko reliģisko literatūru ar sektantisku ievirzi, skolā varējis arī mierīgi sēdēt pēdējā solā un lasīt Hitlera “Mein Kampf”. Senais paziņa arī atcerējās, ka Rajevskis ienīdis ebrejus un kaukāziešus, bet jau toreiz viņu vairāk interesējusi sabiedriskā darbība, nevis kautiņi, piemēram, ar imigrantiem.

Rajevskis paspējis pabūt trīs partijās: Nacionālpatriotiskajā partijā, Krievijas nacionālās vienotības partijā un Melnajā sotņā. Pēdējā pilnībā atbilda viņa uzskatiem – īpašais naids pret ebrejiem, simpātijas pret monarhiju un pareizticību. Kad 2014. gadā Kijivā sākās Eiromaidans, Rajevskis devās uz Ukrainu pret to cīnīties, tad atgriezās Krievijā, bet drīz atkal devās karot prokrievisko spēku pusē Donbasā.

Orlā Rajevskis atgriezās 2016. gadā, bet pagājušajā gadā iestājās Krievijas liberāli demokrātiskajā jeb Žirinovska partijā un tika izvirzīts kā kandidāts municipālajās vēlēšanās un paziņoja, ka viņš neiebilst, ja viņu sauc par fašistu. Sekoja virkne skandālu līdz pat tam, ka viņš uzaicināja Orlas gubernatora padomnieku ierasties uz roku cīņu pilsētas centrālajā laukumā. Partija beidzot bija spiesta atsaukt Rajevska kandidatūru. Šogad aprīlī viņš kā brīvprātīgais devās karot uz Ukrainu Krievijas pusē pret “nacisma augoni”. Tagad Rajevskis apgalvo, ka vairs neesot fašists, bet esot krievu nacionālists un absolūtas monarhijas aizstāvis.

Šogad maijā vācu “Bild”, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu, rakstīja, ka Krievijas armijā Uk­rainā karo vismaz divi Krievijas neonacistu grupējumi. Ļoti radikāla grupa ir “Rusich”, tās dibinātājs Aleksejs Miļ­čakovs (31) no Pēterburgas pirms vienpadsmit gadiem kļuva populārs ar sociālajos tīklos ievietotu fotogrāfiju, kurā viņš redzams ar paša nogalinātu kucēnu rokās, bet vairākos citos attēlos rādīts, kā beigtajam dzīvniekam nogriež galvu un ēd tā gaļu. Vēl vienā fotogrāfijā Miļča­kovam fonā ir redzams karogs ar kāškrustu un uzraksts vēsta: “Nogalini bezpajumtniekus, kucēnus un bērnus!” Vēlāk, karojot Ukrainā, intervijā viņš nosauca sevi par “nacistu” un stāstīja, ka uz Donbasu braucis, lai nogalinātu, un skaidroja, ka “nogalināt cilvēku – tas ir medību azarts”. Miļčakovs vēlāk pievienojās vāgneriešu jeb militarizētai algotņu grupai, pabija Sīrijā, tad atgriezās Ukrainā. Pēc viegla ievainojuma viņš tika apbalvots, ne reizi vien intervēts televīzijā un vismaz daļai iedzīvotāju ir kļuvis par nacionālo varoni, kuru mēdz dēvēt par “nāves eņģeli”.

Pieejamo materiālu par Krievijas neonacistiem ir daudz, bet, tos lasot un skatoties fotogrāfijas, vienmēr nākas atcerēties vēsturnieka un politiskā bēgļa Dmitrija Savvina sacīto kādā sarunā: “Normālās valstīs tādi cilvēki agri vai vēlu nonāk vai nu psihiatriskajā klīnikā, vai cietumā. Krievijā viņi tiek apbalvoti un kļūst par nacionālajiem varoņiem.”

Nesaīsināts raksts lasāms
latviesi.com

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi