Krievija par nacistiem dēvē ne tikai ukraiņus, bet apgalvo, ka tādas ir gandrīz visas pasaules valstis, kuras vairs nav īpaši draudzīgas un neatbalsta iebrukumu Ukrainā. Dažreiz, protams, tiek runāts arī par imperiālistiem, tomēr nacisms ir Putina režīma iemīļotais pārmetums civilizētajām pasaules valstīm.
Protams, neonacisti ir daudzās valstīs, taču šoreiz stāsts ir par Krieviju, kura neredz “baļķi savā acī”.
Vai Krievijā nacistu nav? Kur palikušas tās neslēpti nacistiskās organizācijas, kuras lepojās ar hitleriešu karogiem un pat formas tērpiem vēl pirms kara Ukrainā? Tagad, kara laikā, Krievijas propaganda nenogurusi atkārto stāstus par Krievijas armiju un pašpasludināto Donbasa “republiku” tautas miliciju, kura iznīcina, likvidē vai ņem gūstā nacionālistus, neonacistus un benderoviešus. Tiesa gan, nogalināti vai paņemti gūstā tiek ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji.
Stāsts par kādu jaunu vīrieti no Orlas ir tikai viens no daudzajiem par Krievijas neonacistiem. Pameklējot internetā, var atrast jauna vīrieša fotogrāfiju, kurš nofotografējies pie vācu karoga ar kāškrustu fonā, uz pleca tetovējums ar Hitlera profilu, uz krūtīm – Trešā reiha impērijas ērglis, kurš nagos tur kāškrustu, bet uz apakšdelma uzraksts vācu valodā “Jedem Das Seine” (Katram savs), tieši tāds bija lasāms uz Buhenvaldes koncentrācijas nometnes vārtiem. Šis vīrietis ir Antons Rajevskis, pazīstams krievu nacionālists un Donbasa kara dalībnieks Ukrainā no 2014. līdz 2015. gadam. Rajevskim ir 37 gadi, viņš piedzimis un uzaudzis Orlas apgabalā, kurā savulaik sapulcējās viens no pirmajiem neonacistu grupējumiem Krievijā “Legion 18”. Viens no viņa paziņām žurnālistiem pastāstīja, ka Rajevskis labprāt lasījis visdažādāko reliģisko literatūru ar sektantisku ievirzi, skolā varējis arī mierīgi sēdēt pēdējā solā un lasīt Hitlera “Mein Kampf”. Senais paziņa arī atcerējās, ka Rajevskis ienīdis ebrejus un kaukāziešus, bet jau toreiz viņu vairāk interesējusi sabiedriskā darbība, nevis kautiņi, piemēram, ar imigrantiem.
Rajevskis paspējis pabūt trīs partijās: Nacionālpatriotiskajā partijā, Krievijas nacionālās vienotības partijā un Melnajā sotņā. Pēdējā pilnībā atbilda viņa uzskatiem – īpašais naids pret ebrejiem, simpātijas pret monarhiju un pareizticību. Kad 2014. gadā Kijivā sākās Eiromaidans, Rajevskis devās uz Ukrainu pret to cīnīties, tad atgriezās Krievijā, bet drīz atkal devās karot prokrievisko spēku pusē Donbasā.
Orlā Rajevskis atgriezās 2016. gadā, bet pagājušajā gadā iestājās Krievijas liberāli demokrātiskajā jeb Žirinovska partijā un tika izvirzīts kā kandidāts municipālajās vēlēšanās un paziņoja, ka viņš neiebilst, ja viņu sauc par fašistu. Sekoja virkne skandālu līdz pat tam, ka viņš uzaicināja Orlas gubernatora padomnieku ierasties uz roku cīņu pilsētas centrālajā laukumā. Partija beidzot bija spiesta atsaukt Rajevska kandidatūru. Šogad aprīlī viņš kā brīvprātīgais devās karot uz Ukrainu Krievijas pusē pret “nacisma augoni”. Tagad Rajevskis apgalvo, ka vairs neesot fašists, bet esot krievu nacionālists un absolūtas monarhijas aizstāvis.
Šogad maijā vācu “Bild”, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu, rakstīja, ka Krievijas armijā Ukrainā karo vismaz divi Krievijas neonacistu grupējumi. Ļoti radikāla grupa ir “Rusich”, tās dibinātājs Aleksejs Miļčakovs (31) no Pēterburgas pirms vienpadsmit gadiem kļuva populārs ar sociālajos tīklos ievietotu fotogrāfiju, kurā viņš redzams ar paša nogalinātu kucēnu rokās, bet vairākos citos attēlos rādīts, kā beigtajam dzīvniekam nogriež galvu un ēd tā gaļu. Vēl vienā fotogrāfijā Miļčakovam fonā ir redzams karogs ar kāškrustu un uzraksts vēsta: “Nogalini bezpajumtniekus, kucēnus un bērnus!” Vēlāk, karojot Ukrainā, intervijā viņš nosauca sevi par “nacistu” un stāstīja, ka uz Donbasu braucis, lai nogalinātu, un skaidroja, ka “nogalināt cilvēku – tas ir medību azarts”. Miļčakovs vēlāk pievienojās vāgneriešu jeb militarizētai algotņu grupai, pabija Sīrijā, tad atgriezās Ukrainā. Pēc viegla ievainojuma viņš tika apbalvots, ne reizi vien intervēts televīzijā un vismaz daļai iedzīvotāju ir kļuvis par nacionālo varoni, kuru mēdz dēvēt par “nāves eņģeli”.
Pieejamo materiālu par Krievijas neonacistiem ir daudz, bet, tos lasot un skatoties fotogrāfijas, vienmēr nākas atcerēties vēsturnieka un politiskā bēgļa Dmitrija Savvina sacīto kādā sarunā: “Normālās valstīs tādi cilvēki agri vai vēlu nonāk vai nu psihiatriskajā klīnikā, vai cietumā. Krievijā viņi tiek apbalvoti un kļūst par nacionālajiem varoņiem.”
Nesaīsināts raksts lasāms
latviesi.com
Komentāri