Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Stāsts par nacistiem un “denacifikāciju”

Sallija Benfelde
15:10
17.08.2022
27

Krievija par nacistiem dēvē ne tikai ukraiņus, bet apgalvo, ka tādas ir gandrīz visas pasaules valstis, kuras vairs nav īpaši draudzīgas un neatbalsta iebrukumu Ukrainā. Dažreiz, protams, tiek runāts arī par imperiālistiem, tomēr nacisms ir Putina režīma iemīļotais pārmetums civilizētajām pasaules valstīm.

Protams, neonacisti ir daudzās valstīs, taču šoreiz stāsts ir par Krieviju, kura neredz “baļķi savā acī”.

Vai Krievijā nacistu nav? Kur palikušas tās neslēpti nacistiskās organizācijas, kuras lepojās ar hitleriešu karogiem un pat formas tērpiem vēl pirms kara Ukrainā? Tagad, kara laikā, Krievijas propaganda nenogurusi atkārto stāstus par Krievijas armiju un paš­pasludināto Donbasa “republiku” tautas miliciju, kura iznīcina, likvidē vai ņem gūstā nacionālistus, neonacistus un benderoviešus. Tiesa gan, nogalināti vai paņemti gūstā tiek ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji.

Stāsts par kādu jaunu vīrieti no Orlas ir tikai viens no daudzajiem par Krievijas neonacistiem. Pameklējot internetā, var atrast jauna vīrieša fotogrāfiju, kurš nofotografējies pie vācu karoga ar kāškrustu fonā, uz pleca tetovējums ar Hitlera profilu, uz krūtīm – Trešā reiha impērijas ērglis, kurš nagos tur kāškrustu, bet uz apakšdelma uzraksts vācu valodā “Jedem Das Seine” (Katram savs), tieši tāds bija lasāms uz Buhenvaldes koncentrācijas nometnes vārtiem. Šis vīrietis ir Antons Rajevskis, pazīstams krievu nacionālists un Donbasa kara dalībnieks Ukrainā no 2014. līdz 2015. gadam. Rajevskim ir 37 gadi, viņš piedzimis un uzaudzis Orlas apgabalā, kurā savulaik sapulcējās viens no pirmajiem neonacistu grupējumiem Krievijā “Legion 18”. Viens no viņa paziņām žurnālistiem pastāstīja, ka Rajevskis labprāt lasījis visdažādāko reliģisko literatūru ar sektantisku ievirzi, skolā varējis arī mierīgi sēdēt pēdējā solā un lasīt Hitlera “Mein Kampf”. Senais paziņa arī atcerējās, ka Rajevskis ienīdis ebrejus un kaukāziešus, bet jau toreiz viņu vairāk interesējusi sabiedriskā darbība, nevis kautiņi, piemēram, ar imigrantiem.

Rajevskis paspējis pabūt trīs partijās: Nacionālpatriotiskajā partijā, Krievijas nacionālās vienotības partijā un Melnajā sotņā. Pēdējā pilnībā atbilda viņa uzskatiem – īpašais naids pret ebrejiem, simpātijas pret monarhiju un pareizticību. Kad 2014. gadā Kijivā sākās Eiromaidans, Rajevskis devās uz Ukrainu pret to cīnīties, tad atgriezās Krievijā, bet drīz atkal devās karot prokrievisko spēku pusē Donbasā.

Orlā Rajevskis atgriezās 2016. gadā, bet pagājušajā gadā iestājās Krievijas liberāli demokrātiskajā jeb Žirinovska partijā un tika izvirzīts kā kandidāts municipālajās vēlēšanās un paziņoja, ka viņš neiebilst, ja viņu sauc par fašistu. Sekoja virkne skandālu līdz pat tam, ka viņš uzaicināja Orlas gubernatora padomnieku ierasties uz roku cīņu pilsētas centrālajā laukumā. Partija beidzot bija spiesta atsaukt Rajevska kandidatūru. Šogad aprīlī viņš kā brīvprātīgais devās karot uz Ukrainu Krievijas pusē pret “nacisma augoni”. Tagad Rajevskis apgalvo, ka vairs neesot fašists, bet esot krievu nacionālists un absolūtas monarhijas aizstāvis.

Šogad maijā vācu “Bild”, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu, rakstīja, ka Krievijas armijā Uk­rainā karo vismaz divi Krievijas neonacistu grupējumi. Ļoti radikāla grupa ir “Rusich”, tās dibinātājs Aleksejs Miļ­čakovs (31) no Pēterburgas pirms vienpadsmit gadiem kļuva populārs ar sociālajos tīklos ievietotu fotogrāfiju, kurā viņš redzams ar paša nogalinātu kucēnu rokās, bet vairākos citos attēlos rādīts, kā beigtajam dzīvniekam nogriež galvu un ēd tā gaļu. Vēl vienā fotogrāfijā Miļča­kovam fonā ir redzams karogs ar kāškrustu un uzraksts vēsta: “Nogalini bezpajumtniekus, kucēnus un bērnus!” Vēlāk, karojot Ukrainā, intervijā viņš nosauca sevi par “nacistu” un stāstīja, ka uz Donbasu braucis, lai nogalinātu, un skaidroja, ka “nogalināt cilvēku – tas ir medību azarts”. Miļčakovs vēlāk pievienojās vāgneriešu jeb militarizētai algotņu grupai, pabija Sīrijā, tad atgriezās Ukrainā. Pēc viegla ievainojuma viņš tika apbalvots, ne reizi vien intervēts televīzijā un vismaz daļai iedzīvotāju ir kļuvis par nacionālo varoni, kuru mēdz dēvēt par “nāves eņģeli”.

Pieejamo materiālu par Krievijas neonacistiem ir daudz, bet, tos lasot un skatoties fotogrāfijas, vienmēr nākas atcerēties vēsturnieka un politiskā bēgļa Dmitrija Savvina sacīto kādā sarunā: “Normālās valstīs tādi cilvēki agri vai vēlu nonāk vai nu psihiatriskajā klīnikā, vai cietumā. Krievijā viņi tiek apbalvoti un kļūst par nacionālajiem varoņiem.”

Nesaīsināts raksts lasāms
latviesi.com

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi