Karš Ukrainā nebeigsies ne rīt, ne parīt, ziņas no frontes bieži vien vairs nav mediju pirmajās lapās, un cilvēki nogurst. Tomēr ilūziju par Putina režīmu vismaz Eiropā nav, vai arī tās pamazām dilst.
Protams, nākamā ziema ir galvenais iedzīvotāju bažu cēlonis, un, piemēram, Čehijā, Prāgā, 3. septembrī notika demonstrācija pret valdību un gāzes cenas kāpumu un protestētāji paziņoja, ka Čehijai jābūt neitrālai un jāslēdz tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem, arī Krieviju, kritizēja arī valsts varu par to, ka tā karā atbalsta Ukrainu. Protestā piedalījās aptuveni 70 tūkstoši galēji labējie un galēji kreisi noskaņotie iedzīvotāji. Čehijas premjerministrs brīdināja, ka akciju organizējuši prokrieviskie spēki, un atgādināja par Krievijas propagandu.
Protams, t.s. “piektā kolonna” ir visās Eiropas valstīs, bet svarīgi ir arī tas, ko domā un saprot Krievijas iedzīvotāji. Vai viņi saprot, kas notiek, vai arī joprojām izvēlas dzīvot pēc principa: neredzēt, nedzirdēt, nedomāt?
Septembra sākumā Krievijas socioloģisko pētījumu centrs “Levadas” publicēja kārtējo aptauju rezultātus. Protams, šie rezultāti nav pilnīgi ticami, publiskajā telpā bieži izskan, ka iedzīvotāji slēpj uzskatus vai arī atsakās aptaujās piedalīties, jo baidās, tomēr kopējo ieskatu tie dod.
Jau kopš marta vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka “valsts dodas pareizā virzienā” – tā aptaujās apgalvo 67-68 procenti respondentu. Kopš pavasara prezidentu Putinu aptaujās atbalsta 83 procenti iedzīvotāju, un faktiski šis skaitlis ir nemainīgs, 69-71 procenta robežās ir arī atbalsts valdībai. Krievijas Domi jeb parlamentu atbalsta aptuveni 57-60 procenti aptaujāto.
Līdzīga situācija Krievijas iedzīvotāju vidū ir arī jautājumā par karu Ukrainā. Var teikt, ka aptaujas liecina – aptuveni puse iedzīvotāju uzskata, ka “specoperācija” jāturpina, bet puse domā, ka vajadzētu sākt sarunas, toties aug pārliecība, ka karš ievilksies.
Vai notiekošais Ukrainā aptaujātos uztrauc? Aprīlī tas ļoti uztrauca 46 procentus, augustā – 37. Protams, ja skatās pēc vecuma grupām, tad visvairāk uztraucas gados vecākie iedzīvotāji, viņu vidū par “specoperāciju” jeb karu uztraucas 55 procenti aptaujāto. Šajā vecuma grupā arī visvairāk iedzīvotāju saka, ka atbalsta Krievijas armijas rīcību Ukrainā: ļoti atbalsta 60 un drīzāk atbalsta kopā pavisam 85 procenti. Augustā mazliet samazinājies to daudzums, kuri jūt lepnumu par karavīru rīcību Ukrainā (tā jūtas 48 procenti), bet satraukumu, bailes un šausmas kopš marta nemainīgi jūt 31 procents respondentu. Arī to, kuri lepojas ar karavīru rīcību Ukrainā, visvairāk ir gados vecāko aptaujāto vidū (57 procenti).
Interesanti ir arī dati par to, ko Krievijas iedzīvotāji domā par okupētās Hersonas un Zaporižjes nākotni. 45 procenti uzskata, ka šīm teritorijām jākļūst par daļu no Krievijas vai arī jābūt neatkarīgām valstīm, puse respondentu okupētajās teritorijās atbalsta referendumus. Ja referendumos Ukrainas iedzīvotāji nobalsotu par apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā, tad 75 procenti Krievijas iedzīvotāju to atbalstītu. Protams, visvairāk referendumus un teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā atbalsta gados vecākie iedzīvotāji, viņus acīmredzot nemulsina tas, ka referendumi notiktu zem ieroču stobriem.
Aptauju dati ir šokējoši, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par represijām Krievijā. Latvijā strādājošais Krievijas ziņu portāls “Meduza” publicējis Krievijas iekšlietu sistēmas atskaites datus par pēdējiem sešiem mēnešiem par represijām. No 24. februāra līdz 17. augustam Krievijā aizturēti 16 437 cilvēki, kuri piedalījušies pretkara protestos, Valsts Dome ir pieņēmusi 16 jaunus represīvus likumus vai labojumus jau esošajiem dokumentiem. Par “armijas diskreditēšanu” ir ierosinātas 3780 lietas, to skaitā ir arī krimināllietas, cilvēki jau notiesāti un atrodas ieslodzījumā. Kopš kara sākuma 15 organizācijas Krievijā ir pasludinātas par “nevēlamām” un aptuveni septiņi tūkstoši interneta lapu ir bloķētas saistībā ar “kara cenzūru”, plašs ir arī “ārvalstu aģentu” saraksts.
Secinājumi ir skarbi: represijas faktiski ir ieviesušas Krievijā diktatūru, pretkara kustība ir sagrauta, aktīvistus un neatkarīgos politiķus apcietina vai arī spiež emigrēt. Tādēļ nepārsteidz, ka iedzīvotāji negrib ne dzirdēt, ne redzēt, ne zināt, kas patiesībā notiek Ukrainā un saistībā ar karu. Un, protams, daļa iedzīvotāju joprojām tic Putina un viņa atbalstītāju sacītajam.
Tikmēr Ukrainā kara laikā nogalināti jau vismaz 382 bērni, bet ievainoti vismaz 740. Ukrainas varasiestādes arī informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2328 mācību iestādēm, no kurām 289 pilnībā sagrautas. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva, valsts pirmā lēdija Olena Zelenska intervijā britu raidsabiedrība BBC sacīja: “Cenas kāpj arī Ukrainā. Bet bez tā mūsu cilvēki tiek arī nogalināti. Kad jūs skaitāt penijus savā bankas kontā vai kabatā, mēs darām to pašu un skaitām mūsu upurus.”
Par O.Zelenskas sacīto vajadzētu atcerēties arī Latvijai – ukraiņi ar savām asinīm aizstāv arī mūsu brīvību! Neizliksimies, ka neko nezinām un nesaprotam!
Jau esmu rakstījusi un varu tikai atkārtot, ka Latvijai šī rudens Saeimas vēlēšanas ir vismaz tikpat svarīgas kā savulaik referendums par valsts valodu. Aiciniet visus savus draugus, radus un paziņas piedalīties vēlēšanās. Mēs negribam sagaidīt tādu “kārtību”, kāda valda Krievijā, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai balsot iet tie, kuriem neatkarīga un brīva Latvija ir vērtība, jo prokremlisko partiju atbalstītāji balso gandrīz vienmēr!
Komentāri