Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Cukurs – ļauns vai labs. Bet garšīgs

Sarmīte Feldmane
13:34
06.11.2021
11

Jo dienu, jo trakāk. Var tikai brīnīties, kā vispār cilvēki ir izdzīvojuši, pārdzīvojuši dažādus laikus.

Un šoreiz runājot par ēdienu. Kādas tik brīdinošas vēstis gadu gaitā nav izskanējušas, atliek vien atcerēties. Garajiem gurķiem, kurus tirgo ziemā, ir leduszivs gēns, lai pārvadājot nesasalst, jebkurš dzīvnieks, ko audzē pārtikai, tiek barots ar hormonu preparātiem, bet tie, nonākot cilvēka organismā, to pārvērš – kaut ko atņem, kaut ko pastiprina. Tāpēc arī tik daudz dīvaiņu apkārt. Par kaitīgu un bīstamu tika uzskatīta šķīstošā kafija, bet savulaik nebija nekā neveselīgāka par sviestu un labāka par margarīnu. Tā teikt, katram laikam kas savs. Padomju gados gan parasti, ja kāda produkta ilgāku laiku nebija veikalos, viens no skaidrojumiem derēja – domājiet par veselību, jo mazāk to ēdīsiet, jo ilgāk dzīvosiet.

Pēdējos gados burtus ĢMO    zina katrs. Tas ir kas ļoti, ļoti slikts. Pierādījumi mainās atkarībā no pētījuma pasūtītāja. Nenoliedzami, pēdējos simts, pat 50 un mazāk gados mainījusies cilvēku dzīve, ikdiena un arī uzturs. Produktus vairs neaudzē naturālajās saimniecībās, bet lielsaimniecībās, maizi necep nelielas ceptuves, bet ražotnes. Viss ir modernizēts, automatizēts. Grūti pat iedomāties, ka kaut kas varētu būt citādi, ka kafiju nevarētu nopirkt automātā vai no rīta kopā ar laikrakstiem kādu saldu bulciņu.

Un te nu atkal par ļauno, bīstamo, kas ir tepat tuvumā. Virtuvē, istabā uz galda, bieži vien arī kabatā. Un tas ir kaut kas salds: konfektes, kārumi un ne tikai. Bez cukura ir reti kurš produkts, jo tas vispirms jau ir labs konservants. Pat vecos laikos, sālot gaļu, šķiņķa gabalam tika uzbērts arī cukurs. Kas labāk par cukuru nomierina satraukumu? Ne velti cukurūdens bija labs mierinātājs. Tas bija kādreiz, kad cukurs bija kas īpašs. Tagad salds ir pašsaprotams. Vai tas slikti vai labi? Viss, kas ir pār mēru, ir slikti. Arī, apēdot kilogramu burkānu    vai riekstu, diezin vai organismam patiks.

Cilvēku lielākā nelaime visos laikos bijis mērenības trūkums. Visa vienmēr šķiet par maz. Tā ir arī ar saldumiem. Jau sen mediķi sāli un cukuru nodēvējuši par balto nāvi, jo, pārāk daudz to lietojot, var iedzīvoties dažādās kaitēs. Taču to pašu gan var attiecināt uz jebkuru produktu.

Nesen    kustība “Veselīga Latvija” sākusi parakstu vākšanu, rosinot noteikt cukuru kā vienu no atkarību raisošām substancēm. Cukurs tiek nolikts vienā plauktā ar tabaku, alkoholu, narkotikām.

Iniciatīvas autori uzsver, ka, nosakot cukuru kā vienu no atkarību izraisītājiem, “būs iespējas efektīvāk kopā kā sabiedrībai strādāt, lai samazinātu tā lietojumu produktos, pārskatīt saldumu un pievienotu rafinēto cukuru saturošu produktu reklamēšanu, tai skaitā īpaši jūtīgajā bērnu auditorijā, kā arī samazināt šo produktu pārāk plašo pieejamību nākotnē. Jau daudzus gadus ārsti un uztura speciālisti akcentē cukuru kā riska faktoru dažādu hronisku slimību attīstībā. Šīs slimības samazina arī Latvijas iedzīvotāju aktīvās dzīves gadus un vairo agrīnu mirstību no hroniskām slimībām. Daudzu pētījumu dati liecina, ka cukuram un tā aizvietotājiem ir arī ievērojama loma kvalitatīvas dzīvildzes samazināšanā un dzīves laikā iegūto slimību skaita pieaugumā. Cukura patēriņa ietekmi lielā mērā saista tostarp arī ar garīgās veselības sarežģījumiem. Pēdējā desmitgadē veiktie pētījumi liecina, ka cukurs un tā aizvietotāji ir kvalificējami kā atkarību raisoši”.

Vai tad atkarību neveicina viss, kas garšo? Ja garšo pomelo – pomeloatkarīgais, pirmie lociņi pavasarī – lociņatkarīgais, bumbieri – bumbieratkarīgais… Ja labi pameklē, var nopirkt visu gadu. Vai, noliekot    cukuru blakus kokaīnam un šņabim, būs kāds labums? Ja tagad, apēdot cukurmaizīti, ēdājs ir priecīgs, būs mazāk cukura – kārosies apēst otru.

Ne jau aizliegumi un baidīšana kādreiz līdzējusi. Kāpēc pēdējos gados tik populāri ir ēdieni ar bērnības garšu? Ko ēdi bērnībā, tas paliek atmiņā. Ja bērni mazāk dzers saldās suliņas, mazāk ēdīs saldos sieriņus utt., pieradīs pie citām garšām, nekārosies pārmēru saldu. Tikai audzināšana un izglītošana var ko mainīt, ne jau tas, ka tiks paziņots – cukurs veicina atkarību. Lieto vai nu marihuānu ( to daudzviet pasaulē lieto legāli), vai cukuru, esi atkarīgais… Un ko darīs ar cukuratkarīgajiem?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi