Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Cukurs – ļauns vai labs. Bet garšīgs

Sarmīte Feldmane
13:34
06.11.2021
51

Jo dienu, jo trakāk. Var tikai brīnīties, kā vispār cilvēki ir izdzīvojuši, pārdzīvojuši dažādus laikus.

Un šoreiz runājot par ēdienu. Kādas tik brīdinošas vēstis gadu gaitā nav izskanējušas, atliek vien atcerēties. Garajiem gurķiem, kurus tirgo ziemā, ir leduszivs gēns, lai pārvadājot nesasalst, jebkurš dzīvnieks, ko audzē pārtikai, tiek barots ar hormonu preparātiem, bet tie, nonākot cilvēka organismā, to pārvērš – kaut ko atņem, kaut ko pastiprina. Tāpēc arī tik daudz dīvaiņu apkārt. Par kaitīgu un bīstamu tika uzskatīta šķīstošā kafija, bet savulaik nebija nekā neveselīgāka par sviestu un labāka par margarīnu. Tā teikt, katram laikam kas savs. Padomju gados gan parasti, ja kāda produkta ilgāku laiku nebija veikalos, viens no skaidrojumiem derēja – domājiet par veselību, jo mazāk to ēdīsiet, jo ilgāk dzīvosiet.

Pēdējos gados burtus ĢMO    zina katrs. Tas ir kas ļoti, ļoti slikts. Pierādījumi mainās atkarībā no pētījuma pasūtītāja. Nenoliedzami, pēdējos simts, pat 50 un mazāk gados mainījusies cilvēku dzīve, ikdiena un arī uzturs. Produktus vairs neaudzē naturālajās saimniecībās, bet lielsaimniecībās, maizi necep nelielas ceptuves, bet ražotnes. Viss ir modernizēts, automatizēts. Grūti pat iedomāties, ka kaut kas varētu būt citādi, ka kafiju nevarētu nopirkt automātā vai no rīta kopā ar laikrakstiem kādu saldu bulciņu.

Un te nu atkal par ļauno, bīstamo, kas ir tepat tuvumā. Virtuvē, istabā uz galda, bieži vien arī kabatā. Un tas ir kaut kas salds: konfektes, kārumi un ne tikai. Bez cukura ir reti kurš produkts, jo tas vispirms jau ir labs konservants. Pat vecos laikos, sālot gaļu, šķiņķa gabalam tika uzbērts arī cukurs. Kas labāk par cukuru nomierina satraukumu? Ne velti cukurūdens bija labs mierinātājs. Tas bija kādreiz, kad cukurs bija kas īpašs. Tagad salds ir pašsaprotams. Vai tas slikti vai labi? Viss, kas ir pār mēru, ir slikti. Arī, apēdot kilogramu burkānu    vai riekstu, diezin vai organismam patiks.

Cilvēku lielākā nelaime visos laikos bijis mērenības trūkums. Visa vienmēr šķiet par maz. Tā ir arī ar saldumiem. Jau sen mediķi sāli un cukuru nodēvējuši par balto nāvi, jo, pārāk daudz to lietojot, var iedzīvoties dažādās kaitēs. Taču to pašu gan var attiecināt uz jebkuru produktu.

Nesen    kustība “Veselīga Latvija” sākusi parakstu vākšanu, rosinot noteikt cukuru kā vienu no atkarību raisošām substancēm. Cukurs tiek nolikts vienā plauktā ar tabaku, alkoholu, narkotikām.

Iniciatīvas autori uzsver, ka, nosakot cukuru kā vienu no atkarību izraisītājiem, “būs iespējas efektīvāk kopā kā sabiedrībai strādāt, lai samazinātu tā lietojumu produktos, pārskatīt saldumu un pievienotu rafinēto cukuru saturošu produktu reklamēšanu, tai skaitā īpaši jūtīgajā bērnu auditorijā, kā arī samazināt šo produktu pārāk plašo pieejamību nākotnē. Jau daudzus gadus ārsti un uztura speciālisti akcentē cukuru kā riska faktoru dažādu hronisku slimību attīstībā. Šīs slimības samazina arī Latvijas iedzīvotāju aktīvās dzīves gadus un vairo agrīnu mirstību no hroniskām slimībām. Daudzu pētījumu dati liecina, ka cukuram un tā aizvietotājiem ir arī ievērojama loma kvalitatīvas dzīvildzes samazināšanā un dzīves laikā iegūto slimību skaita pieaugumā. Cukura patēriņa ietekmi lielā mērā saista tostarp arī ar garīgās veselības sarežģījumiem. Pēdējā desmitgadē veiktie pētījumi liecina, ka cukurs un tā aizvietotāji ir kvalificējami kā atkarību raisoši”.

Vai tad atkarību neveicina viss, kas garšo? Ja garšo pomelo – pomeloatkarīgais, pirmie lociņi pavasarī – lociņatkarīgais, bumbieri – bumbieratkarīgais… Ja labi pameklē, var nopirkt visu gadu. Vai, noliekot    cukuru blakus kokaīnam un šņabim, būs kāds labums? Ja tagad, apēdot cukurmaizīti, ēdājs ir priecīgs, būs mazāk cukura – kārosies apēst otru.

Ne jau aizliegumi un baidīšana kādreiz līdzējusi. Kāpēc pēdējos gados tik populāri ir ēdieni ar bērnības garšu? Ko ēdi bērnībā, tas paliek atmiņā. Ja bērni mazāk dzers saldās suliņas, mazāk ēdīs saldos sieriņus utt., pieradīs pie citām garšām, nekārosies pārmēru saldu. Tikai audzināšana un izglītošana var ko mainīt, ne jau tas, ka tiks paziņots – cukurs veicina atkarību. Lieto vai nu marihuānu ( to daudzviet pasaulē lieto legāli), vai cukuru, esi atkarīgais… Un ko darīs ar cukuratkarīgajiem?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi