Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kad bilžu ir vairāk par patiesiem dzīves mirkļiem

Anna Kola
12:49
12.02.2022
8

Pēdējos gados esam pieredzējuši ārkārtīgi strauju digitālo tehnoloģiju attīstību. Lai kāda inovatīva ierīce arī netiktu palaista plašā tirgošanā, ir tikai laika jautājums, iekams to jaunākās analoģijas tiek aprīkotas ar programmām fotogrāfiju uzņemšanai. Šīs mobilās ierīces ir aprīkotas ar atmiņu, kas spēj saglabāt simtiem un tūkstošiem fotogrāfiju; daži cilvēki izmanto šo priekšrocību, un fotogrāfijas nekad netiek pārvērstas taustāmos glancēta papīra taisnstūros, ko noglabāt biezos albumos kaut kur viesistabas sekcijas plauktos. Šādi attēli tā arī paliek digitālos plašumos ierīču atmiņas kartēs un mākoņos, lai vēlāk tiktu izdzēsti, atbrīvojot vietu jauniem raibiem un krāsainiem mirkļu iemūžinājumiem. Tieši tā iemesla dēļ, ka jaunākās tehnoloģijas ikvienam ir pieejamas tik viegli, cilvēki fotografē ik brīdi savas dzīves.

Lai kāds spontāns un negaidīts, iespējams, pārsteiguma radīts brīdis arī negadās, esam gatavi to iemūžināt fotogrāfijā. Šādus maģiski iekonservētus laika gabaliņus varam turēt sev par piemiņu, poētiski izsakoties, mūžīgi – vai tas būtu tiešām atminēšanās vērts brīdis no svarīga dzīves notikuma vai vienkārši ātrs selfijs, lai parādītu draudzenei jaunāko apģērba gabalu, kas piemērīts kādā modes veikalā. Lielākoties gan tas, ko attēlo fotogrāfijas, ir vērā ņemams aspekts. Joprojām tiek novērtēta fotografēšana kā māksla, veids, kā saglabāt atmiņas un atcerēties tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs turpinām izmantot iespēju, ka bildes varam uzņemt teju ik brīdi un ikvienā situācijā, līdz ar to, domājams, lielākajam vairumam cilvēku pieder plaša fotogrāfiju kolekcija, kuras diezin vai kādreiz spēs pretendēt uz goda vietu glītā koka rāmītī.

Senāk ļaudis ticēja, ka foto­grāfija spēja nozagt daļu cilvēka dvēseles. Deviņpadsmitajā gadsimtā Amerikas Lielo Līdze­numu indiāņu ciltis fotogrāfus dēvēja par “ēnu ķerājiem”. Viņi ticēja, ka fotogrāfijas personalizēja ēnas, līdz ar to tajās tiekot iesprostota daļa no tajās attēloto subjektu dvēseles. Lāsti, kas saistīti ar fotogrāfiju izmantošanu, ir daudzās kultūrās, tāpat arī māņticības, kas ar tām saistītas. Pie­mēram, deviņpadsmitajā gadsimtā ģimenes portretus bieži apgrieza ar seju uz leju, lai tajās neiemājotu mirušo gari. Pie mums no vecākiem ļaudīm vēl dzird brīdinājumus, ka pie sienas nevajag kārt mirušo tuvinieku bildes, ka tas atņem enerģiju jaunajiem, spriganajiem. Taču šie ticējumi nekļuva par šķērsli attēlu uzņemšanas Lielajam sprādzienam.

Mūsdienās it visur redzam cilvēkus – jaunus un vecus – ar viedtālruņiem rokās, nodurtām galvām, ar narkotiskai atkarībai līdzīgu azartu raugoties mazajos, spīdīgajos ekrānos. Visbiežāk tieši uz fotogrāfijām, gan svešu, gan pazīstamu, gan sen nesatiktu un satikt negribētu cilvēku bildēm. Mēs esam aizmirsuši visas senās leģendas un nostāstus par foto­grāfiju un to ietverto spēku. Liela daļa mūsu ikdienas balstās uz internetu, sociālajiem tīkliem, ziņām, un lielākā daļa šīs informācijas ir vizuāla. Asiņaini notikumi Tuvajos Austrumos, kādas ģimenes traģēdija Marokā, zaudējot bērnu akas šahtā, mākslīgi izskaistinātas sejas un nedabiski apaļumi no instagrama plašumiem… Šie attēli, vai mēs to gribam vai ne, iespiežas zemapziņā. Nav svarīgi, vai pārtveram enerģiju no tiem, vai spējam izjust empātiju pret kaut kādiem notikumiem vai cilvēkiem, fotogrāfiju spēks atstāj nospiedumus mūsu psihē.

Nereti pieķeru sevi pie domas, kur būs cilvēks vēl pēc gadiem piecdesmit, ja tehnoloģijas turpinās attīstīties ar tādu pašu ātrumu. Vai mēs cits ar citu vairs nerunāsim? Vai viens uz otru vairs nepalūkosimies, jo viss taču būs redzams mazajās, stiklotajās – varbūt halogramētajās – ierīcēs? Varbūt pašiem nebūs balss, jo visu mūsu vietā spēs paziņot ierīces?

Sargāsim savu enerģiju, savu dzīvi, privātumu un to mazo pasaules daļiņu, kas mums katram ir dota, no svešām acīm. Ik katra fiziska komunikācija un dalīšanās ir enerģijas apmaiņa, tāda tā ir arī sociālajos tīklos un internetā kopumā. Katra viedtālrunī notverta bilde noārda daļu no pelēkās vielas šūnām, kam vairs nav jāpiepūlas šo informāciju noglabāt vēlākai apcerēšanai, jo to visu taču var atkal un atkal no jauna aplūkot mākonī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi