Lai arī bieži tiek runāts par to, cik daudzi kļuvuši par krāpniecības upuriem, aizvien gan jauni, gan cilvēki cienījamos gados iekrīt lamatās.
Tā kā liela daļa mūsdienu tirdzniecības un preču apgrozības notiek tieši interneta vidē – gan interneta veikalos, gan sludinājumu portālos un pat sociālajos tīklos, krāpniekiem rodas arvien jaunas idejas, kā īstenot savas nekrietnās ieceres. Pēdējā laikā diezgan bieži arī pati saņemu ne vien zvanus (lielākoties krievu valodā) ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem gan uzreiz atsakos, tiklīdz dzirdu, ka klausulē atskan krievu valoda. Bet pavisam nesen, pēc kāda pirkuma interneta veikalā, kura reģistrētā adrese bija Ķīnā, sāku saņemt interesantas īsziņas, kas aicināja apmaksāt muitas nodevu – to darīt bija aicinājums atvērt interneta saiti. Tā kā starptautiskus sūtījumus, par kuriem nākas maksāt muitas nodevu, esmu saņēmusi iepriekš jau vairākkārt, zinu šo procedūru un zinu, kādam būtu jāizskatās paziņojumam par saņemtu sūtījumu, kuru nepieciešams atmuitot. Katrā ziņā – ne šādi, ne SMS veidā, kur nav norādīta nekāda informācija par paku, bet vien interneta saite ar aizdomīgu burtu salikumu. Atzīšos, ka šīs SMS vienkārši izdzēsu un daudz par tām neprātoju, jo ir taču skaidrs – krāpniecisko mēģinājumu ir ļoti, ļoti daudz. Tad pamanīju kāda sava paziņas ierakstu sociālajā tīklā Facebook, kas vēstīja par līdzīgu gadījumu, tomēr šoreiz cilvēks uz mānīgo SMS bija uzķēries un zaudējis visus bankas kontā, kas piesaistīts konkrētajai maksājumu kartei, esošos līdzekļus.
“Viena no krāpniecības shēmām, pērkot internetā – tiklīdz nopirktā prece sāk kustību (no ārzemēm), krāpnieku rokās nonāk pircēja telefona numurs (iespējams, tas ir uzrakstīts uz iepakojuma, jo beigās taču nāk ziņa par to, kā izņemt no pakomāta). Atnāk sms, paziņojums no it kā UPS – samaksāt muitu (EUR 1.99). Nav nemaz tik neloģiski, jo varbūt tiešām jāmaksā kaut kāda pēkšņa muitas nodeva + UPS it kā ir kurjerkompānija. Maksājot (ievadot kartes datus) vairākos “maksājumos” iztīra kontu. Bankā tajā mirklī summa ir rezervēta, neko vairs nevar apstādināt. Diezgan droša shēma tiklīdz krāpnieki tiek pie kartes datiem,” tā ar savu pieredzi Facebook dalījās Ģirts Lapiņš. Viņš arī iesaka katram, kurš labprāt iepērkas internetā, izveidot divas maksājumu kartes – vienu tikai šim mērķim, kurā tiek ieskaitīta tikai vajadzīgā summa pirkumiem. Jāsaka, ka padoms nav slikts – tomēr ir skaidrs, ka ne katram ir vēlēšanās pasūtīt papildu bankas karti, par kuru tāpat ik mēnesi nāksies maksāt apkalpošanas maksu. Palasot avotus par šo tēmu, ir skaidrs, ka problēma ir globāla, arvien milstoša un apgrūtinoša. Kā vēsta vietne “LV portāls”, šī gada pirmajos sešos mēnešos no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā trīs miljoni eiro. Eksperti arvien atgādina, ka krāpnieku metodes ir ļoti daudzveidīgas un izkoptas – ne tikai SMS ar viltīgām saitēm, izmānot datus, bet arī psiholoģiski uzbrukumi, telefonkrāpšanas, pat iesaiste romantiskās attiecībās un saņemtas vēstules banku, valsts iestāžu vārdā. Ideju blēžiem nudien netrūkst, bet pats skumjākais – ka pat tad, ja policijai izdodas kādu no šiem pasaules blēžiem apturēt, arvien uzrodas jauni ar jaunām idejām un paņēmieniem, kā apmuļķot cilvēkus un iedzīvoties no viņu labuma. Protams, daļai cilvēku šķiet – kā gan var uz šiem trikiem uzķerties? Piekrītu – šādas ziņas, zvanus un e-pasta vēstules tomēr var salīdzinoši viegli atšķirt no “īstajām”. Tomēr, ko tad, ja cilvēks nav pieredzējis, nezina un nav dzirdējis neko par līdzīgiem gadījumiem? Tad, protams, ir liela iespējamība papildināt Latvijas apkrāpto iedzīvotāju statistiku. Vēl pagājušajā vasarā “Druvā” rakstīju par krāpniekiem, kas uzrodas pēc ievietota sludinājuma SS.COM portālā, uzdodoties par Omnivas starpniekiem – tobrīd arī pati gandrīz kļuvu par upuri. Šķita, ka tas ir kāds jauns krāpniecības paņēmiens, tomēr izrādījās, ka tobrīd šāda veida darbība eksistēja jau vairāk nekā 18 mēnešus! Un policija bezspēcīga… vienus varbūt pieķer, uzrodas nākamie. Viena no lielākajām priekšrocībām potenciālajiem krāpniekiem ir plašā informācijas pieejamība sociālajos tīklos. Par to atgādina arī kiberdrošības eksperte Sanita Meijere: “Galvenais, ar ko ikvienam vajadzētu sākt un pie kā piedomāt, ir digitālais nospiedums – pēdas, ko katrs par sevi atstājam sociālajos tīklos. Jo plašāk dalīsimies ar privātām ziņām, jo vairāk iespēju būs kibernoziedzniekiem savākt labu stāstu, ar ko mūs pēc tam uzrunāt un pārliecināt veikt kaut kādas darbības.” Ļoti populāri ir pirms ceļojumiem, esot lidostā, “iečekoties” sociālajos medijos un parādīt, ka dodamies lidojumā kopā ar visu ģimeni uz nedēļu vai divām uz tādu un tādu valsti, un tas ir gluži kā aicinājums ļaundariem iet un apciemot jūsu mājvietu, par to atgādina kiberspeciāliste. “Policija ir atklājusi saistību starp dzīvesvietu apzagšanu un šādiem ziņojumiem par prombūtni sociālajos tīklos.” Domājot par savu drošību un savu datu drošību, vienmēr jābūt modriem – jāpatur prātā, ka no digitālās drošības un dīvainām SMS ar aicinājumiem apmeklēt kādas saites nav tālu līdz fiziskās drošības apdraudējumam. “Tātad – pirmais un galvenais – ir svarīgi tas, cik daudz ļaujam par sevi redzēt un uzzināt sociālajos medijos. Naudas līdzekļu izkrāpējiem ir laiks un iespējas veiksmīgi sagatavoties savām darbībām,” atgādina S. Meijere.
Kiberdrošības eksperte Sanita Meijere, “SK ID Solutions” biznesa attiecību un Latvijas filiāles vadītāja, norāda – finanšu krāpniekiem izdodas izmānīt tik daudz naudas tikai pašu upuru neapzinīgo darbību dēļ. “Neesam bijuši pietiekami uzmanīgi, neesam ievērojuši norādes un informāciju par rīcību ar finanšu līdzekļiem digitālajā vidē.”
Ārsts psihoterapeits Andris Jansons cilvēku gatavību riskēt ar savu naudu, pakļaujoties krāpnieku zvaniem vai e-pasta vēstulēm, komentē šādi: “Krāpnieciski sūtījumi pastāv, un pētījumi liecina, ka to apjoms pieaug un tie diemžēl mēdz būt veiksmīgi, ik gadus pasaulē radot triljoniem [eiro] zaudējumus indivīdiem, organizācijām un valdībām. Blēdīgajos lūgumos sastopami gan pazīstami zīmoli, lai vairotu ticamību, gan izlikšanās par vietējo uzņēmēju, gan norādes uz laika limitiem, lai veicinātu motivāciju, gan krāsaini attēli ar naudu, laimestiem un to laimētājiem, gan izkopta valoda ar juridisku terminoloģiju.
Komentāri