Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Palīgs un reizē bieds – interneta vide

Anna Kola
07:48
29.08.2023
18

Lai arī bieži tiek runāts par to, cik daudzi kļuvuši par krāpniecības upuriem, aizvien gan jauni, gan cilvēki cienījamos gados iekrīt lamatās.

Tā kā liela daļa mūsdienu tirdzniecības un preču apgrozības notiek tieši interneta vidē – gan interneta veikalos, gan sludinājumu portālos un pat sociālajos tīklos, krāpniekiem rodas arvien jaunas idejas, kā īstenot savas nekrietnās ieceres. Pēdējā laikā diezgan bieži arī pati saņemu ne vien zvanus (lielākoties krievu valodā) ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem gan uzreiz atsakos, tiklīdz dzirdu, ka klausulē atskan krievu valoda. Bet pavisam nesen, pēc kāda pirkuma interneta veikalā, kura reģistrētā adrese bija Ķīnā, sāku saņemt interesantas īsziņas, kas aicināja apmaksāt muitas nodevu – to darīt bija aicinājums atvērt interneta saiti. Tā kā starptautiskus sūtījumus, par kuriem nākas maksāt muitas nodevu, esmu saņēmusi iepriekš jau vairākkārt, zinu šo procedūru un zinu, kādam būtu jāizskatās paziņojumam par saņemtu sūtījumu, kuru nepieciešams atmuitot. Katrā ziņā – ne šādi, ne SMS veidā, kur nav norādīta nekāda informācija par paku, bet vien interneta saite ar aizdomīgu burtu salikumu. Atzīšos, ka šīs SMS vienkārši izdzēsu un daudz par tām neprātoju, jo ir taču skaidrs – krāpniecisko mēģinājumu ir ļoti, ļoti daudz. Tad pamanīju kāda sava paziņas ierakstu sociālajā tīklā Facebook, kas vēstīja par līdzīgu gadījumu, tomēr šoreiz cilvēks uz mānīgo SMS bija uzķēries un zaudējis visus bankas kontā, kas piesaistīts konkrētajai maksājumu kartei, esošos līdzekļus.

“Viena no krāpniecības shēmām, pērkot internetā – tiklīdz nopirktā prece sāk kustību (no ārzemēm), krāpnieku rokās nonāk pircēja telefona numurs (iespējams, tas ir uzrakstīts uz iepakojuma, jo beigās taču nāk ziņa par to, kā izņemt no pakomāta). Atnāk sms, paziņojums no it kā UPS – samaksāt muitu (EUR 1.99). Nav nemaz tik neloģiski, jo varbūt tiešām jāmaksā kaut kāda pēkšņa muitas nodeva + UPS it kā ir kurjerkompānija. Maksājot (ievadot kartes datus) vairākos “maksājumos” iztīra kontu. Bankā tajā mirklī summa ir rezervēta, neko vairs nevar apstādināt. Diezgan droša shēma tiklīdz krāpnieki tiek pie kartes datiem,” tā ar savu pieredzi Facebook dalījās Ģirts Lapiņš. Viņš arī iesaka katram, kurš labprāt iepērkas internetā, izveidot divas maksājumu kartes – vienu tikai šim mērķim, kurā tiek ieskaitīta tikai vajadzīgā summa pirkumiem. Jā­saka, ka padoms nav slikts – tomēr ir skaidrs, ka ne katram ir vēlēšanās pasūtīt papildu bankas karti, par kuru tāpat ik mēnesi nāksies maksāt apkalpošanas maksu. Palasot avotus par šo tēmu, ir skaidrs, ka problēma ir globāla, arvien milstoša un apgrūtinoša. Kā vēsta vietne “LV portāls”, šī gada pirmajos sešos mēnešos no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā trīs miljoni eiro. Eksperti arvien atgādina, ka krāpnieku metodes ir ļoti daudzveidīgas un izkoptas – ne tikai SMS ar viltīgām saitēm, izmānot datus, bet arī psiholoģiski uzbrukumi, telefonkrāpšanas, pat iesaiste romantiskās attiecībās un saņemtas vēstules banku, valsts iestāžu vārdā. Ideju blēžiem nudien netrūkst, bet pats skumjākais – ka pat tad, ja policijai izdodas kādu no šiem pasaules blēžiem apturēt, arvien uzrodas jauni ar jaunām idejām un paņēmieniem, kā apmuļķot cilvēkus un iedzīvoties no viņu labuma. Protams, daļai cilvēku šķiet – kā gan var uz šiem trikiem uzķerties? Piekrītu – šādas ziņas, zvanus un e-pasta vēstules tomēr var salīdzinoši viegli atšķirt no “īstajām”. Tomēr, ko tad, ja cilvēks nav pieredzējis, nezina un nav dzirdējis neko par līdzīgiem gadījumiem? Tad, protams, ir liela iespējamība papildināt Latvijas apkrāpto iedzīvotāju statistiku. Vēl pagājušajā vasarā “Druvā” rakstīju par krāpniekiem, kas uzrodas pēc ievietota sludinājuma SS.COM portālā, uzdodoties par Omnivas starpniekiem – tobrīd arī pati gandrīz kļuvu par upuri. Šķita, ka tas ir kāds jauns krāpniecības paņēmiens, tomēr izrādījās, ka tobrīd šāda veida darbība eksistēja jau vairāk nekā 18 mēnešus! Un policija bezspēcīga… vienus varbūt pieķer, uzrodas nākamie. Viena no lielākajām priekšrocībām potenciālajiem krāpniekiem ir plašā informācijas pieejamība sociālajos tīklos. Par to atgādina arī kiberdrošības eksperte Sanita Meijere: “Galvenais, ar ko ikvienam vajadzētu sākt un pie kā piedomāt, ir digitālais nospiedums – pēdas, ko katrs par sevi atstājam sociālajos tīklos. Jo plašāk dalīsimies ar privātām ziņām, jo vairāk iespēju būs kibernoziedzniekiem savākt labu stāstu, ar ko mūs pēc tam uzrunāt un pārliecināt veikt kaut kādas darbības.” Ļoti populāri ir pirms ceļojumiem, esot lidostā, “iečekoties” sociālajos medijos un parādīt, ka dodamies lidojumā kopā ar visu ģimeni uz nedēļu vai divām uz tādu un tādu valsti, un tas ir gluži kā aicinājums ļaundariem iet un apciemot jūsu mājvietu, par to atgādina kiberspeciāliste. “Policija ir atklājusi saistību starp dzīvesvietu apzagšanu un šādiem ziņojumiem par prombūtni sociālajos tīklos.” Domājot par savu drošību un savu datu drošību, vienmēr jābūt modriem – jāpatur prātā, ka no digitālās drošības un dīvainām SMS ar aicinājumiem apmeklēt kādas saites nav tālu līdz fiziskās drošības apdraudējumam. “Tātad – pirmais un galvenais – ir svarīgi tas, cik daudz ļaujam par sevi redzēt un uzzināt sociālajos medijos. Naudas līdzekļu izkrāpējiem ir laiks un iespējas veiksmīgi sagatavoties savām darbībām,” atgādina S. Meijere.
Kiberdrošības eksperte Sanita Meijere, “SK ID Solutions” biznesa attiecību un Latvijas filiāles vadītāja, norāda – finanšu krāpniekiem izdodas izmānīt tik daudz naudas tikai pašu upuru neapzinīgo darbību dēļ. “Neesam bijuši pietiekami uzmanīgi, neesam ievērojuši norādes un informāciju par rīcību ar finanšu līdzekļiem digitālajā vidē.”

Ārsts psihoterapeits Andris Jansons cilvēku gatavību riskēt ar savu naudu, pakļaujoties krāpnieku zvaniem vai e-pasta vēstulēm, komentē šādi: “Krāpnieciski sūtījumi pastāv, un pētījumi liecina, ka to apjoms pieaug un tie diemžēl mēdz būt veiksmīgi, ik gadus pasaulē radot triljoniem [eiro] zaudējumus indivīdiem, organizācijām un valdībām. Blēdīgajos lūgumos sastopami gan pazīstami zīmoli, lai vairotu ticamību, gan izlikšanās par vietējo uzņēmēju, gan norādes uz laika limitiem, lai veicinātu motivāciju, gan krāsaini attēli ar naudu, laimestiem un to laimētājiem, gan izkopta valoda ar juridisku terminoloģiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi