Lai cik tas nebūtu garlaicīgi, par ēnu ekonomiku – tā palielinās, samazinās, rada valstij un līdzcilvēkiem zaudējumus, atņem naudu attīstībai – runāts nu jau gadu desmitus.
Patlaban top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam. Izstrādāts un apspriests vairāk nekā 50 priekšlikumu pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai. Mērķis noteikts, samazinot ēnu ekonomiku, 2027. gadā valsts budžetā iegūt papildu ienākumus 120 miljonus eiro. Plāni skaisti, un gribas jau cerēt, ka valsts budžeta portfelis kļūs smagāks.
Katrā nozarē sava iespējamā pelēkā un vēl citas zonas, lai strādātu sev izdevīgāk. Šoreiz par tūrismu, jo šomēnes valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”. Tas darīts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta regulu par datu vākšanu un koplīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem. Tā vēl nav apstiprināta. Dažādu nozaru speciālisti uzsver, ka īstermiņa īres tirgum raksturīgs augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski sekmē negodīgu komercpraksi un kropļo tirgu.
Ne viens vien, kurš kaut pāris dienas paceļojis pa Latviju, naktsmītnes visbiežāk meklē internetā un par pakalpojumu reti kad nemaksā skaidrā naudā. Dati rāda, ka Latvijā 2022. gadā tika pavadīts 1,1 miljons nakšu, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām: “Booking”, “Airbnb”, “Expedia” un “Tripadvisor”. Tas ir par 52,1% vairāk nekā 2021. gadā.
Jau iepriekšējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā uzsvērts, ka fiziskās personas bieži veic nereģistrētu saimniecisko darbību, izīrējot savus nekustamos īpašumus vai lietošanā, apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās platības citām personām, tostarp ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Jaunajā plānā viens no uzdevumiem ir pasākumi, kas veicinātu nodokļu maksāšanu nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā; pastiprināta uzmanība tiks pievērsta fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Savukārt grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka digitālajām platformām būs pienākums sniegt informāciju par platformu pārdevēju ieņēmumiem.
Citās valstīs ir pieredze, ka īstermiņa īres mītņu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem licence vai jāreģistrē sava darbība, tāpat ir noteikti pastiprinātas drošības un kvalitātes standarti, kā arī tiek nodrošināta sadarbība ar platformām informācijas publicēšanas jomā. Nu jau bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvērusi: “Līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā ir jārada regulējums īstermiņa īres mītņu darbībai, vienlaikus atrodot efektīvāko un samērīgāko šī sektora uzraudzības modeli nolūkā sekmēt godīgu konkurenci tūrisma nozarē, mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus un atvieglot nodokļu nomaksas uzraudzību, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi.”
Nepārtraukti dzirdams, ka Latvijā ir par maz iespēju nakšņot. Tajā pašā laikā pilsētās ne viens vien dzīvoklis pārbūvēts par apartamentiem, tātad biznesa telpām. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzskata, ka nozare ilgstoši uzsvērusi vajadzību šo jautājumu sakārtot, līdzīgi kā tas izdarīts citās ES dalībvalstīs. Jāizlīdzina spēles noteikumi starp klasiskajiem (viesnīcas u.c.) īstermiņa izmitinātājiem un privāto apartamentu īstermiņa izīrētājiem. Ieguvēji būtu pakalpojumu saņēmēji, uzņēmēji, un valsts budžets saņemtu nodokļus.
Vieni maksā nodokļus, citi ne. Un tā gadu desmitiem. Jau pierādījies, ka nekas nemainās, ja pati nozare nenostājas pret negodīgajiem savējiem. Tiem, kuri var atļauties piedāvāt zemākas cenas, jo nav jāmaksā nodokļi, var arī īpaši neievērot citas prasības, kas ir noteiktas oficiāli reģistrētām izmitināšanas vietām. Tāpēc saprotams ir priekšlikums, ka sniegt īstermiņa īres pakalpojumus un izvietot informāciju par izmitināšanas mītnēm tādās interneta platformās drīkst tikai sertificēti uzņēmēji/privātpersonas un pakalpojumam jāatbilst visām normatīvo aktu prasībām tāpat kā klasiskajiem izmitinātājiem.
Kad tiks izstrādāti noteikumi, pieņemti likumu grozījumi, protams, sāksies neapmierinātība, skanēs, ka valsts atkal atņem, grib likvidēt biznesu utt. Taču, tie, kuri vispār nekur neskaitās uzņēmēji, kā viņu uzņēmējdarbību var ierobežot, likvidēt? Tas tāds retorisks jautājums.
Katrs izvēlas, kā nopelnīt, un dara to, kā māk. “Darbojoties ārpus oficiālās ekonomikas, var ietaupīt uz nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina. Tāpat var izvairīties no nodokļu un nodarbinātības normatīvo aktu prasību ievērošanas (nodokļu nepilnīga vai nepatiesa uzskaite; darījumu, mantas, ienākumu nepilnīga vai nepatiesa deklarēšana; nodarbinātā nostrādātā darba laika uzskaite un algas aprēķināšana neatbilstoši faktiski nostrādātajam laikam un citu prasību neievērošana),” teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā “Ēnu ekonomikas cēloņi un sekas”. Un vēl – “viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot”.
Šā gada nogalē varētu tikt apstiprināta Eiropas Parlamenta Regula, bet Ekonomikas ministrijai līdz 2024. gada 31. decembrim uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai pašreizējo datubāzu pielāgošanu. Nu ja, kur vēl nākamā gada decembris, cik tālu līdz likumu grozījumiem, noteikumu izstrādei. Kur paliek bijušā premjera Krišjāņa Kariņa mudinājums uz dinamismu? Un te nonākam pie pieņemtās kārtības jeb birokrātijas.
Komentāri