Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Sakārtošana ne katram pa prātam

Sarmīte Feldmane
12:15
27.09.2023
21

Lai cik tas nebūtu garlaicīgi, par ēnu ekonomiku – tā palielinās, samazinās, rada valstij un līdzcilvēkiem zaudējumus, atņem naudu attīstībai – runāts nu jau gadu desmitus.

Patlaban top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam. Izstrādāts un apspriests vairāk nekā 50 priekšlikumu pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai. Mērķis noteikts, samazinot ēnu ekonomiku,  2027. gadā valsts budžetā iegūt papildu ienākumus 120 miljonus eiro.    Plāni skaisti, un gribas jau cerēt, ka valsts budžeta portfelis kļūs smagāks.

Katrā nozarē sava iespējamā pelēkā un vēl citas zonas, lai strādātu sev izdevīgāk. Šoreiz par tūrismu, jo šomēnes    valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”. Tas darīts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta    regulu par datu vākšanu un koplīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem. Tā vēl nav apstiprināta. Dažādu nozaru speci­ālisti uzsver, ka īstermiņa īres tirgum raksturīgs augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski sekmē negodīgu komercpraksi un kropļo tirgu.

Ne viens vien, kurš kaut pāris dienas paceļojis pa Latviju, naktsmītnes visbiežāk meklē internetā un par pakalpojumu reti kad nemaksā skaidrā naudā.    Dati rāda, ka Latvijā 2022. gadā tika pavadīts 1,1 miljons nakšu, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām: “Booking”, “Air­bnb”, “Expedia” un “Tripadvi­sor”. Tas ir par 52,1% vairāk nekā 2021. gadā.

Jau iepriekšējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā uzsvērts, ka fiziskās personas bieži veic nereģistrētu saimniecisko darbību, izīrējot savus nekustamos īpašumus vai lietošanā, apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās platības citām personām, to­starp ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Jaunajā plānā    viens no uzdevumiem ir pasākumi, kas veicinātu nodokļu maksāšanu nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā; pastiprināta uzmanība tiks pievērsta fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Savu­kārt grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka digitālajām platformām būs pienākums sniegt informāciju par platformu pārdevēju ieņēmumiem.

Citās valstīs ir pieredze, ka    īstermiņa īres mītņu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem licence vai jāreģistrē sava darbība, tāpat ir noteikti pastiprinātas drošības un kvalitātes standarti, kā arī tiek nodrošināta sadarbība ar platformām informācijas publicēšanas jomā. Nu jau bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvērusi: “Līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā ir jārada regulējums īstermiņa īres mītņu darbībai, vienlaikus atrodot efektīvāko un samērīgāko šī sektora uzraudzības modeli nolūkā sekmēt godīgu konkurenci tūrisma nozarē, mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus un atvieglot nodokļu nomaksas uzraudzību, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi.”

Nepārtraukti dzirdams, ka Latvijā ir par maz iespēju nakšņot. Tajā pašā laikā pilsētās ne viens vien dzīvoklis pārbūvēts par apartamentiem, tātad biznesa telpām. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzskata, ka nozare ilgstoši uzsvērusi vajadzību šo jautājumu sakārtot, līdzīgi kā tas izdarīts citās ES dalībvalstīs. Jāizlīdzina spēles noteikumi starp klasiskajiem (viesnīcas u.c.) īstermiņa izmitinātājiem un privāto apartamentu īstermiņa izīrētājiem. Ieguvēji  būtu pakalpojumu saņēmēji, uzņēmēji, un valsts budžets saņemtu nodokļus.

Vieni maksā nodokļus, citi ne. Un tā gadu desmitiem. Jau pierādījies, ka nekas nemainās, ja pati nozare nenostājas pret negodīgajiem savējiem. Tiem, kuri var atļauties piedāvāt zemākas cenas, jo nav jāmaksā nodokļi, var arī īpaši neievērot citas prasības, kas ir noteiktas oficiāli reģistrētām izmitināšanas vietām. Tāpēc saprotams ir priekšlikums, ka sniegt īstermiņa īres pakalpojumus un izvietot informāciju par izmitināšanas mītnēm tādās    interneta platformās drīkst tikai sertificēti uzņēmēji/privātpersonas un pakalpojumam jāatbilst visām normatīvo aktu prasībām tāpat kā klasiskajiem izmitinātājiem.

Kad tiks izstrādāti noteikumi, pieņemti likumu grozījumi, protams, sāksies neapmierinātība, skanēs, ka valsts atkal atņem, grib likvidēt biznesu utt. Taču, tie, kuri vispār nekur neskaitās uzņēmēji, kā viņu uzņēmējdarbību var ierobežot, likvidēt? Tas tāds retorisks jautājums.

Katrs izvēlas, kā nopelnīt, un dara to, kā māk. “Darbojoties ārpus oficiālās ekonomikas, var ietaupīt uz nodokļu un valsts soci­ālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina. Tāpat var izvairīties no nodokļu un nodarbinātības normatīvo aktu prasību ievērošanas (nodokļu nepilnīga vai nepatiesa uzskaite; darījumu, mantas, ienākumu nepilnīga vai nepatiesa deklarēšana; nodarbinātā nostrādātā darba laika uzskaite un algas aprēķināšana neatbilstoši faktiski nostrādātajam laikam un citu prasību neievērošana),” teikts Finan­šu ministrijas skaidrojumā “Ēnu ekonomikas cēloņi un sekas”.    Un vēl – “viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot”.

Šā gada nogalē varētu tikt apstiprināta Eiropas Parlamenta Regula, bet  Ekonomikas ministrijai līdz 2024. gada 31. decembrim uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai pašreizējo datubāzu pielāgošanu. Nu ja, kur vēl nākamā gada decembris, cik tālu līdz likumu grozījumiem, noteikumu izstrādei.  Kur paliek bijušā premjera  Krišjāņa Kariņa mudinājums uz  dinamismu? Un te nonākam pie pieņemtās kārtības jeb birokrātijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
30

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi