Sekoju līdzi vairākām iedzīvotāju izveidotām grupām feisbukā, kur ir iespēja dalīties gan ar saviem sludinājumiem, aicinājumiem, jautājumiem, gan jebkuru citu sev interesējošu parādību. Pēdējā mēneša laikā esmu pamanījusi vismaz piecus ievietotus īsrakstiņus par to, ka pilsētu un ciematu ielās, šai gadījumā konkrēti jāmin Ādažu novads, novērotas personas, kas lēni brauc gar privātmāju teritorijām, šķietami apsekojot, kas īpašumos notiek. Pēc ievietotās informācijas un komentāros atrodamā skaidrojama vīrieši uzdodas par speciālistiem būvdarbos vai dārza darbos un uzsver, ka ir atbraukuši no Ukrainas. Cits gadījums konkrētā novada feisbuka grupā parādījās vēl pagājušonedēļ, kad ziņas autors dalījās ar foto uzņēmumiem no automašīnu stāvlaukuma pie lielveikala. Tur divi vīrieši ar diviem pusaudžu vecuma dēliem acīmredzot staigāja gar katru no automašīnām, cerībā satikt to īpašniekus un taujājot pēc darba – jebkāda darba, ko vien varētu piedāvāt, sākot no remontdarbiem, mājas apsaimniekošanu līdz palīdzīgai rokai, piemēram, ikdienas pārtikas vai sadzīves preču pirkumos. No ļaužu aktīvi sarakstītajiem komentāriem bija skaidrs, ka ar līdzīgām situācijām pēdējo pāris mēnešu laikā saskārušies ļoti daudzi. Interesanti ir tas, ka šie darba meklētāji uzdodas par Ukrainas pilsoņiem, kuriem visiem labi zināmo apstākļu dēļ ir jādzīvo trūkumā, tādēļ iespēja nopelnīt tiek meklēta šādi. Pēc publicētās ziņas autora vārdiem vīrietis ir izsaucis policiju, kas centusies situāciju noskaidrot, un patiesi ir apstiprinājies fakts, ka šie cilvēki ir no Ukrainas, viņiem ir derīgas pases. Vienā no komentāriem kāda sieviete raksta: “Ukrainā šādā veidā darbu meklēt neesot nekas neparasts.” Prātoju, vai tiešām tā? Varbūt tomēr šie cilvēki izmanto briesmīgos, kara radītos apstākļus mazliet negodīgos nolūkos? Lai gan, kas tur slikts, censties sameklēt iespēju nopelnīt naudu, ja tiešām ģimenei un bērniem nav maizes, ko likt galdā?
Tomēr piesardzībai jābūt pirmajā vietā, un domāju, pat ja šie darba meklētāji no tiesas ir izmisumā un mūsu valstī nodarbinātību likumiskā veidā atrast ir ļoti sarežģīti, pirms ļaujamies sevi iežēlināt, tomēr būtu vērts kārtīgi izpētīt situācijas apstākļus, lai nekļūstam par ļaunprātīgas rīcības upuriem.
Jāpiebilst, ka Ādažu novadā ļoti daudzos pārtikas veikalos strādā ukraiņu sievietes. Viņas ne vārda nesaprot latviski, runā tikai krievu valodā, un tomēr darba devējs viņas pieņēmis darbā. Tas ir patiesi iepriecinoši un nozīmē vien to, ka, aktīvi meklējot, noteikti darbu – ja ne pašu augstāk atmaksāto un prestižāko – Latvijā noteikti var atrast ikviens ieceļojušais ukrainis.
Komentāri