Pēc trīs pandēmijas gadiem , kad beidzot atļauts nevilkt sejas aizsargmaskas un nebaidīties no kopīgas desu cepšanas pagalmā radu un draugu lokā, ziņu portāli un televīzijas diktori mūs brīdina par jauniem draudiem: te vairāki neizskaidrojami bērnu hepatīta gadījumi, te piepeši skaitliski vairojas mums līdz šim ne pārāk pazīstamās pērtiķu bakas. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo, ka līdz 25.maijam Eiropā apstiprināti jau 118 pērtiķu baku gadījumi, starp tiem skaitliski visvairāk inficēto ir Spānijā un Portugālē. Ja padomā par vīrusa izplatības lokāciju – slimība galvenokārt izplatīta Centrālajā un Rietumāfrikā -, tad ir visnotaļ skaidrs, kāpēc tieši šajās valstīs saslimšanas gadījumu skaits ir lielāks, proti, abus kontinentus šķir tikai Gibraltāra šaurums, tur īsākais attālums starp abām pasaules daļām ir vien 13 kilometru.
Lai arī nevar noliegt, ka šādas ziņas, lasītas uzticamos pasaules medijos, rada bažas, jāapdomā arī tas, cik ļoti mūsdienu tehnoloģijām dominējošajā, prātam grūti aptverami ātrajā pasaulē mērķtiecīgi tiek izplatītas vēstis, kas piesaista cilvēku uzmanību. Un mūsu reptiļu smadzenes sajūt draudus, mēs šādām ziņām, gribot vai ne, pievēršam pastiprinātu uzmanību. Ne velti ir tāds populārs teiciens – mūsu smadzenes nav radītas, lai mūs darītu laimīgus, bet gan – lai mūs pasargātu.
Lūk, jebkura satraucoša ziņa pasaulē mūs tomēr sasniedz, lai kā censtos nolīst pagrīdē no nemitīgi mainīgās informācijas plūsmas. Lai arī ir iespējams, ka šī ir tikai “liela brēka ar mazu vilnu”, tomēr piesardzība nekad par ļaunu nenāk. Neviens no mums, esmu pārliecināta, nebūt nepriecātos par jauniem ierobežojumiem, ja līdz mums atceļotu pērtiķu bakas un slimnieku skaits sāktu vairoties ar vairākiem gadījumiem dienā. Sargāsim sevi, lai varam vismaz šo vasaru izbaudīt bez valstiska pienākuma palikt mājās un uz veikalu doties bez sejas maskas!
Komentāri