Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pēta augstskolu studentus un absolventus

Iveta Rozentāle
08:09
02.06.2022
7

Kamēr jaunāko klašu skolēni šodien var priecīgi ievilkt elpu un sākt izbaudīt trīs mēnešu brīvlaiku, vidusskolas beidzējiem vasara nebūt nebūs vienkārša un atpūtas piepildīta, jo jāsaprot, kurp pēc skolas pabeigšanas aizvedīs ceļi. Ja izvēlētas studijas, tad priekšā lielie iestājpārbaudījumi, lai mācītos izvēlētajā profesijā. Vēl vairāk jāiespringst, ja ir mērķis tikt budžeta grupā.

Ieskatoties statistikas datos, redzams, ka pēdējos gadu desmitos pakāpeniski samazinājies studējošo skaits. 2020. gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas sarucis par 22%. Taču šo tendenci nosaka nevis mazāka vēlme studēt, bet gan demogrāfiskie procesi, jo iedzīvotāju skaits no 2000. gada līdz 2020. gadam samazinājies par 20%, turklāt vecumā no 20 līdz 39 gadiem samazinājums ir pat 29%. Pamatstudijās studējošo lielākais īpatsvars ir vecumā līdz 30 gadiem, kas veido 58%.

Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējumā, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un izmaiņas darba tirgū, sagaidāms, ka palielināsies studējošo skaits vecumā pēc 30 gadiem. Varētu būt izvēle turpināt mācīties augstākos studiju līmeņos vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, kaut kopējais studējošo skaits samazinās, 2020. gadā attiecībā pret 2016. gadu studentu, kas vecāki par 30 gadiem, ir par 17% vairāk.

Ieskatoties studiju izvēlē 2020./2021. gadā, redzams, ka vislielākais studējošo skaits ir tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības”, kur mācījās 33% no studējošo kopskaita. Samērā daudzi izvēlējušies apgūt profesiju tematiskajās grupās “Veselības aprūpe un sociālā labklājība”, kā arī “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”.

Lai gan studēt vairāk izvēlas sievietes nekā vīrieši, tomēr statistika dati nav satraucoši. 2020./2021. akadēmiskajā gadā no studējošajiem 57% ir sievietes un 43% – vīrieši.

Izglītības un zinātnes ministrija informējusi, ka trešo gadu tiek turpināta datu ievade augstskolu absolventu monitoringa rīkā, kas sniedz informāciju par augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātību un ienākumiem. Vērtējot pieejamos datus trīs gadu skatījumā, ir secināts, ka gan nodarbinātības, gan ienākumu dinamika uzrāda konsekventu augstākās izglītības vērtības pieaugumu. Augstākā izglītība nodrošina cilvēkiem pieaugošu nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās, kā arī pieaugošu ienākumu līmeni otrajā un trešajā gadā pēc absolvēšanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi