Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Ūdenstilpes – ne tikai veldzes avots

Anna Kola
05:10
30.06.2022
4

Jāņi pagājuši, bet karstums vēl aizvien ir ar mums. Daži priecājas, ka beidzot nav jālido uz siltajām zemēm, kamēr citi meklē veldzi mājas pagrabos, jo viņiem brīži, kad termometra stabiņš pakāpjas virs 25 grādu atzīmes, šķiet dzīvībai bīstami. Galu galā, lai kā gribētos, mēs tomēr esam un paliksim ziemeļu tauta – mūsu platuma grādos tādi karstuma viļņi vairumam sabiedrības šķiet izturami tikai kādas ūdenstilpes tuvumā. Šīs nedēļas sākumā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par bīstami karstiem laikapstākļiem. Pirmdien izskanēja ziņa, ka pārspēts 27. jūnija karstuma rekords Latvijā – pirms diviem gadiem Rūjienā un Stendē reģistrētie +30,7 grādi. Arī otrdiena karstuma ziņā nebija vieglāk izturama. Patlaban gan sinoptiķi sola, ka uz nedēļas nogali karstums drusku mitēsies un varēsim uzelpot mazliet brīvāk.

Runājot par šīm pēdējo gadu karstajām vasarām, jādomā, ka tiem, kas noliedz globālo sasilšanu, laikam tomēr nebūs taisnība. Klimats nenoliedzami mainās, daba mainās – mainās flora un pat fauna, Latvijā parādās arvien jaunas augu, kukaiņu, pat putnu sugas, kādas iepriekš šajā klimatiskajā joslā nemājoja. Līgo brīvdienas pavadot laukos ūdens tuvumā, prātoju, cik lielu ķīmisko vielu piesārņojumu un baktēriju klātbūtni uzrādītu ūdens analīzes no ļaužu iemīļotākajām peldvietām – atļaušos minēt, ka 90 % no peldētājiem lieto dažādus saules aizsargkrēmus un citus kosmētiskus līdzekļus, kas nonāk ūdenī, kurā tad kopīgi visi plunčājamies. Omu negribas sabojāt, pieminot iespējamās vīrusu daļiņas vai baktērijas, kuras no cilvēku organismiem arī nonāk turpat kopējā veldzes vietā.

Bērni, saprotams, ūdenī kustas un draiskojas visaktīvāk, līdz ar to kāds malks šīs ne pirmā svaiguma veldzes nonāk arī bērnu organismā caur gremošanas traktu. Šķiet, nav noslēpums – katru vasaru tieši karstajā laikā ievērojami palielinās to pacientu skaits, kas meklē palīdzību slimnīcās smagi noritošu vēdera vīrusu saslimšanu dēļ. Žēl, ka pie mums vēl nav peldvietu, kurās nodrošināta iespēja noskaloties dušā pirms un pēc peldes – pieļauju, ka tas būtu ieguvums visai sabiedrībai kopumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi