Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Iežogotā Latvija

Sarmīte Feldmane
09:16
28.07.2022
3

Viens no valsts uzdevumiem ir sargāt tās iedzīvotājus. Satversmes 105. pants sākas ar teikumu: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Tad seko: “Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Un katrs taču zina, ka īpašums ir svēts. Arī to, ka katram pašam savs īpašums jāsargā, jo pie katra valsts sargu nepieliks. Tik tālu it kā skaidrs.

Ko darīt cilvēkam, ja valstij piederošs īpašums iznīcina viņa īpašumu? Droši vien sūdzēties valstij, sak, tā nav labi, nav likumīgi. Kā jau dzīvē: lai arī acīmredzams, ka kaut kas nav kārtībā, atradīsies skaļi valsts tiesību aizstāvji, kuri domājot par pasaules, visas sabiedrības nākotni.

Un te nonākam pie valstij piederošajiem vilkiem, to kaismīgiem aizstāvjiem un lauksaimniekiem, kuriem pieder aitu ganāmpulki. Valsts īpašums tiek aizsargāts, ja tas arī sadomā paplosīties un nodarīt zaudējumus privātīpašumam, vainīgs ir tas, kurš nestājās pretī, neuzcēla žogu, jo privātīpašums katram pašam jāsargā.    Un kā tad vilku sodīsi, kur nu vēl tā īpašnieku.

Aitkopjiem nolaižas rokas, kamēr vilku aizstāvji gavilē, cik daudz pelēču tagad Latvijā. Vairāk nekā daudzās Eiropas valstīs. Tas zaļās domāšanas panākums un prasme piespiest likumdevējus aizstāvēt vilkus.

Šovasar mūsu pusē vilki medī un plosa aitas kā nekad agrāk. Tie, kuri tomēr gatavi turpināt nodarboties ar aitkopību, cels žogus. Cerībā, ka aizsargās. Pārējie meklēs citu nodarbošanos, un nozare, kas tā kārtīgi sāka attīsties pēdējos gados, kad izveidojās jaunas šķirnes saimniecības, kad aitkopība pamazām kļuva rentabla, atkal paliks vien dažu lauksaimnieku ekskluzīva nodarbošanās.

Bet ar ko nodarboties? Audzēt labību? Gājputni rudenī un pavasarī noposta, lai kādus atbaidītājus saimnieks izdomā. Dārzeņus? Nu jau atkal parādās mežacūkas, stirnas noēd bietes, apgrauž kāpostus. Varētu turēt liellopus, bet jārēķinās, ka siena ruļļus apskādēs staltbrieži, bet skābsiena rituļus ar nagiem saplēsīs stārķi, dzērves. Vistas apdraud lapsas un vanagi, bet zivis dīķī gārņi un ūdri. Augļu dārzi ziemā arī nevar gulēt mierā, tāpat kā bites stropos. Mazajām priedītēm izdodas izdzīvot, ja paveicas un buciņi paiet garām. Tik tālu nu esam, daba uzbrūk. Savvaļas postītāju aizstāvji uzsver – daba ņem savu daļu. Bet tad lai ņem no katra vienādus meslus, nevis no viena par visiem!

Piekrītot tam, ka katram savs īpašums jāsargā no meža dzīvniekiem un putniem, iedomāsimies, kāda izskatīsies Latvija.    Katram īpašumam, laukiem, pļavām, apkārt žogs. Tāpat kā pilsētā ap katru privātmāju. Kāda skaista iežogota ainava! Kādi laukumu raksti drona fotogrāfijās!

Var jau būt, ka kādubrīd tā arī būs. Tad dabas draugi sāks klaigāt par meža dzīvnieku tiesībām brīvi pārvietoties. Žoga priekšā vilciņš, kurš saodis vakariņas, apmulst, viņam ir stress. Varbūt pāri privātīpašumam būs jāceļ dzīvnieku pāreja? Bet ja tas, piemēram, 50 hektāri un no vienas puses nāks vilks, no otras alnis un viņi satiksies? Varbūt jābūvē katrai dzīvnieku sugai sava pāreja? Tehnoloģijas attīstās, gan jau izdomās, kā lapsai likt saprast, ka jākāpj tieši tur augšā, nevis citur, jo tā ir zaķu pāreja.

Neviens gan līdz šim nav atcēlis dabā nolikto kārtību – katram ir sava vieta. Gadsimtiem cilvēkam bijusi spēja regulēt sev apkārt notiekošo. Arī to, lai vilku nebūtu par daudz, zaķu par maz. Lai tie ir līdzsvarā dabā, lai paši izdzīvo, nevis uz zemnieka rēķina. Zemniekam nav jāaudzē pārtika meža dzīvniekiem. Vai arī tam dabas draugi nepiekrīt? Tāpat neizprotama ir viņu nostāja – dabiskās kažokādas, tas ir slikti, barbariski, tāpat kā ĢMO pārtika, kas baro pasauli. Jautājumu daudz, katrs raisa nākamo. Tikai loģikas pietrūkst. Ambīcijas gan redzamas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
11

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
12

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
8

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
8

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
9

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
10
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi