Jāteic, ka šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, domājot par vēlēšanām, kas nenovēršami tuvojas. Vai spēsim atsijāt graudus no pelavām, vai gribēsim to darīt? Vai domāsim, vai tikai ļausimies treknajiem solījumiem, kas gāzīsies caur sociālajiem tīkliem, pastkastītēs iemestām partiju avīzēm, bukletiem, reklāmām. Domāju, šogad cīņa par vēlētāju balsīm būs īpaši karsta un lielākie cīnītāji būs tie politiskie spēki, kuru galvenais “ierocis” ir populisms. Solījumi birs kā no pārpilnības raga, būs klaja demagoģija, kas līdz absurdumam novedīs jebkurus mēģinājumus veidot saturīgas debates. Priekšroku gūs uzstādījums – neskatieties manos darbos, klausieties manos vārdos!
Tiks izmantoti visi jūtīgie punkti, sākot ar kovidu un energoresursu cenām, beidzot ar piena upēm un ķīseļa krastiem. Kādi labumi tik netiek solīti, tostarp panākt, lai Latvija astoņu gadu laikā kļūtu par vienu no bagātākajām pasaules valstīm! Tā teikt, Dubaja, Šveice nobālēs un brauks lūgt padomu, kā labāk dzīvot. Jautrākais, ka to sola arī tie, kuri jau bijuši pie vadības stūres, ministru amatos, tikai nezin kāpēc tad nekas īsti nesanāca. Saprotu, ka augusi pieredze, bet drīzāk gan dzen izmisums un jāmeklē katrs salmiņš, pie kā pieķerties, lai nozvejotu kādu balsi.
Šis solījums ir salīdzināms ar Krievijas Kosmosa aģentūras solījumu līdz 2024.gadam uzbūvēt savu kosmosa staciju. Un solījums izskan laikā, kad sankciju dēļ tur sāk trūkt pat ikdienas preču, nerunājot par augstākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ieceres realizācijai. Turklāt pāris gadu laikā radīt visu pašiem diezin vai izdosies, bet Krievijā jau viss balstās tikai uz solījumiem un tautas bailēm, tā nemēģinās norādīt, ka solījumi netiek pildīti. Iespējams, arī Latvijas politikā gatavi ienākt spēki ar līdzīgiem uzstādījumiem.
Tāpēc katram vēlētājam vajadzētu sev uzlikt kādu latiņu, cik zemu viņš gatavs nolaisties solījumu purvā? Vai gatavs vērtēt, cik no solītā reāli ieviešams ikdienā, cik daudz no tā ir klajš populisms. Vēl ir laiks salikt savas prioritātes.
Komentāri