“Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos /Nepasauc nepiesauc mani vēl ir augusts…,” šie Annas Rancānes vārdi Raimonda Paula dziesmā Rodrigo Fomina izpildījumā ir kā himna vasarai. Tā nu tas ir, vasaras pēdējais mēnesis ir sācies, un arī šī mēneša datumi aizritēs cits pēc cita, it kā steidzoties nenokavēt rudeni. Nebūšu oriģināla, tomēr atkal un atkal jāsecina: katram gadalaikam, katram tā mēnesim savs skaistums un pievilcība. Un augusts, lai arī vasaras beigu vēstnesis, ir tik neatkārtojams, tik bagāts! Āboli noliekuši ābeļu zarus, sārtojas tomāti, gluži vai acu priekšā katru mīļu brīdi arvien piebriest gurķi, bietes, burkāni. Ātrumu augšanā uzņem ķirbji, kabači, uz šķīvjiem jau pabijuši jaunās ražas kartupeļi, bet no daudzsološajiem labības laukiem nespēj novērst acis ne saimnieki, ne garāmbraucēji.
Laikam jau tādēļ visbiežāk un visvairāk kāzas tiek svinētas augustā, tā bija manas jaunības laikā, kad laukos kāzu garajiem galdiem bija tik daudz no pašu dārza ņemamā, tā arī šajos laikos tendence, kā lasāms laikraksta ceturtajā lappusē sarunā ar Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Ivetu Gabrāni, ir saglabājusies. Un vasaras izskaņa, mazliet smeldzīga, kas nozīmē arī romantiku, kļūst par daudzu jo daudzu ģimeņu sākumu – labiem vēlējumiem, visskaistākajām cerībām un sapņiem iešūpotu, jo satikušies divi cilvēki, kas izvēlējušies viens otru. Visu cieņu un apbrīnu tiem, kas paliek kopā uz mūžu. Neviens sudraba vai zelta pāris nav teicis, ka tas ir bijis viegli un vienkārši, vien secina – tas bijis tā vērts.
Grozies, kā gribi, sludini teorijas un saukļus, kas ienāk prātā, bet ģimene, kurā ir paaudžu paaudzes, kurā tēvs ir tēvs, nevis patēvs, kurā vecāmamma tiešām pēc piederības tāda ir, ne vecātēva jaunā sieva, ir vislielākā vērtība, kāda iemantojam dzīves laikā. Tādēļ tik dīvains liekas dzīves reizēm sagādātais paradokss, ka tā vienīgā iespēja izvēlēties ceļabiedru, jo visus citus (pat savus bērnus mums nav dots izvēlēties) taču piespēlē pati dzīve, ir izrādījusies kļūdaina. Ir jau ir iespēja izvēlēties vēl un vēl, un vēl. Daži tā arī dara, dažiem tas it kā izdodas, dažiem ne, bet vienalga paliek taču tik daudz sāpju un patiešām sačakarētu dzīvju.
Bet vēl ir augusts, vēl vasara, vēl daudz saules un gaišu dienu! Un cilvēki taču kļūst prātīgāki, gudrāki, apzinīgāki, ģimeni veido brieduma gados, tādēļ, jādomā, retāk izdara kļūdainu izvēli. Gribētos tam ticēt. Lai izdodas!
Komentāri