Laikam vērts piefiksēt, ka šogad jau 6.septembrī automašīnas logus plānā kārtā klāja ledus. Vēl gan ledus skrāpīti nevajadzēja ņemt, bet fakts paliek fakts, automašīnas jumts un priekšējais logs bija klāts ar ledu. Vēl pirms nedēļas un dažām dienām staigājām šortos un t-kreklos, pukstejām par +30 grādiem, tagad jāmeklē biezās jakas un cimdi. Rodas sajūta, ka šogad vasara tika izslēgta ar slēdzi: – klikt –, un viss! Rīta agrumā, braucot uz peldi ezerā, atliek tik vērot, kā krītas gaisa temperatūra, un vakar ārpus pilsētas vairs tikai 1,5 grādi virs nulles. Septembra sākumā bija sajūta kā ziemas peldē, arī ūdens ar katru dienu kļūst dzestrāks. Toties skats joprojām ir burvīgs, kad ezera virsma kūp gluži kā siltā baļļa un, iepeldot dziļāk, jūties kā ezītis miglā.
Rīta peldētāji Cēsīs ir tāda īpaša kopiena, kas gandrīz vai katru rītu mēro ceļu līdz Ninierim, lai iedotu organismam mundrumu gaidāmajai dienai, lai atmostos, lai sajustu dabas pieskārienu. Par ūdens maģiskajām īpašībām runāts daudz, un kaut kas tur tiešām ir. No rītiem tas dod mundrumu visai dienai, bet vakarā, kad ielaidies ezerā pēc nogurdināšanas darba dienas, ūdens it kā visu noskalo nost, un atkal var iet un darīt.
Vēl jau gan gribas cerēt, ka atgriezīsies arī siltie rīti, būs siltā atvasara, jo tik ātri tomēr no siltuma šķirties negribas. Jebkura šķiršanās ir sāpīga, bet atvadīšanās no vasaras jo īpaši. To gan varu teikt tikai par sevi, jo ir cilvēki, kuriem mīļākais gadalaiks ir rudens vai pat ziema. Piekrītu, ka silts rudens ar krāsainām lapām ir brīnišķīgi, bet vasara ar gariem, siltiem vakariem tomēr ir pāri visam. Ja siltais laiks būtu līdz oktobra beigām, viss būtu daudz pieņemamāk.
Nezin kāpēc ir sajūta, ka šogad vasara paskrēja pārāk ātri. Un tik daudz no iecerētā tā arī palika tikai ieceru līmenī. Dienu un mēnešu skaits bija tāds pats kā vienmēr, taču sajūtu līmenī – visa bija mazāk. Mazāk jūras, mazāk kurināts grils, mazāk… Laikam jau taisnība teorijai, ka diennaktis kļūst īsākas, lai arī tikai par kaut kādām sekundes mikrodaļām, bet uz visu vasaru tas atstāj jūtamu ietekmi. Būtu jauki, ja to pašu varētu teikt pavasarī, kad garie ziemas mēneši būs aiz muguras, bet tagad, velkot biezo jaku, iezogas domas, ka tādi tagad jādzīvo līdz pat maijam. Lai gan tikko sācies septembris…
Komentāri