Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Mazliet mazāk komforta zonas

Sandra Trēziņa
16:53
30.01.2023
14

Līdz 20.janvārim ikviens rūpēs par valodas tīrību varēja pieteikt savu vārdu, nevārdu vai spārnoto teicienu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību jau 20.gadu rīkotajai aptaujai. Šīgada rezultāti gaidāmi kuru katru brīdi, bet zinu, ka tik bieži dzirdamais “iziet no komforta zonas” starp aptaujā minētajiem nebūs, jo esam jau pieraduši pie šīs, manuprāt, arī spārnotā teiciena cienīgās frāzes. Un tur jau tas trakums, tik ļoti pieraduši, ka lietojam to pārlieku bieži, dažbrīd tas sāk jau tracināt. Kas par lietu? Gribam izklausīties ļoti gudri, smalki, gribam izrādīt svešvārdu pārvaldīšanu; būtu labi, ja tikai izteikties īsāk, neizplūstot garos paskaidrojumos vai cenšoties izvairīties no vārdu atkārtošanās, kad neviens cits sinonīms prātā neienāk.
Palūkojos, ko par šo frāzi saka “Tēzaurs”: “Komforta zona – optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk.” Ak, tad tā gan! Esam sevi pielīdzinājuši dzīvniekiem. Nu nevar jau gluži noliegt- ar dzīvnieku pasauli mums tiešām daudz līdzīga… Un nav jau tur nekas traks, arī citas metaforas ņemtas no dabas, tikai jautājums ir par samērīgumu, situāciju, cik bieži to izmantojam un vai īsti vietā.
Nu, gandrīz vai jāsmejas, kad izlasi: “Kā noteikt gredzena komforta zonu.” Kas šajā gadījumā būs komfortā – gredzens vai pirksts? Vai tad nebūtu mazāk pārprotams, ja teiktu: “ Kā saprast, vai gredzens ir ērts.” Tāpat reklāmas virsraksts “Tava komforta zona, ceļojot Eiropā” daudz pieņemamāks būtu, ja vēstītu: “Tavas ērtības un drošība, ceļojot Eiropā.”

Un tā tālāk un tā joprojām. Ierakstot frāzi “komforta zona” gūgles meklētājā, teksti ar to bez skaita. Tikai dažas frāzes mēģināju pārvērst, manuprāt, labskanīgāk, nu vismaz citādāk, lai jau nesāk klabēt: komforta zona, komforta zona, komforta zona… “Siltumpiegādātājiem būs jāpamet komforta zona” – siltumpiegādātājiem būs jāatsakās no ierastā/ būs jāmeklē cita pieeja.
“Lai arī kāds būtu tavs ārpus komforta zonas uzdevums” – lai arī kāds būtu tavs grūtais, (sarežģītais, netīkamais) uzdevums.

“Attīsti plānu, kā izkāpt no komforta zonas, vairot savu pārliecību un kompetenci paveikt konkrēto uzdevumu” – veido plānu, kā pārvarēt savu negribēšanu, nepatiku (slinkumu), atrodi veidus, metodes, kas vislabāk derēs uzdevuma veikšanai.

“Beidziet mani mudināt pamest komforta zonu!” – Beidziet mani mudināt riskēt, sākt kaut ko jaunu, nezināmu!

“Virtuve ir viņas komforta zona” – virtuvē viņa jūtas lieliski, virtuvi viņa pārzina, virtuvē viņa darbojas ar prieku.

“Katram cilvēkam ir sava komfortzona”- katram cilvēkam ir citi apstākļi, kuros viņš jūtas droši, pārliecināti.

“Savu komforta zonu var izmainīt tikai pats cilvēks” – par pārmaiņām savā dzīvē var lemt tikai pats cilvēks.
Nu nav jau mūsu pašu valoda tik nabaga vai neskanīga, lai nevarētu izteikties bez tiem modīgajiem, īpaši, ja to par daudz. Ikvienā lietā taču- kas par daudz, tas par skādi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi