Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ja es še, pie Gaujas malas, dzirdu latvju valodu

Jānis Gabrāns
12:21
11.04.2023
18

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā aktualizējusies cīņa pret krievu valodas lietošanu ikdienā. Krievu valoda pazūd no valsts, pašvaldību, to iestāžu mājaslapām, arī uzņēmēji sper šo soli, bet no ikdienas sarunvalodas jau tā nepazūd.

Šīs nedēļas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika atkārtota pirms vairākiem gadiem veiktā pārbaude, vai latviskajās Cēsīs, kā tika pieteikts TV sižetā, atbildēs krieviski, ja saruna tiks uzsākta šajā valodā. Un kā toreiz, tā arī tagad cilvēki visur bija gatavi jautātājam atbildēt krievu valodā. Pašvaldībā, skolā, aptiekā, grāmatnīcā, uz ielas.

Iespējams, skatītājiem radās iespaids, redz, kādi tie cēsnieki, tūlīt lokās līdzi. Bet, manuprāt, vērtējot situāciju Cēsīs, jāvadās pēc pavisam citiem algoritmiem, kā tagad moderni teikt. Pieļauju, no galvaspilsētas, kur krievu valoda skan ik uz stūra, Cēsu situ­āciju īsti neizprast. Manuprāt, skaidrojums meklējams tieši šajos vārdos – latviskajās Cēsīs, jo te krievu valoda nav apdraudējums latviskajai identitātei. Pilsētā un visā novadā jau sen nav skolu un bērnudārzu, kur mācības notiktu arī krievu valodā. Uz ielas pārsvarā skan latviešu valoda, nekur – nevienā iestādē, uzņēmumā, veikalā, kafejnīcā – neviens darbinieks klientu neuzrunā un neliek runāt krieviski, sakot, ka nesaprot, ko atnācējs grib. Dzīvojam izteikti latviskā vidē, un mums nav grūti kādam atbildēt arī krieviski ar nosacījumu, ka tas netiek pieprasīts agresīvā, naidīgā tonī. Ja cilvēks laipni pajautā, laipni atbildam. Patiesībā tā ir reta iespēja patrenēt sarunvalodu, kas tiešām piemirsusies.

Raidījumā tika izspēlēta fabula, ka jautātāja no Daugavpils grib pārcelties uz Cēsīm un cenšas noskaidrot, kas te un kā. Cēsnieki taču saprot, ka Daugavpilī dzīvojošie, iespējams, var iztikt bez latviešu valodas, tāpēc gatavi izlīdzēt un parādīt, ka pret laipniem cilvēkiem mums nav nekas iebilstams. Galu galā, Cēsis taču ir izcila vieta dzīvei,    kāpēc lai mēs neaicinātu cilvēkus, kuri te iedzīvosies un ātri vien pieņems latviešu valodu par savu.

Lai situācija būtu raksturota izsmeļoši, gan jāteic, ka arī Cēsīs un novadā joprojām ir cilvēki, kuri, pavadījuši te daudzus gadu desmitus, tā arī nav iemācījušies latviešu valodu pat elementāras sarunvalodas līmenī. Tas, protams, liek padomāt par viņiem, viņu izvēli nekādi neiekļauties latviskajā vidē. Man, dzīvojot kādu laiku svešā valstī, būtu interesanti kaut vai saprast, ko cilvēki runā uz ielas, autobusā, kafejnīcā, kaut vai paklausīties vietējo radio, palasīt laikrakstus vai ierakstus sociālajos tīklos. Negribētos dzīvot mucā, bet katram sava izvēle, un iemeslus nedarīt izdosies atrast vienmēr. Taču tagad, ja kāda ģimene, kas nerunā latviski, pārceļas uz Cēsīm, gribot negribot nākas apgūt latviešu valodu, lai iekļautos izglītības sistēmā, kultūrā, sabiedrībā.

Cēsis taču ir arī parakstījušas Dažādības hartu, un, cita starpā, tās ceļvedī teikts, ka dažādība veicina domāšanu ārpus ierastās kārtības, sniedzot iespēju iepriekš neuzklausītām balsīm, perspektīvām un personiskajiem uzskatiem. Dažādība veicina radošumu un inovāciju, nodrošinot iespējas dažādi risināt problēmas un apmierināt klientu vajadzības svaigos un jau ierastajos veidos. Tātad, ja cilvēks savā pilsētā, valstī ieradis runāt citā valodā, varam atbildēt uz iebraucēja jautājumu, palīdzot problēmu atrisināt viņam ierastā veidā.

Rainis teicis, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba, un to varam attiecināt uz mūsu latviskumu. Tas būs tik liels mūsos, cik paši gribēsim, un ne jau aizliegumi to stiprinās. Tikai mēs paši.

Iespējams, bijām pārāk lielu soli spēruši pretī cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvo Latvijā, bet nav iemācījušies valsts valodu, varbūt mūs iemidzināja panākumi valodas referendumā, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju. Toreiz svinējām uzvaru, bet neko īpaši nedarījām, lai to nostiprinātu, un daudzās dzīves sfērās krievu valoda turpināja figurēt kā otra valoda. Kādā reģionā vairāk, citā mazāk, tostarp Vidzemē, kur pie Gaujas malas plaši skan latviešu valoda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi