Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Ja es še, pie Gaujas malas, dzirdu latvju valodu

Jānis Gabrāns
12:21
11.04.2023
29

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā aktualizējusies cīņa pret krievu valodas lietošanu ikdienā. Krievu valoda pazūd no valsts, pašvaldību, to iestāžu mājaslapām, arī uzņēmēji sper šo soli, bet no ikdienas sarunvalodas jau tā nepazūd.

Šīs nedēļas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika atkārtota pirms vairākiem gadiem veiktā pārbaude, vai latviskajās Cēsīs, kā tika pieteikts TV sižetā, atbildēs krieviski, ja saruna tiks uzsākta šajā valodā. Un kā toreiz, tā arī tagad cilvēki visur bija gatavi jautātājam atbildēt krievu valodā. Pašvaldībā, skolā, aptiekā, grāmatnīcā, uz ielas.

Iespējams, skatītājiem radās iespaids, redz, kādi tie cēsnieki, tūlīt lokās līdzi. Bet, manuprāt, vērtējot situāciju Cēsīs, jāvadās pēc pavisam citiem algoritmiem, kā tagad moderni teikt. Pieļauju, no galvaspilsētas, kur krievu valoda skan ik uz stūra, Cēsu situ­āciju īsti neizprast. Manuprāt, skaidrojums meklējams tieši šajos vārdos – latviskajās Cēsīs, jo te krievu valoda nav apdraudējums latviskajai identitātei. Pilsētā un visā novadā jau sen nav skolu un bērnudārzu, kur mācības notiktu arī krievu valodā. Uz ielas pārsvarā skan latviešu valoda, nekur – nevienā iestādē, uzņēmumā, veikalā, kafejnīcā – neviens darbinieks klientu neuzrunā un neliek runāt krieviski, sakot, ka nesaprot, ko atnācējs grib. Dzīvojam izteikti latviskā vidē, un mums nav grūti kādam atbildēt arī krieviski ar nosacījumu, ka tas netiek pieprasīts agresīvā, naidīgā tonī. Ja cilvēks laipni pajautā, laipni atbildam. Patiesībā tā ir reta iespēja patrenēt sarunvalodu, kas tiešām piemirsusies.

Raidījumā tika izspēlēta fabula, ka jautātāja no Daugavpils grib pārcelties uz Cēsīm un cenšas noskaidrot, kas te un kā. Cēsnieki taču saprot, ka Daugavpilī dzīvojošie, iespējams, var iztikt bez latviešu valodas, tāpēc gatavi izlīdzēt un parādīt, ka pret laipniem cilvēkiem mums nav nekas iebilstams. Galu galā, Cēsis taču ir izcila vieta dzīvei,    kāpēc lai mēs neaicinātu cilvēkus, kuri te iedzīvosies un ātri vien pieņems latviešu valodu par savu.

Lai situācija būtu raksturota izsmeļoši, gan jāteic, ka arī Cēsīs un novadā joprojām ir cilvēki, kuri, pavadījuši te daudzus gadu desmitus, tā arī nav iemācījušies latviešu valodu pat elementāras sarunvalodas līmenī. Tas, protams, liek padomāt par viņiem, viņu izvēli nekādi neiekļauties latviskajā vidē. Man, dzīvojot kādu laiku svešā valstī, būtu interesanti kaut vai saprast, ko cilvēki runā uz ielas, autobusā, kafejnīcā, kaut vai paklausīties vietējo radio, palasīt laikrakstus vai ierakstus sociālajos tīklos. Negribētos dzīvot mucā, bet katram sava izvēle, un iemeslus nedarīt izdosies atrast vienmēr. Taču tagad, ja kāda ģimene, kas nerunā latviski, pārceļas uz Cēsīm, gribot negribot nākas apgūt latviešu valodu, lai iekļautos izglītības sistēmā, kultūrā, sabiedrībā.

Cēsis taču ir arī parakstījušas Dažādības hartu, un, cita starpā, tās ceļvedī teikts, ka dažādība veicina domāšanu ārpus ierastās kārtības, sniedzot iespēju iepriekš neuzklausītām balsīm, perspektīvām un personiskajiem uzskatiem. Dažādība veicina radošumu un inovāciju, nodrošinot iespējas dažādi risināt problēmas un apmierināt klientu vajadzības svaigos un jau ierastajos veidos. Tātad, ja cilvēks savā pilsētā, valstī ieradis runāt citā valodā, varam atbildēt uz iebraucēja jautājumu, palīdzot problēmu atrisināt viņam ierastā veidā.

Rainis teicis, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba, un to varam attiecināt uz mūsu latviskumu. Tas būs tik liels mūsos, cik paši gribēsim, un ne jau aizliegumi to stiprinās. Tikai mēs paši.

Iespējams, bijām pārāk lielu soli spēruši pretī cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvo Latvijā, bet nav iemācījušies valsts valodu, varbūt mūs iemidzināja panākumi valodas referendumā, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju. Toreiz svinējām uzvaru, bet neko īpaši nedarījām, lai to nostiprinātu, un daudzās dzīves sfērās krievu valoda turpināja figurēt kā otra valoda. Kādā reģionā vairāk, citā mazāk, tostarp Vidzemē, kur pie Gaujas malas plaši skan latviešu valoda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
13

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
27

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
34

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
28

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
65

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
61

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
11
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
6
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi