Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ja es še, pie Gaujas malas, dzirdu latvju valodu

Jānis Gabrāns
12:21
11.04.2023
19

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā aktualizējusies cīņa pret krievu valodas lietošanu ikdienā. Krievu valoda pazūd no valsts, pašvaldību, to iestāžu mājaslapām, arī uzņēmēji sper šo soli, bet no ikdienas sarunvalodas jau tā nepazūd.

Šīs nedēļas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika atkārtota pirms vairākiem gadiem veiktā pārbaude, vai latviskajās Cēsīs, kā tika pieteikts TV sižetā, atbildēs krieviski, ja saruna tiks uzsākta šajā valodā. Un kā toreiz, tā arī tagad cilvēki visur bija gatavi jautātājam atbildēt krievu valodā. Pašvaldībā, skolā, aptiekā, grāmatnīcā, uz ielas.

Iespējams, skatītājiem radās iespaids, redz, kādi tie cēsnieki, tūlīt lokās līdzi. Bet, manuprāt, vērtējot situāciju Cēsīs, jāvadās pēc pavisam citiem algoritmiem, kā tagad moderni teikt. Pieļauju, no galvaspilsētas, kur krievu valoda skan ik uz stūra, Cēsu situ­āciju īsti neizprast. Manuprāt, skaidrojums meklējams tieši šajos vārdos – latviskajās Cēsīs, jo te krievu valoda nav apdraudējums latviskajai identitātei. Pilsētā un visā novadā jau sen nav skolu un bērnudārzu, kur mācības notiktu arī krievu valodā. Uz ielas pārsvarā skan latviešu valoda, nekur – nevienā iestādē, uzņēmumā, veikalā, kafejnīcā – neviens darbinieks klientu neuzrunā un neliek runāt krieviski, sakot, ka nesaprot, ko atnācējs grib. Dzīvojam izteikti latviskā vidē, un mums nav grūti kādam atbildēt arī krieviski ar nosacījumu, ka tas netiek pieprasīts agresīvā, naidīgā tonī. Ja cilvēks laipni pajautā, laipni atbildam. Patiesībā tā ir reta iespēja patrenēt sarunvalodu, kas tiešām piemirsusies.

Raidījumā tika izspēlēta fabula, ka jautātāja no Daugavpils grib pārcelties uz Cēsīm un cenšas noskaidrot, kas te un kā. Cēsnieki taču saprot, ka Daugavpilī dzīvojošie, iespējams, var iztikt bez latviešu valodas, tāpēc gatavi izlīdzēt un parādīt, ka pret laipniem cilvēkiem mums nav nekas iebilstams. Galu galā, Cēsis taču ir izcila vieta dzīvei,    kāpēc lai mēs neaicinātu cilvēkus, kuri te iedzīvosies un ātri vien pieņems latviešu valodu par savu.

Lai situācija būtu raksturota izsmeļoši, gan jāteic, ka arī Cēsīs un novadā joprojām ir cilvēki, kuri, pavadījuši te daudzus gadu desmitus, tā arī nav iemācījušies latviešu valodu pat elementāras sarunvalodas līmenī. Tas, protams, liek padomāt par viņiem, viņu izvēli nekādi neiekļauties latviskajā vidē. Man, dzīvojot kādu laiku svešā valstī, būtu interesanti kaut vai saprast, ko cilvēki runā uz ielas, autobusā, kafejnīcā, kaut vai paklausīties vietējo radio, palasīt laikrakstus vai ierakstus sociālajos tīklos. Negribētos dzīvot mucā, bet katram sava izvēle, un iemeslus nedarīt izdosies atrast vienmēr. Taču tagad, ja kāda ģimene, kas nerunā latviski, pārceļas uz Cēsīm, gribot negribot nākas apgūt latviešu valodu, lai iekļautos izglītības sistēmā, kultūrā, sabiedrībā.

Cēsis taču ir arī parakstījušas Dažādības hartu, un, cita starpā, tās ceļvedī teikts, ka dažādība veicina domāšanu ārpus ierastās kārtības, sniedzot iespēju iepriekš neuzklausītām balsīm, perspektīvām un personiskajiem uzskatiem. Dažādība veicina radošumu un inovāciju, nodrošinot iespējas dažādi risināt problēmas un apmierināt klientu vajadzības svaigos un jau ierastajos veidos. Tātad, ja cilvēks savā pilsētā, valstī ieradis runāt citā valodā, varam atbildēt uz iebraucēja jautājumu, palīdzot problēmu atrisināt viņam ierastā veidā.

Rainis teicis, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba, un to varam attiecināt uz mūsu latviskumu. Tas būs tik liels mūsos, cik paši gribēsim, un ne jau aizliegumi to stiprinās. Tikai mēs paši.

Iespējams, bijām pārāk lielu soli spēruši pretī cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvo Latvijā, bet nav iemācījušies valsts valodu, varbūt mūs iemidzināja panākumi valodas referendumā, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju. Toreiz svinējām uzvaru, bet neko īpaši nedarījām, lai to nostiprinātu, un daudzās dzīves sfērās krievu valoda turpināja figurēt kā otra valoda. Kādā reģionā vairāk, citā mazāk, tostarp Vidzemē, kur pie Gaujas malas plaši skan latviešu valoda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi